Arhīva kalendārs

« January 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot, tā izsakot viedokli par to, kurām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums 2020. gada Vidzemes kultūras programmas ietvaros. Līdz 13. janvārim to var izdarīt elektroniski internetā un arī klātienē vairākās Vidzemes vietās, aizpildot aptauju papīra versijā.

Aptauja elektroniski pieejama: https://bit.ly/2sgCve3.

Savukārt klātienē šobrīd var nobalsot Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Ābeļu iela 2, Gulbene), Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Dārza iela 11, Alūksne), Alūksnes Kultūras centrā (Brūža iela 7, Alūksne), Alūksnes pilsētas bibliotēkā (Lielā Ezera iela 24, Alūksne), kā arī Alūksnes novada pagastu bibliotēkās un tautas namos. Varakļānu novada bibliotēkās – Varakļānu tautas bibliotēkā (1. maija laukums 4, Varakļāni), Murmastienes bibliotēkā (Jaunatnes iela 14, Murmastiene) un Stirnienes bibliotēkā (Stirnienes muiža, Stirniene). Tāpat Strenču novada bibliotēkās un Klientu apkalpošanas centrā (Rīgas iela 7, Strenči), kā arī Vidzemes plānošanas reģiona birojā Cēsīs (Bērzaines iela 5, Cēsis) un Valmierā (Purva iela 12a, Valmiera). 

Arī šogad Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt “Valsts kultūrkapitāla fonds” un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kā ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā nozarē aktuālas prioritātes. Pirmo reizi Vidzemes plānošanas reģions jautā iedzīvotāju viedokli par, viņuprāt, būtiskākajiem virzieniem, ko iekļaut nolikumā.

Pērn konkursam bija pieteikts 131 projekts par kopējo summu 479 354,93 eiro, atbalstīti – 58 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 85 500,00 eiro apmērā. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas ietvaros tika īstenoti 339 dažādi pasākumi ar vairāk nekā 40 000 apmeklētāju, izdotas grāmatas, pastkaršu komplekti, animācijas filma un citi materiāli. Vairāk par Vidzemes kultūras programmu: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar aptaujā apkopoto informāciju varēs iepazīties janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – http://www.vidzeme.lv/.

Tālrunis informācijai: Vidzemes plānošanas reģions, +371 64116080.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vairāk kā 30 uzņēmēji, kurus apvieno Valgas aprinķa uzņēmēju klubs Igaunijā, uzsākoties jaunam gadam, apciemoja industriālo zonu Valkā, Latvijā, kur tie tikās ar Latvijas ražotājiem SIA “PEPI RER” un SIA “efn Nord”. Vizīti organizēja Valgas pašvaldība projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (“GoSmart BSR”) ietvaros. Projekta  viens no galvenajiem mērķiem ir attīstīt pārrobežu sadarbību starp uzņēmumiem Latvijā, Igaunijā, Polijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā un Dānijā inovāciju attīstīšanai. Valgas apriņķa uzņēmēju klubā darbojas 55 uzņēmēji no Valgas, Otepes un Tirvas reģiona. Uzņēmēju klubs organizē gan dažādas apmācības, gan vizītes pie uzņēmumiem un amatpersonām. Kluba interesēs ir stiprināt pārrobežu sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, un tā ietvaros jau ir veiktas vairākas aktivitātes ar Vidzemē bāzētiem uzņēmēju klubiem.

Interese par Latvijas uzņēmumu apmeklēšanu Igaunijas uzņēmējiem bija ļoti liela. Lai arī abi apmeklētie Latvijas uzņēmumi atrodas ļoti tuvu valsts robežai, šī bija pirmā reize, kad Igaunijas uzņēmēji tur viesojās. Vidzemes plānošanas reģiona inovāciju brokere un pieredzes apmaiņas brauciena dalībniece Ilona Platonova stāsta: “Igaunijas uzņēmējiem bija patiešām liels pārsteigums, uzzinot, cik modernas ražošanas iekārtas atrodas tepat netālu esošajos uzņēmumos, kas nodarbina vairāk kā 400 darbiniekus.”

 

Daudziem no apmeklētājiem pārsteigums bija ne tikai lielais darba vietu skaits, bet arī jaunie produkti, kurus rada tieši Valkā, tostarp IGLU produkcija bērniem. 

Tikpat pārsteidzoši izrādījās, ka produktivitātei SIA “PEPI RER” ražotnē jau šobrīd visas darba stacijas aprīkotas ar IT risinājumiem, kas ļauj uzreiz pēc darba pabeigšanas izvērtēt katras saražotās partijas vai darba dienas veikuma efektivitāti – vai pašizmaksa bijusi atbilstoša plānotajai, vai pieļautas kādas kļūdas un vai nepieciešamas izmaiņas turpmākajā ražošanā. Gandrīz visas iekārtas, neatkarīgi no to ražošanas valsts, vietējiem speciālistiem nākas pēc iegādes pilnveidot, lai iekārtu atdeve nodrošinātu labu pašizmaksu un nepieciešamo produktu kvalitāti. 

