Arhīva kalendārs

« June 2024 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Vidzemes plānošanas reģions aicina savā komandā pievienoties Projektu vadītāju projekta pieteikumu sagatavošanā, kā arī to īstenošanā nacionālo un starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības programmu un fondu ietvaros. VPR piedāvā atbildīgu un dinamisku darbu uz attīstību vērstā komandā, ar iespēju rosināt un īstenot pozitīvas pārmaiņas Vidzemes reģionā! Pieteikšanās termiņš līdz 2024. gada 17.jūnijam, rakstot uz e-pastu vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi „Projekta vadītājas/-ja amatam”. Gaidīsim arī Tavu CV, motivācijas vēstuli un augstākās izglītības dokumenta kopiju.

Ja Tev ir vēlme:

  • nodrošināt projektu pieteikumu sagatavošanu un īstenošanu nacionālo un starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) programmu un fondu ietvaros atbilstoši Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm;
  • vadīt projekta komandu;
  • analizēt un īstenot jaunu projektu pieteikumu sagatavošanu un ieviešanu, piesaistot ES fondu vai citu finanšu instrumentu finansējumu;

Un ja Tev ir:

  • otrā līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība;
  • vismaz trīs gadu darba pieredze projektu sagatavošanā un vadībā (norādot konkrētus projektus motivācijas vēstulē);
  • zināšanas un izpratne lietvedības, finanšu/grāmatvedības un publisko iepirkumu jomā, kā arī nepieciešamo normatīvo aktu pārzināšana un izpratne to pielietošanā;
  • valsts valodas prasme augstākā līmenī;
  • labas angļu valodas zināšanas;
  • labas iemaņas darbā ar MS Office programmām;
  • kompetences: ļoti labas organizatoriskās un saskarsmes spējas, argumentācijas un publiskās uzstāšanās prasmes; prasme patstāvīgi pieņemt lēmumus; analītiskās spējas; augsta atbildības sajūta; precizitāte; spēja strādāt komandā; radošums, pašiniciatīva un spēja meklēt un piedāvāt jaunus risinājumus;

Mēs piedāvājam:

  • atbildīgu un dinamisku darbu uz attīstību vērstā komandā, ar iespēju rosināt un īstenot pozitīvas pārmaiņas Vidzemes reģionā;
  • atalgojumu no 1600 EUR līdz 2200 EUR pirms nodokļu nomaksas;
  • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pirmā nostrādātā gada, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam;
  • profesionālās pilnveidošanās un izaugsmes iespējas zinošu un atsaucīgu kolēģu komandā;
  • iespēju veikt darbu daļēji attālināti, kā arī aprīkotu darba vietu Valmierā vai Cēsīs.

CV, motivācijas vēstuli un augstākās izglītības dokumenta kopiju lūdzam iesniegt elektroniski nosūtot uz vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi „Projekta vadītājas/-ja amatam” līdz 2024. gada 17. jūnijam.

Papildu informācijai - Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, tel. 29120536.

Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām.

Kā klimata pārmaiņas ietekmēs Vidzemi, Latviju turpmāko gadu laikā un kā dažādas nozares spēs tām pielāgoties? Šis jautājums bija galvenais sarunu temats 29. maijā Cēsīs notikušajā diskusijā par Vidzemes reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Diskusijā piedalījās dažādu nozaru pārstāvji, kuri vienuviet darba grupās identificēja nākotnes izaicinājumus un iespējamās rīcības, veicinot gatavību tām.

Diskusijā Cēsīs laika ziņu redaktors Toms Bricis ieskicēja esošās un nākotnes tendences Latvijā, mainoties klimatam. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, balstoties jaunākajos globālo klimata modeļu datos, atjaunojis nākotnes klimata scenārijus Latvijai līdz šī gadsimta beigām. T.Bricis stāsta, ka arī jaunākie scenāriji apliecina – Latvijā nākotnē ziemas turpinās kļūt siltākas, būs biežāki karstuma viļņi vasarās, nokrišņu sadalījums kļūs nevienmērīgāks gan laikā, gan telpā. Vasaras negaisiem būs tendence kļūt spēcīgākiem un postošākiem, taču jaunākajos scenārijos joprojām nav pārliecinošu signālu par rudens-ziemas vētru biežuma izmaiņām.

Turklāt viens no novērojumiem, kas saistīts ar klimata pārmaiņām Latvijā, ir vēja ātruma samazināšanās. Pētījumi un meteoroloģiskie dati liecina, ka vējš Latvijā pakāpeniski kļūst lēnāks. T. Bricis gan uzsver, ka Latvija nepaliks bez vēja, taču šīs izmaiņas ir jāņem vērā, plānojot vēja enerģijas izmantošanu atjaunīgās enerģijas ražošanai.  Pēdējos gados tiek novērots, ka vasaras mēnešos biežāk sastopamas tropiskās naktis, kad āra gaisa temperatūra nav zemāka par 20°C. “Tveicīgās vasaras rada būtisku ietekmi uz cilvēka veselību. Jāņem vērā, ka nākotnē pieaugs enerģijas patēriņš vasaras mēnešos, lai nodrošinātu ēku dzesēšanu,” stāstīja Toms Bricis.

Lai precīzāk noteiktu īstenojamos pasākumus un samazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, svarīga ir starpnozaru sadarbība. Jāiesaista vietējā un valsts līmeņa organizācijas, sabiedrība, zinātnes un pētniecības institūcijas, lauksaimniecības nozare, enerģētika, veselības aprūpe, finanšu institūcijas, publiskā un privātā sektora sadarbība u.c. Diskusijā Cēsīs piedalījās vairāku nozaru pārstāvji, kuri strādāja darba grupās, vērtējot dažādu klimata risku iespējamību Vidzemē, to ietekmi uz nozarēm un steidzamākās rīcības, kuras ieviest jau tuvāko 10 gadu laikā. Tomēr svarīga ir ilgtermiņa stratēģiskā plānošana. Šobrīd sagatavošanā esošais atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, pašvaldību plāni un arī Vidzemes reģiona enerģētikas un klimata rīcības plāns izvirza sasniedzamos mērķus līdz 2030. gadam. “Būtiski ir sagatavot reģiona klimatneitralitātes plānu. Tādā veidā reģions jau laicīgi varētu plānot ilgtermiņa rīcības, pieņemt pareizākus lēmumus SEG emisiju samazināšanai. Klimata pārmaiņu radīto  risku apzināšana,  pielāgošanās klimata pārmaiņām ir ļoti svarīga, tomēr, ja neveiksim pasākumus SEG emisiju mazināšanai, nākotnē būs vēl vairāk jāpielāgojas arvien pieaugošajām klimata pārmaiņām,” stāstīja Einārs Mednis, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas Vecākais eksperts.