Meklējot turpmākās sadarbības iespējas, viesiem tika parādītas arī pagājušajā nedēļā atbrīvotās telpas, kurās šobrīd paredzēts izveidot kafejnīcu un pārtikas veikalu. Ņemot vēra, ka šajā teritorijā darbojas vairāki uzņēmumi, viens no risinājumiem tika minēts apmaksātu pusdienu kuponu izveide darbiniekiem. Šāda iniciatīva vienlaikus parādītu darba devēja rūpes par saviem darbiniekiem un ļautu nodrošināt veiksmīgu kafejnīcas darbību, papildus piesaistot arī citus klientus.  Šobrīd telpu potenciālais īrnieks vēl tiek meklēts, taču tā ir laba iespēja ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas komersantiem, kuri darbojas šajā nozarē un vēlas papildināt esošo pakalpojuma klāstu ar telpām Valkā.

Turpinoties sadarbības vizītes programmai, Imants Šteins, SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētājs, kopā ar Valkas pašvaldības pārstāvi Janu Putniņu iepazīstināja dalībniekus ar atbalsta pasākumiem komersantiem, ko pašvaldība nodrošina, tostarp izmantojot Eiropas Savienības fondus. “Ir svarīgi arī turpmāk organizēt šādas vizītes, jo uzņēmumi paši neuzņemas apciemot citus uzņēmumus kaimiņvalstī, taču tādējādi tie  var iegūt jaunus kontaktus, izzināt sadarbības iespējas. Tik unikālā vietā kā Valkā un Valgā, kas ir viena pilsēta divās valstīs, ir svarīgi zināt un izzināt, ar ko nodarbojas kaimiņi,” norāda Laura Gredzens, Valgas pašvaldības pārstāve un inovāciju brokere.  

Uzņēmēji izteica lielu pateicību projekta pārstāvjiem par iespēju piedalīties braucienā, iedvesmoties jauniem darbiem, kā arī vienuviet satikties ar citiem uzņēmējiem un dalīties savstarpējā pieredzē.   Inovāciju brokeri Vidzemes plānošanas reģionā un Valgas pašvaldībā turpinās strādāt pie vairākām potenciālās sadarbības idejām, kas tapušas dienas laikā, lai arvien stiprinātu abu valstu un reģionu uzņēmēju sadarbību.

Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Jautājumiem par projektu “GoSmart BSR”: Santa Niedola, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Jautājumiem par pasākumu un inovāciju brokera konsultācijām: Ilona Platonova, ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29282826

 

 


No 24. februāra līdz 28. februārim Vidzemē jau otro gadu norisināsies Vidzemes Inovāciju nedēļa. Tās ietvaros visā Vidzemē notiks pasākumi, lai iepazīstinātu vidzemniekus ar inovācijas potenciālu un resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Pasākumi, kuros stiprināt savu inovāciju garu, ir dažāda formāta un adresēti plašai auditorijai.

Aicinām iepazīties ar visiem pasākumiem Vidzemes Inovāciju nedēļas 2020 mājaslapā >> http://innovation.vidzeme.lv <<, kurā pieejami detalizēti pasākumu apraksti un iespējams reģistrēties to apmeklējumam. Ieteicams mājaslapu apmeklēt regulāri, jo informācija arvien tiek vēl papildināta.

Šobrīd jau zināms, ka Vidzemes Inovāciju nedēļas 2020 laikā uzņēmējiem tiks organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz zinātniskajiem un pētniecības institūtiem Rīgā, kā arī durvis vērs reģiona izglītības iestāžu pētnieciskās laboratorijas, lai izstāstītu par iespējām, kuras var izmantot esošie un topošie uzņēmēji savu produktu un pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai.

Valmierā sagaidāmi divi atklāšanas pasākumi vietās, kas būtiski papildinās Vidzemes reģiona biznesa vides piedāvātās attīstības iespējas - tiks atklāta Koprades darbnīca jeb makerspace, kā arī durvis vērs multifunkcionāla metālapstrādes laboratorija.

Tāpat Inovāciju nedēļas ietvaros vairākās pašvaldībās starts tiks dots grantu konkursiem finansējuma saņemšanai uzņēmējdarbības ideju īstenošanai.

Cēsīs IT profesionāļi un entuziasti tiksies radošā vidē, lai pārrunātu aktualitātes, iegūtu iedvesmu un jaunus kontaktus, bet visu nedēļu pilsētā būs aplūkojama iedvesmojoša izstāde - bioekonomikas pop-up stends, ko organizē Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.

Pasākumu klāstā arī konferences, semināri, lekcijas, darbnīcas.

Jāatzīmē, ka Inovāciju nedēļas 2020 ietvaros tiks organizētas divas konferences.