Sagatavojot enerģētikas un klimata plānu, ir jāņem vērā arī tas, ka vasarās nokrišņu sadalījums kļūst nevienmērīgs ar sausuma periodiem starp intensīvām lietusgāzēm. Piemēram, lai mazinātu pēkšņus plūdus un uzlabotu ūdens pārvaldību, ir nepieciešams modernizēt un stiprināt esošās drenāžas un ūdenssaimniecības sistēmas. Lauksaimniecībā - izmantot sausumizturīgas kultūras un uzlabot augsnes mitruma saglabāšanu. Pilsētvidē - plānot pilsētu attīstību, ņemot vērā plūdu un ekstrēmu nokrišņu risku, un veidot zaļās zonas, kas var palīdzēt samazināt plūdu risku. Kopumā ir būtiski jau šobrīd veicināt tādu infrastruktūru būvniecību vai to atjaunošanu, piemēram, ceļi, tilti un ēkas, kas būtu izturīgas pret klimata pārmaiņām.

Diskusijā izskanēja arī tādi ierosinājumi, kā zināšanu paaugstināšana, iedzīvotāju informētība un iesaiste šādu dokumentu sagatavošanā un pasākumu īstenošanā, padarot sabiedrību izturīgāku un gatavāku nākotnes pārmaiņām. “Eiropā vidēji 67% iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir ko mainījuši dzīves stilā, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp Latvijā – 45%, kas ir zemākais no visiem ES valstu rādītājiem”, atsaucoties uz pētījumu (https://www.arte.tv/sites/corporate/files/concerns-and-global-perception-of-the-eu-citizens.pdf) stāstīja Anda Briede, Vidzemes plānošanas reģiona darba grupu vadītāja. Tas skaidrojams ar salīdzinoši nelielām, sajūtamām klimata pārmaiņām Latvijā, kamēr Eiropas Dienvidos iedzīvotāji ik vasaru saskaras ar ekstremālu karstumu, postošiem ugunsgrēkiem un plūdiem.

Darba grupu rezultāti un ierosinājumi tiks ņemti vērā, sagatavojot Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Otra šāda veida darba grupa plānota 3. jūlijā Cēsīs, Vidzemes plānošanas reģionam aicinot vēlreiz vienuviet satikties nozares ekspertus, viedokļu līderus un interesentus. Detalizēta informācija drīzumā sekos.  

Diskusiju organizēja EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate).

Visu atbildību par saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

28. maijā Raiskuma pagasta Ungurmuižā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) komanda pulcēja ekspertus un pārstāvjus no Vidzemes pašvaldībām, vides pārvaldības organizācijām un citām nozīmīgām iesaistītajām pusēm, lai turpinātu dialogu par dabas daudzveidības pārvaldību sasaistē ar dabas tūrismu attīstību Vidzemē, iesaistot vietējos iedzīvotājus. Dalībniekiem bija arī iespēja iepazīties ar dabas daudzveidību Ungurmuižas parkā.

Tikšanās laikā klātesošie diskutēja par dažādiem dabas daudzveidības pārvaldības piemēriem ne tikai Latvijā, bet arī Valonijas reģionā Beļģijā, ko VPR komanda izzināja starptautiskās pieredzes apmaiņas brauciena laikā. Kopā ar klātesošajiem tika pārrunātas gan iespējas, gan izaicinājumi, kas saistīti ar dažādu metožu iespējamu ieviešanu sabiedrības iesaistīšanai dabas datu ieguvē un analīzē un to pielietošanu Vidzemes reģionā.

Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa dalījās ar pieredzi un sniedza praktiskus padomus par to, kā ikviens var iesaistīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Viņa iepazīstināja ar LDF īstenoto pilsētas pļavu kustību, kuras mērķis ir saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī radīt jaunas atpūtas zonas iedzīvotājiem. L. Brizga-Kalniņa skaidroja, kā šādas aktivitātes padarīt tuvākas vietējai kopienai un mudināt viņus iesaistīties.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inta Soma stāstīja par sabiedrisko monitoringu, uzsverot tā nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā. Savās pārdomās par dzirdēto dalījās arī pārstāvji no Ogres, Smiltenes, Cēsu un Valmieras novada. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta dabas tūrisma attīstīšanai, neaizmirstot par dabas daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgas vides pārvaldības vērtībām. Arī šajā diskusijā dalībnieki uzsvēra nepieciešamību veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, privātu teritoriju īpašniekiem, pašvaldībām un dabas aizsardzības organizācijām, lai sabalansētu dabas daudzveidības un dabas tūrisma vajadzības.

Secināts, ka cilvēku iesaiste dabas saglabāšanā nereti rada ne tikai ieguvumu, reizēm tas ietver arī riskus, kam nepieciešams dabas aizsardzības organizāciju, pašvaldību vai citu atbildīgo institūciju skaidrojošs darbs ar cilvēkiem. Dažos jautājumos trūkst skaidra regulējuma un izpratnes, kā efektīvi sabiedrības iesaisti organizēt. Kā efektīvs rīks iedzīvotāju aktivizēšanai un iesaistei dabas aizsardzībā tika apsvērtas pašvaldību iedzīvotāju padomes.