25. februārī Valmierā uz konferenci “Inovatīvi sociālie pakalpojumi” aicināti tie interesenti, kuri vēlētos diskutēt par sociālajiem pakalpojumiem to tapšanas posmā  - kā tie veidojas, kas tos iniciē, kāpēc daži pakalpojumi ir ilgmūžīgi, kamēr citi “mirst” un vai esam gatavi vairāk izmantot tehnoloģijas, lai tos attīstītu?

Savukārt 27. februārī Cēsīs norisināsies inovāciju konference “Atbildīga inovācija”, kurā tuvāk tiks aplūkotas trīs centrālās tēmas, aicinot izzināt  un diskutēt par bioekonomikas inovācijām pārtikas ražošanā un gastronomijā, aprites ekonomiku, dizaina principiem un inovatīviem pakalpojumiem publiskajā pārvaldē.

Ņemot vērā, ka pagājušā gadā veiksmīgi tika realizēts Latvijā vēl neierasts biznesa konsultāciju formāts jeb t.s. speed-consulting, kad uz vietas, iepriekš pierakstoties, iespējams saņemt 20 minūšu garu profesionālu eksperta konsultāciju, arī šogad esošie un topošie uzņēmēji tiks aicināti uzdot jautājumus un saņemt atbildes sava biznesa attīstībai.

Atgādinot, cik būtiski ir attīstīt uzņēmējdarbību, nekaitējot dabai un līdzcilvēkiem, un ka tam blakusstāvoša ir inovācija, šogad sevišķa uzmanība pievērsta arī Apvienotās Nāciju organizācijas (ANO) 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Īpaši izcelti trīs būtiskākie, kurus aktualizē Vidzemes Inovāciju nedēļas 2020 organizatori:

Mērķis #8 runā par inovāciju nozīmi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai,

Mērķis #9 norāda uz sadarbību, t.sk. daloties ar infrastruktūru pāri robežām un

Mērķis #12 aicina apdomīgi izmantot mums pieejamos resursus.


Vidzemes Inovāciju nedēļu 2020 organizē Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, kā arī virkni pašmāju un ārvalstu organizāciju un uzņēmumu.

 

Jautājumiem: Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29120536 (koncepts), Laima Engere, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28376912  (pasākumi)

Informāciju sagatavojusi:

Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752 (komunikācija)

Vidzemes uzņēmējiem rast atbildes uz virkni ar ārvalstu tirgiem saistītiem jautājumiem jau kopš šī gada sākuma palīdz inovāciju atbalsta speciālists - brokeris. Brokeris ir uzņēmēju atbalsta persona Vidzemes reģionā un var sniegt palīdzību attīstības jautājumos, bet galvenokārt palīdzēt partneru meklēšanā projekta sadarbības reģionos un piemērotu atbalsta instrumentu atrašanā.

Vidzemes reģionā par brokeri strādā Ilona Platonova, kuras darba pieredze un kontaktu tīkls palīdzēs uzņēmējam atrast piemērotu attīstības virzienu. I.Platonova iepriekš strādājusi gan privātajā, gan publiskajā sektorā dažādās nozarēs. Ir pieredze auditorfirmā “KPMG”, no 2005. līdz 2006. gadam bijusi vadošā amatā multifunkcionālās halles “Arēna Rīga” projekta attīstībā pirms Pasaules hokeja čempionāta Rīgā, piecus gadus strādājusi pārdošanā un neliela uzņēmuma vadībā. Tāpat Ilonai ir pieredze publiskajā sektorā – Eiropas integrācijas birojā un  Ekonomikas ministra birojā, pildot Ekonomikas ministra padomnieces un parlamentārās sekretāres pienākumus. Ilonai ir maģistra grāds ekonomikā, gan papildus Singapūrā iegūtas zināšanas investīciju piesaistē. Ārpus profesionālās darbības, Ilona interesējas par biznesa attīstības jautājumiem un ir uzsākusi doktorantūras studijas par uzņēmumu izaugsmi, tādējādi plašā un dažādā pieredze ļauj paskatīties uz uzņēmuma attīstības iespējām no dažādiem skatu punktiem.

Konsultācijas notiek ar iepriekšēju pieteikšanos pa epastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29282826. Konsultācijas notiek bez maksas Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā.

Pieņemšanas laiki janvārī un februārī:

Cēsīs: 4.02; 19.02
Valmierā: 28.01; 12.02; 26.02

Konsultācijas iespējamas arī ārpus minētajiem laikiem, atsevišķi par to vienojoties.

Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.  Brokera nolūks ir skatīties plašākā, pārrobežu kontekstā uz uzņēmuma iespējām, uz citām nišām ārpus tā loka, ar ko uzņēmums nodarbojas jau šobrīd, papildināt zināšanas un vest kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

“Līdz šim visbiežāk noder manas zināšanas un uzkrātā pieredze par dažādu uzņēmumu izmantotajām iespējām. Ja uzņēmums vēl nav ārvalstu tirgos, palīdzu atrast informāciju, kā virzīties tālāk. Ne visos gadījumos projekta partneru reģioni ir piemērotākais tirgus. Taču esmu izveidojusi arī sadarbības tīklu ar citiem Latvijas atbalsta sniedzējiem un turpinu to paplašināt. Uzņēmējiem, kuri jau aktīvi darbojas ārvalstu tirgos, nereti noder jaunākā informācija par ES atbalstu,” stāsta I. Platonova. “Situācijā, kad Latvijā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota, mans darbs ir kopīgi ar uzņēmuma pārstāvjiem ieraudzīt pieejamās iespējas šobrīd un tuvāko gadu laikā. Piemēram, šobrīd uz konsultāciju bija atnācis uzņēmums, kurš vēlas izmantot pētnieku darbu savas ražošanas automatizācijai. Secinājām, ka komersants nenorāda gada pārskatā pētniecības un attīstības izdevumus (kaut tādi ir), tādēļ nevar pretendēt uz jaunā produkta attīstības atbalstu vairākās programmās. Taču zinot to jau šodien, pēc gada, komersantam tā vairs nebūs problēma. Tāpat nereti mana pieredze ļauj būt uzņēmuma attīstības ideju ģeneratoram,” rezumē Ilona.m ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.  Brokera nolūks ir skatīties plašākā, pārrobežu kontekstā uz uzņēmuma iespējām, uz citām nišām ārpus tā loka, ar ko uzņēmums nodarbojas jau šobrīd, papildināt zināšanas un vest kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

Līdztekus brokera darbam septiņas valstis Baltijas jūras reģionā kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tādējādi brokeris gan veidos datu bāzi, gan uzrunās konsultācijās uzņēmumus, kas vēlētos pārbaudīt jaunizveidotā sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumus praksē. Pilotprogrammā paredzēts iesaistīt piecus līdz sešus Vidzemes reģiona uzņēmumus.

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Jautājumiem par projektu “GoSmart BSR”: Santa Niedola, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Jautājumiem par pasākumu un inovāciju brokera konsultācijām: Ilona Platonova, ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29282826

Piektdien, 31. janvārī, pl.10:00 Cēsīs, Bērzaines ielā 5 notiks Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) kopsapulce un 2020. gada pirmā VPR Attīstības padomes sēde.

Kopsapulce sasaukta, lai pārvēlētu Smiltenes novada, Beverīnas novada un Raunas novada domes pārstāvjus darbam VPR Attīstības padomes sēdē, savukārt padomes sēdē notiks kandidātu izvirzīšana un VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas.

Sēdē tiks skatīts arī jautājums par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību periodā no 2020. gada līdz 2040. gadam, un plānots, ka ar ilgtermiņa attīstības vīziju iepazīstinās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un VAS “Latvijas Valsts ceļi” Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains.

Jautājums pieteikts kā saruna, kuras laikā klātesošie tiks iepazīstināti ar iecerēto ilgtermiņa stratēģiju, tomēr VPR ir gatavs diskusijām, lai nepieciešamības gadījumā atgādinātu par Vidzemei būtiskām prioritātēm attiecībā uz ceļu infrastruktūru un tās ietekmi uz reģiona ekonomiku un mobilitātes veicināšanu, vai vismaz saglabāšanu esošajā līmenī. Ceļu infrastruktūras un ekonomiskās attīstības mijiedarbības nozīme norādīta arī Vidzemes Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 vienā no ilgtermiņa prioritātēm – “Pieejams reģions”.

“Ceļu tīkls ir pamatā visam. Patiesībā tieši sakārtota ceļu infrastruktūra organizē pasažieru un kravu plūsmu. Kur nav ceļa, tur nav satiksmes un pēc kāda laika – nav arī cilvēku,” norāda Hardijs Vents, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Vidzemes plānošanas reģions norāda, ka būtiski nodrošināt savienojumu nepārtrauktību ne tikai starp reģiona maģistrālajiem transporta koridoriem, bet arī pārējā reģiona teritorijā, ņemot vērā nacionālās, reģionālās un arī lokālās vajadzības. Īpaši būtiski tas ir Vidzemei, kas ir Latvijas lielākais reģions platības ziņā.

Satiksmes ministrs tiks informēts arī par Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” ieviešanas progresu divos novados Vidzemē – Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā. Projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte aicinās ministru pievērst uzmanību pakalpojuma elastībai, jo tā priekšrocība ir spēja ātri reaģēt uz iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām, kā arī augstajam pakalpojuma izmantošanas īpatsvaram. Apkopotie statistikas dati uz 27.01.2020. liecina, ka Mazsalacas novadā jau apkalpoti 505 pasažieri, savukārt Alūksnes novadā, kur “transports pēc pieprasījuma” tiek īstenots atsevišķās teritorijās – 233 pasažieri.