Jūnija sākumā VPR kopā ar pārstāvjiem no vides pārvaldības organizācijām, kas piedalījās diskusijā, projekta CIBioGo  ietvaros dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Rumāniju. Šis brauciens sniegs iespēju iepazīties ar novatoriskām finansēšanas metodēm un dažādiem dabas daudzveidības pārvaldības piemēriem, kas īstenoti Rumānijā, Hargitas reģionā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un  veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d. 


Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. 

 

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva, laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv 

Jūnija sākumā, 3. un 4. jūnijā, Vidzemes plānošanas reģiona un invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji aizsāka kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas un nakšņošanas vietu apsekošanu Vidzemē. Tā turpināsies arī nākamajos mēnešos.

Objektu vides pieejamības apsekojumu mērķis ir noteikt apskates un tūrisma pakalpojumu sniegšanas vietas, kuras ir pieejamas ikvienam ceļotājam, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un vecākiem ar maziem bērniem ratiņos. Interreg Igaunijas-Latvijas programmas projekta Access Routes ietvaros šie objekti tiks apkopoti vietnē mapeirons.eu un iekļauti 1-3 dienu tūrisma maršrutos.

Dabas taka gar Zvanu klintīm. Foto: VPR

Pieejamības vērtēšana iesākās ar tūrisma objektiem Cēsīs un novadā, bet turpinājās - Valmieras pilsētā un novadā. Cēsīs un pilsētas pievārtē tika apsekota dabas taka gar Zvanu klintīm, Cīrulīšu dabas taka, Ērgļu klinšu pastaigu taka, Pasaules latviešu mākslas centrs, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, kā arī dažas kafejnīcas un nakšņošanas vietas. Valmieras apkārtnē tika izpētīta Dziesmu svētku taka Dikļos, Burtnieku muižas parks un Vīsraga dabas taka, Gaujas dabas taka un Koka skulptūru parks, kā arī aplūkota Strenču evanģēliski luteriskā baznīca. Valmierā vides pieejamība tika novērtēta Jāņa Daliņa stadionā, Valmieras muzeja jaunajā ekspozīcijā “de Woldemer” un Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā.

Ērgļu klinšu pastaigu taka. Foto: VPR

Pasaules latviešu mākslas centrs. Foto: VPR

Apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperti novērtēja to, kāda ir situācija objektos patlaban, kā arī sniedza ieteikumus pieejamības uzlabojumiem. Eksperti norādīja uz to, kas būtu pilnveidojams - ērtāka piekļuve, uzbrauktuves/nobrauktuves ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem ar vajadzīgo slīpumu. Viņi uzsvēra, ka jābūt visiem ērtām labierīcībām, viegli uztveramām norādēm, kontrastējošam marķējumam uz pakāpieniem, tiktu ievērots vajadzīgais durvju ailes platums un sliekšņu augstums. Eksperti vērsa uzmanību uz to, ka jābūt durvīm, kuras var atvērt, nepieliekot lielu spēku. Apsekoto objektu vidū bija tādi, kuri ir ērti pieejami visiem viesiem, gan tādi, kuri ciemiņam ar kustību traucējumiem, ir pieejami ar asistenta palīdzību.

Burtnieku muižas parks. Foto: VPR

Taktilais objekts pie Valmieras muzeja ekspozīcijas “de Woldemer”. Foto: VPR

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis apsekošanas laikā teica: “Ja esi ar invaliditāti, vēlies to pašu, ko visi citi. Jautājums – vai vari? Galvenā sajūta – nebūt par apgrūtinājumu citiem. Vai, piemēram, apmeklējot dabas taku, redzi arī dabu, vai skaties tikai uz šķēršļiem? Vietām ir jābūt pieejamām, un tev jāvar brīvi un pastāvīgi pašam pārvietoties.”

_____

Jautājumiem: Ilze Liepa, projekta Access Routes vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” (Access Routes (EE-LV00043)). Projekts tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

.

2024. gada 4.-5. jūnijā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Santanderu, Spānijā, lai tiktos ar pārējiem Erasmus+ projekta “Jaunieši – sociālās ekonomikas ekosistēmas pārmaiņu veicinātāji” konsorcija pārstāvjiem no Spānijas un Portugāles un izzinātu reģionālās pārvaldības un finanšu modeli, kā arī, lai iepazītos ar uzņēmumiem un organizācijām, kas aktīvi sociālās ekonomikas ekosistēmā iesaista plašu sabiedrības daļu, tostarp jauniešus.

Ņemot vērā Vidzemes plānošanas reģiona līdzšinējo plašo pieredzi hakatonu organizēšanā, vidzemniekiem projektā uzticēts sagatavot vadlīnijas par hakatonu efektīvu organizēšanu, un kuras, savukārt, praktiski pielietos projekta partneri Spānijā un Portugālē.

Jauniešu hakatons, kura ietvaros mērķgrupa tiks iesaistīta dažādu sociālās jomas izaicinājumu risināšanā, tiks organizēts arī Vidzemē līdz š.g. beigām.

Divās dienās pieredzētais Spānijas ziemeļu reģionā Kantabrijā apliecināja, ka arī tur, tāpat kā Vidzemē, lauku teritorijās pastāv problēmas un izaicinājumi, un pamatā neatšķiras – iedzīvotāju skaits samainās, lauku teritorijas iztukšojas, jaunieši aizplūst uz lielajām pilsētām, ir nepietiekamais pakalpojumu klāsts, ir problēmas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinājumu, u.c.

Kantabrijas reģiona pārvalde uzsākusi mērķtiecīgu reģiona teritoriju revitalizāciju, izstrādājot stratēģiskos attīstības dokumentus, kas balstīti rūpīgā izpētē par reģiona stiprajām un vājajām pusēm, vienlaikus apzinoties arī iespējas un draudus. Kā atzīst reģiona administrācijas pārstāvji, šāda pieeja ļauj apzināties realitāti un identificēt primāros virzienus, kuros nepieciešams veikt nekavējošas aktivitātes, kā arī tas palīdz atlasīt nepieciešamos finanšu resursus, t.sk. mērķtiecīgi pretendēt uz ES fondu līdzekļiem. Būtiskas investīcijas tiek ieguldītas iedzīvotāju prasmju pilnveidē, lai tās būtu atbilstošas darba devēju prasībām un saskanētu ar straujo attīstības tempu ekonomikas sektoros kopumā. Vienlaikus iedzīvotāji tiek stimulēti arī pilnīgi jaunu prasmju apguvei, tā stiprinot viņu konkurētspēju un mazinot bezdarba līmeni laukos.

Vizītes laikā Spānijas kolēģi sagādāja iespēju ielūkoties vietējās nacionālās bankas dibināta fonda Fundacion Botin darbībā, kas jau vairāk nekā 40 gadus mērķtiecīgi iegulda visaptverošā sabiedrības attīstībā, pētot jaunus veidus, kā atklāt cilvēkos talantus, sekmēt viņu ekonomisko aktivitāti un noturēt lauku teritorijas dzīvas. Fonda darbības ietvaros izveidotas dažādas atbalsta programmas, kas mērķētas uz aktivitātēm kultūras, mākslas, izglītības, pētniecības, valsts sektora, sociālās jomas virzienos, īpaši koncentrējoties uz lauku telpas attīstību. Daži no praktiskiem piemēriem – angļu valodas kursu nodrošinājums bērniem laukos, uzņēmējdarbības prasmju attīstība caur motivējošu biznesa praksi – jauno uzņēmēju dalība tirdziņos ar pašdarinātām precēm; peļņa tiek izlietota, grupai dodoties ekskursijā uz kādu jaunu galamērķi ārvalstīs. Tāpat tiek piedāvātas arī dažādas apmācības, kā arī, piemēram, finanšu pratības konsultācijas jauniešiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību laukos u.c. Fonds ievērojamus līdzekļus investējis mākslas un kultūras centrā, lai ne tikai izglītotu vietējos iedzīvotājus, bet attīstītu viņos radošumu, kā arī vienlaikus organizētu dažādas ar kultūru un mākslu saistītas aktivitātes prasmju pilnveidei un kopienas vienošanai.

 

Vizītes dalībniekiem pievienojās arī jauniešu organizācijas La Bardal pārstāvis Matias Rubio, kuram ir 28 gadi, un kurš pirms dažiem gadiem izlēma no pilsētnieka kļūt par lauku teritorijas iedzīvotāju. Sastopot līdzīgi domājošos laukos un redzot, ka jauniešu noturēšanai ciemos nepieciešami būtiski uzlabojumi gan teritorijas attīstībā, gan arī sociālās dzīves bagātināšanā, tika nodibināta jauniešu organizācija. Organizācijas līderis kopā ar komandu pulcē kopā jauniešus un arī cita vecuma grupu iedzīvotājus lauku apkaimēs, organizējot pasākumus, iztaujājot viņu viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Stiprinot pilsonisko sabiedrību un stiprinot jauniešu pārliecību, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī spēja ietekmēt vietas labklājību, organizācijas komanda māca kopienu doties streikos un iestāsties par savām tiesībām, māca diskutēt ar politiķiem pie viena galda, tādejādi nostiprinot sajūtu, ka vietējai pārvaldei ir jārēķinās ar laukos dzīvojošajiem, īpaši izceļot jauniešu vērtību teritorijas attīstībā. Daudz enerģijas tiek veltīts arī darbam ar lauksaimniekiem, meklējot iespējas, kā šo nodarbi nodot jaunajai paaudzei, tā nepārtraucot nozares darbību.

Klātienē viesojāmies arī  nevalstiskajā organizācijā Cuin Fountation, kas sadarbībā ar pašvaldību strādā, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku dzīves kvalitāti un izglītību tām sabiedrības grupām, kam tas visvairāk nepieciešams, īpaši daudz uzmanības veltot tieši jauniešiem. Organizācijas darbības pamatā ir problēmrisināšana dialoga ceļā, īstenojot dažādas programmas un aktivitātes, kas palīdz jauniešiem attīstīt individuālās kvalitātes drošā vidē, lai tos audzinātu par veiksmīgiem pieaugušajiem. Organizācija sniedz dažāda veida atbalstu – gan nodrošina mājvietu, gan izmanto izglītojošas metodes, lai mazinātu trauksmi un iemācītu jaunas prasmes. Viena no būtiskām aktivitātēm ir organizācijas centieni jauniešus iekļaut darba tirgū – organizācijai pieder kafejnīca, kuras darbību nodrošina paši jaunieši mentoru vadībā.

 

 

Visbeidzot, iepazināmies ar biedrības AMPROS darbību, kuras misija ir ieguldīt to cilvēku attīstībā, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi. Organizāciju 1965. gadā izveidoja bērnu vecāki, meklējot iespējas bērniem nodrošināt izglītības iespēju. Kad mērķis bija sasniegts, tika uzsākts darbs pie nodarbinātības jautājuma. Šobrīd organizācija darbojas ievērojamos apmēros, piesaistot investīcijas un veidojot jaunus centrus, tā nodrošinot simtiem bērnu kvalitatīvu un drošu vidi viņu attīstībai, nezaudējot viņu potenciālu. Organizācija šobrīd rūpējas par aptuveni 1000 personu kvalitatīvas dzīves nodrošināšanu, savukārt 300 no tiem ir patstāvīgi darbinieki dažādās jomās – ēdināšanas, teritorijas labiekārtošanas un sakopošanas, pakošanas, telpu uzkopšanas u.c. Organizācijas īpašumā ir arī , piemēram, Lauksaimniecības un veselīgas pārtikas centrs, kurā atrodas bioloģiskās pārtikas dārzs un tiek uzturēts arī veikaliņš. Turklāt organizācija nodrošina ēdināšanas pakalpojumus arī tuvējās skolās, īstenojot projektu “Cilvēki gatavo ar jēgu.” Kā stāsta organizācijas vadītājs, AMPROS virsmērķis ir nodrošināt veselīgu uzturu bērniem, to darot videi draudzīgā veidā un akcentējot cilvēku ar īpašām vajadzībām vērtīgo darbu. Dati liecina, ka AMPROS ir lielākais bioloģiskās pārtikas piegādātājs un viena no lielākajām ēdināšanas iestādēm Kantabrijas reģionā.