Sēdē tiks skatīti arī citi jautājumi, piemēram, aktualitātes remigrācijas jomā, kā arī padomei tiks ziņots par VPR deinstitucionalizācijas plāna progresa izvērtējumu.

Klātesošajiem tiks pastāstīts arī par projekta “EFFECT4buildings” organizēto sacensību, kurā iesaistījusies 21 Vidzemes skola, lai samazinātu skolas enerģijas patēriņu, mainītu paradumus un daļu no izmaksu ietaupījuma izlietotu skolas vajadzībām pēc pašu ieskatiem.

Tiks apstiprināts arī rīcības plāns Vidzemes reģiona viedo specializāciju tālākai ilgtspējīgai attīstībai 2020.-2022. gadam, kā arī tiks apstiprināts VPR darba plāns un budžets 2020. gadam.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

 

85. starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē “Zaļā nedēļa”, kas no 17. līdz 26. janvārim risinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, berlīnieši un pilsētas ciemiņi Latvijas kopstendā varēja nogaršot Latvijā gatavotus gardumus, iepazīt prasmīgus saimniekus, amatniekus, vairāk uzzināt par tūrisma iespējām Latvijā, arī Vidzemē. Par tām vairāk stāstīja Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves.

Nozīmīgajā pārtikas un lauksaimniecības izstādē Latvijas stendā pulcējās daudz interesentu, kuri vasarā plānojuši doties uz Baltiju un Somiju. Viņi  labprāt uzklausīja ieteikumus par to, ko Latvijā interesantu var redzēt, kur garšīgi paēst un kur pārnakšņot. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves aicināja izstādes viesus ciemoties Vidzemē, informēja par iespējām atpūsties, tūristu mītņu piedāvājumu, mudināja klātienē iepazīt gardēžu tūrisma ceļu "Livonijas garša" ar tā ceļa posmu Vidzemē un Dienvidigaunijā "Taste Hanseatica".

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves (no kreisās) Zane Kaķe un Lienīte Priedāja-Klepere Latvijas kopstendā izstādē “Zaļā nedēļa” Berlīnē.

Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte Lienīte Priedāja – Klepere uzsver: “Vācijā interese par Latviju kā tūrisma galamērķi ir ļoti liela, tālab jau pagājušajā gadā “Zaļajā nedēļā” iepazīstinājām berlīniešus un citu valstu ciemiņus ar gastronomijas tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā “Livonijas garša”. Vācija ir izcelta kā augsti prioritārais tūrisma mērķa tirgus arī Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā, tāpēc izstādē esam jau otro gadu pēc kārtas, popularizējot arī kulināros ceļus “Livonijas garša” un “Taste Hanseatica” un sniedzot savu artavu tūristu piesaistei no Vācijas Vidzemē.” 

Starptautiskās izstādes “Zaļā nedēļa” apmeklētāji, iepazīstot gastronomijas tūrisma piedāvājumu “Livonijas garša”.

“Zaļās nedēļas” viens no galvenajiem tematiem bija klimata pārmaiņas un to postošo seku mazināšana. Tas atspoguļojās arī izstādē, reklamējot  ilgtspējīgu, videi draudzīgu ražošanu un dabas resursu saglabāšanu. Vērienīgajā pasākumā veiksmīgi iekļāvās arī “Livonijas garša” un “Taste Hanseatica” piedāvājums, kur apvienotas viesmīlības pieturvietas – krodziņi, restorāni, kafejnīcas un mazie pārtikas ražotāji, kas spēj ciemiņiem no tuvām un tālām zemēm piedāvāt cienastu, kas gatavots, izmantojot pašu zemē izaudzēto un savākto, savienojot senās tradīcijas ar jaunām iespējām. To var raksturot kā tīru, svaigu un godīgu.

Latvijas kopstendā sanākušajiem gardumus nogaršot un iegādāties piedāvāja arī saimnieki, kuri ir iesaistījušies gardēžu tūrisma ceļā “Livonijas garša”. Viņu vidū no Vidzemes bija uzņēmums “55 mārītes” ar ārstniecības augu tējām un bišu drava "Kalnu Medus" ar dažādiem medus izstrādājumiem.  

Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

27. februārī  Vidzemes Cēsu koncertzālē norisināsies starptautiska konference “Atbildīga inovācija”. Konference tiek organizēta Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 ietvaros, un tajā aicināti pulcēties radoši uzņēmēji, kuriem interesē aprites biznesa modeļi, tai skaitā arī pārtikas un mežsaimniecības jomā strādājošie, kā arī uzņēmumu pārstāvošās organizācijas, drosmīgi un jaunas idejas realizēt gatavi valsts pārvaldes speciālisti un citi interesenti gan no Vidzemes, gan arī citiem Latvijas reģioniem.

Konferences ievadrunās un paralēlajās sesijās paredzēts caurlūkot vērienīgu skaitu tēmu – 27. februāris būs diena jaunām zināšanām, idejām un kontaktu dibināšanai.