 

 

 

Par projektu “YouForSe”

Projekta aktivitātes tiek vērstas uz jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri nāk no trīs lauku reģioniem Eiropā, lai viņu vidū veicinātu sociālās ekonomikas un uzņēmējdarbības aktivitātes. Plānots īstenot gan dažādas apmācības, gan organizēt kopīgus pasākumus, kuros klātesoši būtu jaunieši, starptautiski eksperti, sociālās ekonomikas uzņēmumi un politikas veidotāji, lai tādējādi labāk izprastu sociālekonomisko sistēmu katrā no valstu reģioniem.

Projekta konsorcijā ir trīs dažādu Eiropas valstu reģionu - valsts pārvaldes institūciju – pārstāvji, ar mērķi veidot sociālo ekonomiku pievilcīgu jauniešu mērķauditorijai.

Konsorciju vada Kantabrijas Valdības Eiropas projektu birojs (OPE Cantabria), partnerībā ir arī Vidzemes plānošanas reģions Latvijā un Lusadas pašvaldība Portugālē. Projekta ieviešanas laikā plānotas jauniešu ekosistēmas sociālās pārvaldības aktivitātes, sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes sociālās ekonomikas jomās, kā arī tiks rīkoti jauniešu hakatoni līdzdalības stiprināšanai. Plānoti dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas vizītes, kuru laikā tiks identificētas labās prakses un apzināti izaicinājumi sociālās ekonomikas jomā.

Sagaidāms, ka projekta aktivitātes visvairāk pozitīvi ietekmēs tos jauniešus, kuriem ir spēcīga interese par uzņēmējdarbības un  sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī tos, kuri interesējas par vietējā līmeņa pārvaldību, organizācijām, kas izveidotas, lai risinātu sociālekonomiskus jautājumus – jauniešus, kuriem rūp vietējās kopienas labums.

Projektam noslēdzoties, plašākai sabiedrībai būs pieejams labo prakšu apkopojums līdz ar vērtējumu, kādas rīcības reģionos būtu īstenojamas, lai prasmīgi iekļautu jauniešus reģionālā līmeņa sociālekonomiskajā ekosistēmā un veicinātu viņu sociālekonomiskās uzņēmējdarbības aktivitātes.

 

 


Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Ceturtdien, 13. jūnijā plkst.10.30 Cēsīs (Raunas ielā 12, Vidzemes koncertzāles telpās) Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR)  pulcēs mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru pārstāvjus, aicinot viņus vērtēt abu tautsaimniecības attīstībai būtisko nozaru status quo, lai rosinātu profesionālu diskusiju par nozaru attīstības iespējām nākotnē un sasaisti ar Vidzemes politikas plānošanas dokumentos definētajām prioritātēm un rīcībām. Diskusiju saturs tiks izmantots Vidzemes reģiona politikas plānošanas dokumentu pilnveidei, lai mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares Vidzemē pielāgotu Eiropas Zaļajam kursam un aprites ekonomikas stratēģijai.

Plānošanas dokumentu pilnveide plānota ar mērķi padziļinātāk un apzinātāk piemērot aprites ekonomikas principus bioloģiskajiem atkritumiem un blakusproduktiem, kas Vidzemē rodas lauksaimniecības un mežsaimniecības vērtību ķēdēs.

Interesentiem vēl iespējams pieteikties  dalībai pasākumā līdz š.g. 12. jūnijam plkst.10.00: https://forms.office.com/e/74yqR8NSU7.

Jautājumu gadījumā par pasākumu aicinām sazināties ar projekta eksperti Lieni Klišāni (liene.klisane PIE vidzeme PUNKTS lv).

Diskusijas ar nozares pārstāvjiem tiek iniciētas Vidzemes plānošanas reģionam īstenojot 3F GREEN MODEL projektu par pārtikas un mežsaimniecības sektoru vērtību ķēžu adaptāciju Eiropas zaļā kursa un aprites ekonomikas vajadzībām. Projekts tiek īstenots Interreg Europe programmas ietvaros, kas ir Eiropas Savienības finansēta starpreģionu sadarbības programma, un kuras mērķis ir samazināt attīstības, izaugsmes un dzīves kvalitātes līmeņu atšķirības starp Eiropas reģioniem. Programmas galvenās aktivitātes vērstas uz dažādu Eiropas reģionu savstarpējo pieredžu apmaiņu un pārnesi reģionālās attīstības jautājumos, kā arī politikas instrumentu pilnveidi. 

 

 

Projekta 3F GREEN MODEL uzmanības lokā ir lopkopības atkritumu, lauksaimniecības nozares atkritumu, mežsaimniecības un koksnes atlieku apsaimniekošana un utilizācija, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošana no lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības vērtību ķēžu atkritumiem. Tāpat fokusā ir arī uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas aprites ekonomikā lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarē.

Vidzemes plānošanas reģiona mērķis projektā ir Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.-2027. gadam uzlabošana, kas palīdzēs reģionam virzīties uz ilgtspējīgiem  ražošanas un bioatkritumu apsaimniekošanas modeļiem, tuvinot uzņēmumu un organizāciju atbilstību aprites ekonomikas principiem un arvien informētāka tirgus prasībām.

Vienlaikus, visi projektā iesaistītie partneri, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions, veic labās prakses piemēru apkopošanu aprites ekonomikai lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem.

Plašāka informācija par projekta mērķiem un aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē (latviešu valodā), kā arī projekta oficiālajā tīmekļa vietnē (angļu valodā).