Diskutējot par tādiem būtiskiem jautājumiem kā bioekonomika, aprites ekonomika un inovatīva valsts pārvalde un pakalpojumi, organizatori rosina vidzemniekus stiprināt inovācijas garu, vienlaikus aicinot būt atbildīgiem un radīt ilgtspējīgas un uz gudriem lēmumiem balstītas inovācijas.

No vienas puses auditorija tiek aicināta pārdomāti rīkoties ar resursiem, kas ir to rokās, no otras puses – apzināties, cik vēl neizmantota potenciāla ir visapkārt unikāliem problēmrisinājumiem vai jaunam biznesam.

Lai arī tematiski uzstādījums par atbildīgu rīcību atbilst jebkurai nozarei un jomai, šī gada konferences “Atbildīga inovācija” centrā ir pārtikas ražošana un gastronomija, meža ekosistēma, izstrāde un tās pārpalikumi, kā arī klasiskas publiskās pārvaldes transformācija mūsdienīgā, drosmīgā un inovatīvā modelī.

Konferencē ievadrunas teiks četras ekspertes-inovatores, kas katra savā jomā spējušas atrast atšķirīgo, inovatīvo un lietderīgo: Gundega Skudriņa, (ieguvusi starptautisku apbalvojumu gastronomijas pasākumu organizēšanā; radošā apvienība Skudras metropole), Daina Eglīte-Antona (garšrades pieredzes stāsts par to, kā ražot našķus no burkānu pārpalikumiem; SIA Labas saknes), Sendija Ikere (pierādīs, ka   energoefektivitāte ļauj samazināt energoresursu patēriņu, nepazeminot cilvēku dzīves kvalitāti; projektu vadītāja SIA Termex), Zane Vītola (dalīsies vērtīgā pieredzē un faktos gan par situāciju Latvijas tirgū attiecībā uz uzņēmumu spēju “inovēt”, gan skaidros iemeslus, kāpēc tas notiek un kādi ir galvenie pamatprincipi, lai tas notiktu; SEB Inovāciju centra vadītāja).

Konferencē zināšanās, pieredzē un piemēros dalīsies arī citi pašmāju un ārvalstu eksperti un inovāciju praktizētāji, viņu vidū Jana Simanovska (eksperte Ekodizaina kompetences centrā un Vidzemes Augstskolas pētniece), Māris Jansons (KEST šefpavārs), Dr.Pekka Kilpelainen (pētniecības vadītājs, Oulu universitāte Somijā,) Jānis Garančs (Aloja Starkelsen ģenerāldirektors), Dagnija Lazdiņa (LVMI Silava vadošā pētniece), Aija Freimane (vadošā pēcdoktorantūras pētniece dizainā, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore), Ernests Moisejs (AS Biolat), Laura Dimitrijeva (#GovLabLatvia, Valsts kancelejas inovācijas laboratorija), Kārlis Pots (Cēsu pašvaldība), Einārs Garoza (Valsts #196), Mārtiņš Kaļva (LowTemp eksperts), Ojārs Polis (LVMI Silava zinātniskais darbinieks), u.c.

Detalizēta konferences programma un reģistrēšanās konferences apmeklējumam pieejama Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 mājaslapā: http://innovation.vidzeme.lv.

Reģistrēšanās atvērta līdz 24. februārim plkst.17:00. Brīdinām, ka vietu skaits ir ierobežots un reģistrācija var tikt slēgta arī ātrāk.

 

Atskatam un priekšstatam par konferences gaisotni un saturu, aicinām noskatīties kopsavilkuma video no pagājušā gada konferences:

Vidzemes Inovāciju nedēļa tiek organizēta jau otro gadu pēc kārtas, piesakot sevi kā platformu Vidzemē un Latvijā inovācijas iedzīvināšanai, ideju apmaiņai, kontaktu dibināšanai un jaunu projektu iniciēšanai.

Vidzemes inovāciju nedēļu un konferenci “Atbildīga inovācija” organizē Vidzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un citām organizācijām no visas Latvijas.

Konferences “Atbildīga inovācija” atbalstītāji:  Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs, Vides aizsardzības un reģionālās Attīstības ministrija (VARAM), Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekti “RDI2CluB”, “GoSmart BSR”, “EFFECT4buildings”, “LowTEMP” un “BalticBiomass4Value”, kā arī Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Livonijas garša”.


Vairāk informācijas: Ineta Tauriņa, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 26382820.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752.

 

Pagājušā gada nogalē Lejassaksijā (Vācija) notika projekta BalticBiomass4Value (BB4V) partneru sanāksme, kuru organizēja projekta partneris – Lejassaksijas Atjaunojamo resursu un bioekonomikas tīkls 3N. Latvijas delegāciju pārstāvēja projekta BB4V vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā Kristaps Ročāns un eksperts Krišjānis Veitners  kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvi Prof., Dr. oec. Arni Lēnertu.