 

Jautājumiem: Inguna Kucina, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26598678.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

 

Lai radītu iespēju visiem remigrantiem kontaktēties un iepazīties, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis jaunu platformu – interaktīvo karti. Šī karte ļaus atbraucējiem, aizpildot īsu anketu, redzēt citus atbraucējus savā tuvumā. Tādējādi remigranti varēs sazināties ar saviem novadniekiem, iespējamiem kaimiņiem, par kuriem iepriekš nav zinājuši, tuvāk iepazīties, aprunāties un veidot jaunas draudzības.

"Daudzi atbraucēji jau iepriekš izrādīja vēlmi piedalīties klātienes pasākumos, taču ne visiem tas bija iespējams. Līdz šim tie, kas tikās klātienē, labprāt apmainījās ar kontaktiem savā starpā un turpina sazināties. Tas mūs mudināja meklēt jaunus risinājumus atbraucēju savstarpējo saikņu stiprināšanai. Tāpēc radās šī interaktīvās kartes ideja," skaidro Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā.

Lai kļūtu redzamiem kartē un varētu uzsākt jaunu sadarbību ar citiem remigrantiem savā apkaimē, atbraucēji tiek aicināti aizpildīt anketu: https://ej.uz/atbauceji.

Saite uz interaktīvo karti: https://ej.uz/veex.

Vidzemes plānošanas reģions novēl remigrantiem patīkamu atgriešanos un jaunu saikņu veidošanu.

____________________________________________ 

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484

Š.g. rudenī Cēsu novadā tiks organizēta Skolu restorānu nedēļa – ar šādu iznākumu maijā noslēdzās bioloģiskās pārtikas patēriņa veicināšanai veltītās koprades darbnīca "Ko celsim galdā?". Iniciatīva tiks organizēta ar mērķi iedvesmot skolu un pašvaldību administrācijas un dot impulsu skolu ēdināšanas sistēmas reformai, piedāvājot bērniem un vecākiem skolās ēdienkarti, kuras sastādīšanā par pamatu tiktu ņemti vietējie bioloģiskie produkti. Restorānu nedēļa tiks organizēta, lai vienlaikus stiprinātu arī galda kultūru un etiķeti, padarot pusdienošanu skolās par patīkamu piedzīvojumu.

Skolu restorānu nedēļu organizēs Vidzemes plānošanas reģions, izmantojot  Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition)” finanšu atbalstu 10 000 eiro (t.sk. PVN) apmērā.

Cēsu novads kā iniciatīvas realizēšanas vieta izvēlēta, jo Cēsu novada pašvaldība ir projekta “We Make Transition!” asociētais partneris.

Pārējās idejas, par kurām balsoja koprades darbnīcas dalībnieki, ir augstā gatavības stadijā un var tikt realizētas tiklīdz tām tiks atrasts finanšu avots. Uz balsojumu tika iesniegtas vēl sekojošas idejas: “Skolas rupjmaize” (bērnu cienāšana ar rudzu maizi un medu, godājot tradīcijas un bērnības garšu, kā arī piedāvājot bioloģiskus produktus skolēnu ēdienkartē), “Pilotprojekts BIObusiņš” (bioloģisko produktu mobilā tirdzniecība, veicinot bioreģiona bioloģisko lauksaimnieku atpazīstamību), “Es Tavā vietā apēstu vietējo!” (vietējo bioloģiskās pārtikas ražotāju piedāvājuma apkopošana),  “BIOtinderis jeb bio saimniecību atvērtās dienas” (uzticības stiprināšanas un biznesa attīstības nolūkos).

Visas piecas idejas trīs mēnešu garumā izstrādāja 30-40 pārstāvji no dažādām organizācijām, uzņēmumiem, iestādēm, tostarp zemnieki un citi bioloģiskā dzīvesveida entuziasti. Viņi reizi mēnesī pulcējās kopā, lai veidotu nākotnes redzējumu par to, kā veicināt veselīgu dzīvesveidu un palielināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu bioreģionā Vidzemē. Process iesākās ar ideālās nākotnes vizionēšanu, atmetot visas šī brīža problēmas un izaicinājumus, un meklējot virzienus, kā arī nosaucot konkrētas rīcības, kas jāpaveic, lai mērķi varētu sasniegt.

Aizritējušās darbnīcas uzskatāmas par piemēru, cik aizraujošs var būt koprades process, strādājot plecu pie pleca uzņēmējiem, publiskajai pārvaldei, izglītības iestādēm un NVO sektoram.

Darbnīcas tika organizētas, testējot līdzdalības metodi “pārmaiņu arēna” (no angļu valodas – transition arena), kas ļauj iesaistīt plašu sabiedrības pārstāvju loku un efektīvi izmantot ikviena zināšanas, pieredzi un resursus.

Metode ir viens no pārmaiņu pārvaldības instrumentiem, un tā paredz iesaistīt sabiedrību kopējas izpratnes radīšanas, arī mācību, vizionēšanas un eksperimentēšanas aktivitātēs, lai risinātu konkrētus izaicinājumus vai problēmas.

Koprades darbnīcas organizēja Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!” ietvaros, kā arī Eiropas Komisijas finansētā projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide (KISMET)” aktivitāšu ietvaros.

 


Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

Interesenti no pētniecības, augstākās izglītības institūcijām, uzņēmumiem, publiskā un nevalstiskā sektora organizācijām aicināti pieteikties konkursam, iesniedzot idejas nelieliem pētījumiem, kas ietver labo prakšu un ieteikumu apkopojumu un ieinteresēto pušu iesaisti, veicinot Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas uzraudzības ietvara izstrādi. Konkursā iespējams pretendēt uz finansējumu neliela pētījuma veikšanai līdz 5000 EUR apmērā, tiks atbalstīts viens pieteikums.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iesaistījies plašā Apvārsnis Eiropa programmas projekta PoliRuralPlus partnerībā, kā ietvaros VPR veidos iestrādnes vienotai Vidzemes attīstības uzraudzības sistēmai teritoriālā līmenī.