Sanāksmes mērķis bija pārrunāt projekta aktivitāšu progresu otrajā periodā un vienoties par tālākajām rīcībām katrā no projekta uzdevumiem.

Prof., dr. scient. Ēriks Tromborgs (Erik Trømborg), Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātes pārstāvis un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pārstāvis, iepazīstināja ar analīzes rezultātiem par no bioresursiem iegūtās enerģijas patēriņu, cenām un enerģijas ražošanu no dažādiem biomasas avotiem Baltijas reģionā. Tika secināts, ka biomasas izmantošana enerģijas ražošanai pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies par aptuveni 40% un cietā biodegviela šobrīd veido 2/3 no izmantotās biomasas, turklāt, Latvijā procentuāli ir vislielākais cietās biomasas izmantošanas īpatsvars. Biogāzes izmantošana ir palielinājusies par vairāk nekā 200% un pašlaik veido aptuveni 15% no kopējā bioenerģijas patēriņa reģionā.

Pamatojoties uz analizētajiem datiem, profesors Tromborgs ir modelējis vairākus alternatīvus scenārijus attiecībā uz sagaidāmajām biomasas izmantošanas izmaiņām enerģijas ražošanā. Analīzes rezultāti liecina, ka oglekļa cenu kāpums paredz būtisku pieaugumu biomasas un šķeldas izmantošanā enerģijas ieguvei. Prognozēts, ka dabasgāzes lietošana centralizētās siltumapgādes sistēmā samazināsies, taču lielākais izaugsmes potenciāls ir vēja enerģijas jomā, jo īpaši Baltijas valstīs. Pieaugums gaidāms arī enerģijas ražošanai no sadzīves atkritumiem, savukārt enerģijas ražošana no oglēm praktiski izzudīs. “Latvijā izmanto vairāk sadzīves atkritumu un šķeldas nekā tās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Zviedrijā un Norvēģijā, transporta nozarē, ir ievērojami lielāks biodegvielas patēriņš nekā citās Baltijas jūras reģiona valstīs,” komentē profesors Tromborgs.

Prof. Dr hab. Inż. Mariušs Jeržijs Stoļarskis (Mariusz Jerzy Stolarski), Vārmijas un Mazuru universitātes pārstāvis no Olštinas (Polija), iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par vairāku biomasas avotu potenciālu enerģijas ražošanā projekta partneru valstīs. Tika analizēti dati par granulām, centralizēto siltumapgādi, siltumu un dzesēšanu u.c. biomasas avotiem. Piemēram, lielākais īpatsvars granulu izmantošanā redzams Dānijā, Vācijā un Zviedrijā, taču Baltijas valstīs, kur granulu eksports sasniedz 55%, tas ir izteikti zemāks. Profesors Stolarskis prezentēja arī kartēšanas provizoriskos rezultātus enerģijas ražošanā un izmantošanā projekta partnervalstīs.

Latvijā biogāzes izmantošana Baltijas reģionā 2017. gadā ierindojās otrajā vietā. Vairāk nekā 50% no enerģijas tiek izmantoti apkurei un dzesēšanai, kam seko aptuveni 4 reizes mazāks enerģijas patēriņš uz bio un sadzīves atkritumiem.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pārstāvis Juri Lillemets (Jüri Lillemet)  iepazīstināja ar sākotnējiem rezultātiem klasteru analīzē par 55 labās prakses biznesa modeļiem. Šī uzdevuma galvenais mērķis bija apzināt vairākus labās prakses uzņēmējdarbības modeļus ilgtspējīgai bioenerģijas ražošanai Baltijas jūras reģionā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Izvēlētie uzņēmējdarbības modeļi veidos pamatu vadlīnijām attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm aprites bioekonomikas veicināšanā. Projekta partneri pārskatīja identificētos klasterus un apsprieda to mirkļbirku piemērotību un lietderību, kas atlasītas klastera analīzei. Sākotnējie rezultāti sniedza ieskatu par dažādiem aspektiem, un tika identificētas vairākas uzņēmējdarbības modeļu grupas.

Prof., Dr. oec. Arnis Lēnerts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un projektu vadītājs Kristaps Ročāns, Vidzemes plānošanas reģions, iepazīstināja ar pārskatu par katra BB4V projekta partnervalstī spēkā esošās politikas attīstību bioekonomikas jomā. Analīzes rezultāti liecina, ka lielākajā daļā partnervalstu bioekonomika ir definēta valsts līmenī, un atbildīgās iestādes ir iesaistītas bioekonomikā, norādot, ka tās ir gatavas aprites un bioekonomikas politikas attīstībai. 2020. gada laikā projekta partneri noteiks politikas pasākumus un darbības, kurām ir pozitīva ietekme uz atlasītajiem labās prakses piemēriem un kuras veicina konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Analīzes rezultāti tiks iekļauti gaidāmajās labās prakses vadlīnijās valsts pārvaldes iestāžu aprites bioekonomikas veicināšanā.

Nākamā partneru tikšanās paredzēta 2020.gada 10., 11. un 12.martā, projekta atklāšanas konferencē Rostokā. Konferencē, INTERREG projektu BioBIGG un BalticBiomass4Value ietvaros, tiks aplūkots bioekonomikas potenciāls Baltijas jūras reģionā. BB4V projekta vadītājs un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns panelī prezentēs reģionālo atbalsta sistēmu analīzi par aprites bioekonomikas attīstību un paraugprakses īstenošanas pamatnostādņu sagatavošanu valsts iestādēm.

Vairāk informācijas par pasākumu: https://ieej.lv/q4nic 

***

Par projektu "BalticBiomass4Value"

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm.

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.

 

Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta BalticBiomass4Value vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.

Erasmus+ programmas projekta SPE.C.H.A.L.E. ietvaros Latvijā tiek izsludināta pieteikšanās bezmaksas pieaugušo apmācību kursam “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide”.

SPE.C.H.A.L.E. kursa programma ļaus attīstīt un pilnveidot prasmes un zināšanas kultūras un dabas mantojuma iekļaušanai tūrisma piedāvājumā.

Pieteikties aicināti jebkurš interesents – kā amatnieki, tā zemnieki, gan tie, kas jau šobrīd ir iesaistīti vai organizē tūrisma aktivitātēs, gan arī bezdarbnieki. Galvenā ir motivācija – apmācību dalībniekam jābūt stingrai pārliecībai, ka kultūras mantojumu iespējams veiksmīgi integrēt tūrisma piedāvājumā.

Plānotais apmācību norises ilgums no 2020. gada 2.marta līdz 2020. gada 18. decembrim.

Apmācību programma ietver gan tiešsaistes kursus, gan klātienes aktivitātes. Nelielam skaitam dalībnieku būs iespēja doties 7 dienu garā zināšanu un pieredzes apmaiņas braucienā uz Horvātiju 2020. gada novembrī (izmaksas tiks segtas no projekta budžeta).

Tiešsaistes kursi un klātienes aktivitātes notiks latviešu valodā, taču pieredzes apmaiņas brauciena darba valoda – angļu.

Apmācību metode un programma

 

Apmācības notiek tiešsaistē. Kursu programma ir sadalīta 4 pamattēmās jeb kursu moduļos. Kursu moduļi ir savstarpēji neatkarīgi, un tos iespējams apgūt gan pa vienam, gan arī visus kopā.

 

Apmācību programma būs pieejama īpaši veidotā platformā, kas izveidota  https://www.spechaleerasmus.eu/

 

Kursu moduļi

 1.       KULTŪRAS MANTOJUMS (20 STUNDAS)

Ko es zinu par savu teritoriju?                                                                                      

Kas ir mantojums

Kultūras mantojuma saglabāšana

Kultūras mantojuma vērtība un tās veidošana

 

 2.      MĀRKETINGS/TIRGVEDĪBA (20 STUNDAS)

Kā saprast, ko vajag klientam?                                                                                    

Definīcija un pamatprincipi

No idejas līdz uzņēmumam un produktam

Labā prakse tūrismā – sadarbības veidošana

Mārketinga tehnikas un stratēģijas

Pārdošanas tehnikas

 

3.      KOMUNIKĀCIJA (15 STUNDAS)

Kā  man pārdot savu produktu?                                                                                   

Definīcija un pamatprincipi

Stāsta veidošanas prasmes jeb Storytelling

Komunikācijas prasmes

Viesmīlības un pakalpojumu kultūra

Prasmes (soft skills) tūrisma sektorā

 

4.      UZŅĒMĒJDARBĪBA (15 STUNDAS)

Kā pilnveidot prasmes biznesa veidošanā un vadīšanā?                                      

Mazā biznesa vadīšana 

Jaunas prasmes darba iegūšanai

Biznesa plāns

 

Interesentus līdz 2020. gada 10. februārim plkst.17:00 aicinām reģistrēties apmācību programmai ŠEIT: >> https://ej.uz/piesakos_apmacibam.

Uzmanību! Pieteikties apmācībām atļauts vienīgi pilngadīgām personām.

Vietu skaits ierobežots – no Latvijas apmācībām iespējams pieteikties 24 personām.

Līdzīgas apmācības notiks arī citās projekta SPE.C.H.A.L.E. partnervalstīs.

 

***

Apmācību programma tiek veidota ar nolūku stiprināt to potenciālu, kas piemīt kultūras un dabas mantojumam attiecībā uz nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus veicinot lauku, nomaļo vai mazāk attīstīto teritoriju attīstību.

SPE.C.H.A.L.E. ir ERASMUS+ programmas projekts, kurā sadarbojas septiņi partneri no piecām Eiropas valstīm - Portugāles, Itālijas, Latvijas, Horvātijas un Francijas.

Vairāk informācijas: https://www.spechaleerasmus.eu/