VPR uzdevums ir koordinēt un veicināt reģiona ilgtermiņa un līdzsvarotu attīstību, kā virzieni noteikti VPR Attīstības programmā. Līdz šim VPR Attīstības programmas ieviešanas uzraudzībai nav bijis sistemātisks mehānisms, lai apkopotu informāciju par norisēm un progresu visā reģiona teritorijā, ko realizējuši arī uzņēmumi, NVO, izglītības iestādes, pētniecības institūcijas, pašvaldības un citas nozīmīgas iesaistītās puses. Šāda teritoriāla uzraudzības ietvara izveide Vidzemes reģionā ir būtiska, lai nodrošinātu veiksmīgu attīstības procesu un uzraudzību katram no VPR Attīstības programmas rīcības virzieniem. Tādējādi tiktu veicināta informētība par reģiona attīstības procesiem,  iedzīvotāju ieinteresētība, uzticība attīstības progresam un palielinātos vēlme iesaistīties reģiona attīstībā un savas dzīves telpas veidošanā.

Atvērtā konkursa ietvaros VPR vēlas gūt ieteikumus un apzināt jau esošas labās prakses, kas palīdzētu veidot reģionālās attīstības uzraudzības sistēmu (NUTS3 līmenī) dažādiem rīcības virzieniem, balstītos uz dažādu iesaistīto pušu iesaistes mehānismiem un digitāliem risinājumiem. Piedāvātie risinājumi tematiski var aptvert kādu no zemāk uzskaitītajiem virzieniem, lai iezīmētu praktisku risinājumu pārnešanas potenciālu:

  • Ilgtspējīgas un noturīgas lauku ekonomikas attīstība Vidzemes reģionā.
  • Augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošana Vidzemes reģiona viedās specializācijas jomās un to teritoriālo efektu uzraudzība stiprināšana.
  • Efektīvi mehānismi iesaistīto pušu iesaistei lauku un pilsētu teritoriju pārvaldībā Vidzemes reģionā.
  • Inovāciju atbalsta instrumentu izmantošanas veicināšana reģiona uzņēmumos.

Konkurss vienlaikus notiek deviņās projekta partnervalstīs. Iesniegtie pētniecības pieteikumi var pretendēt uz vienreizēju finansējumu EUR 5000 apmērā. Nākamā gada laikā paredzēti vēl vairāki citi atvērtie pētniecības ideju konkursi.

Projektu ideju pieteikumi jāiesniedz angļu valodā no 24. jūnija līdz 31. jūlijam. Pētījumu īstenošana paredzēta 2024. gada oktobrī – decembrī. Plašāka informācija par pieteikšanos un vērtēšanas kritērijiem: https://www.poliruralplus.eu/open-calls/

Papildus iespējams noskatīties Vidzemes plānošanas reģiona sagatavoto video prezentāciju par reģiona pētījuma vajadzības kontekstu: https://youtu.be/Iob4qfWeAIc

Kontakptersona informācijai: Santa Vītola, projekta vadītāja, e-pasts: santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vēršam uzmanību, ka finansējums tiks piešķirts pēc projekta sekmīgas realizēšanas, saskaņā ar sākotnēji iesniegto projekta budžetu. Finansējuma izmaksāšanu koordinē projekta pārstāvis Čehijā, un Vidzemes plānošanas reģions nav maksājumu veikšanas starpnieks.


 

***

Aktivitātes notiek Horizon Europe projekta “Ilgtspējīga, līdzsvarota un sadarbībā balstīta pilsētu un lauku teritoriju attīstība, veicinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu” PoliRuralPlus ietvaros. Tā mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu, līdzsvarotu, sadarbībā balstītu, integrētu pilsētu un lauku teritoriju attīstību, kas veicina un atbalsta inovatīvu metožu lietošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu  Plašāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Finansē ES. Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem.

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions.

Šī gada 12. jūnijā reģionālās remigrācijas koordinatores tikās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rekrutēšanas un atlases centra priekšnieku majoru Rihardu Rozenbaumu. Tikšanās mērķis bija iepazīties ar plašajām karjeras iespējām, ko NBS piedāvā tiem, kuri apsver atgriešanos Latvijā. Majors Rozenbaums uzsvēra, ka dienests Latvijas armijā ir lieliska iespēja remigrantiem ne tikai atgriezties dzimtenē, bet arī aktīvi iesaistīties valsts drošības un labklājības veicināšanā.

NBS piedāvā:

- Stabilu un dinamisku karjeru

- Iespēju piedalīties Latvijas drošības stiprināšanā

- Konkurētspējīgu atalgojumu (sākot no 1400 EUR pēc nodokļu nomaksas)

"Pievienojieties Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un kļūstiet par daļu no mūsu valsts aizsardzības!" aicina NBS.

 

Vairāk informācijas:

- Par dienestu NBS un pieteikšanos: www.mil.lv

- Par atgriešanos Vidzemē: sazinieties ar remigrācijas koordinatori

  - E-pasts: remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

  - Tālr.: +371 29374285 (darbadienās no 9:00 līdz 17:00)

 

Par reģionālās remigrācijas koordinatoru projektu

Šī iniciatīva ir daļa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģionu īstenotā projekta "Reģionālais remigrācijas koordinators". Projekts tiek realizēts saskaņā ar Diasporas likumu un Valdības rīcības plānu, lai atbalstītu tautiešu atgriešanos Latvijā.

Katrā plānošanas reģionā darbojas reģionālais remigrācijas koordinators, kas bez maksas sniedz individuālas konsultācijas par atgriešanos Latvijā. Koordinatori palīdz izvērtēt priekšrocības, sagatavoties atgriešanai un risināt praktiskus jautājumus saistībā ar:

- Izglītības iespējām

- Mājokļa atrašanu

- Nodarbinātību un uzņēmējdarbību

- Sociālajiem pakalpojumiem

- Kultūras un kultūrizglītības jautājumiem

- Citiem aktuāliem jautājumiem

 

Projekta mērķis ir sniegt mērķtiecīgu atbalstu ārvalstīs dzīvojošajām Latvijas ģimenēm, veicinot ciešākas saites ar dzimteni un atbalstot viņu iesaisti Latvijas ekonomiskajā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Foto: Rīgas plānošnas reģions

Pēc starptautiskā Interreg Central Baltic projekta "Aprites ekonomikas risinājumi restorānos" (Ce4Re) ietvaros organizētā vebināru cikla "Aprites ekonomikas principu ieviešana restorānu nozarē" visu četru semināru ieraksti ir publicēti vietnē YouTube. Ieraksti ir papildināti ar subtitriem latviešu, somu un zviedru valodā, lai nodrošinātu plašāku pieejamību interesentiem visās projekta dalībvalstīs.

Semināru tēmas:

1. Ievads aprites ekonomikā - kas, kā un kāpēc? https://www.youtube.com/watch?v=BnBdAlqcDjk

2. Aprites ēdienkartes plānošana

https://www.youtube.com/watch?v=2xyDW6woxIs

3. Atkritumu rašanās novēršana un samazināšana

https://www.youtube.com/watch?v=H0oDrV2Q8Hc

4. Ilgtspējas mārketings un komunikācija

https://www.youtube.com/watch?v=QPI-pB53jOY

 

Lai iespējotu subtitrus un mainītu valodu YouTube platformā, lūdzu, sekojiet šiem vienkāršajiem soļiem:

1. Atveriet vēlamo video.

2. Video atskaņotāja apakšējā joslā atrodiet ikonu "CC" (Closed Captions jeb slēgtie paraksti).

3. Noklikšķiniet uz šīs ikonas, lai ieslēgtu subtitrus.

4. Blakus "CC" ikonai atrodas zobrata ikona. Noklikšķiniet uz tās.

5. Izvēlieties "Subtitri/CC".

6. No pieejamo valodu saraksta izvēlieties vēlamo (latviešu, somu vai zviedru).

 

Aicinām visus interesentus, īpaši restorānu nozares pārstāvjus, izmantot šo iespēju un noskatīties seminārus sev ērtā laikā. Vebināri sniedz vērtīgu informāciju par aprites ekonomikas principu ieviešanu, kas var palīdzēt uzņēmumiem kļūt ilgtspējīgākiem un konkurētspējīgākiem.

Paldies visiem dalībniekiem un lektoriem par ieguldījumu šī izglītojošā satura radīšanā! Kopā mēs varam veicināt pozitīvas pārmaiņas restorānu nozarē.

Projekta "Ce4Re" mērķis ir veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu Centrālā Baltijas jūras reģiona restorānu nozarē, izstrādājot kopīgus risinājumus un apmainoties ar zināšanām starp Somijas, Zviedrijas un Latvijas ekspertiem un restorānu pārstāvjiem. Projekts risina tādas problēmas kā resursu pārmērīgs patēriņš, atkritumu rašanās un CO2 izmešu palielināšanās, veicinot ilgtspējīgu praksi un inovācijas nozarē.

Vairāk informācijas par projektu "Ce4Re" un tā aktivitātēm atrodama projekta mājaslapās: https://ej.uz/ce4rehttps://centralbaltic.eu/project/ce4re/

Lai palīdzētu iedzīvotājiem virzīties ceļā uz savas daudzdzīvokļu mājas atjaunošanu, kopš šī gada aprīļa Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) teritorijā darbojas Vidzemes EnergoGids. Tas ir bezmaksas informatīvais atbalsta punkts, kas piedāvā iespēju iedzīvotājiem gan klātienē, gan attālināti satikties ar energoefektivitātes ekspertu un uzdot savu jautājumu par ēkas atjaunošanas soļiem.

Konsultācijas iedzīvotājiem sniedz Dace Pastva, eksperte daudzdzīvokļu ēku jautājumos, un tām var pieteikties, zvanot uz tālruni 26675337 vai rakstot uz e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Šobrīd klātienes tikšanās notiek Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a (Vidzemes plānošanas reģiona telpās). Iepriekš vienojoties, konsultāciju norises vieta var būt arī citviet Vidzemē.  

“Kopš aprīļa ir notikušas vairāk nekā 15 konsultācijas gan attālināti, gan klātienē. Visbiežāk iedzīvotāji jautā par dokumentācijas sagatavošanu, lai pretendētu uz ALTUM atbalstu, kā arī par ēkas energoefektivitātes novērtējumu jeb energoaudita pārskatu. Tas ir būtisks dokuments, lai novērtētu ēkas vājākās vietas siltumnoturībā, kā arī aprēķinātu ēkas siltuma bilanci un izveidotu īstenojamo pasākumu plānu ēkas atjaunošanai. Šī brīža lielākais izaicinājums ir spēt iedrošināt iedzīvotājus, ka var dzīvot siltāk un ka mūsu mājas ir tā vieta, par kuru jārūpējas.  Par to, kādi ir daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas soļi, aicinu jautāt man - Jūsu Vidzemes EnergoGidam!” iedrošina Dace Pastva.

Līdztekus individuālām konsultācijām, VPR komanda kopā ar Vidzemes EnergoGidu dodas pie iedzīvotājiem no daudzdzīvokļu ēkām, kurām ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “RenoWave” atbalstu tika sagatavots energoaudits. Sarunas ar ēku iedzīvotājiem ir notikušas Madonas novada Mārcienas pagastā, Limbažu novada Puikules pagastā un Cēsu pilsētā. Tajās piedalās gan dzīvokļu īpašnieki, īrnieki, gan arī mājas apsaimniekotāji un biedrību pārstāvji. Sarunu laikā energoauditors izklāsta šo ēku energoauditu rezultātus, kā arī VPR komanda veido diskusiju par aktuālajām problēmām ēkā, tās tehnisko stāvokli un citiem izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras mājas iedzīvotāji, piedāvājot labākos risinājumus un citus praktiskus ieteikumus.

 

Mitrums, pelējums, plaisas sienās, ūdens krāšanās pagrabstāvos un bēniņos, nevienmērīga iekštelpu temperatūra apkures sezonas laikā – ir tipiskākās problēmas, kas tiek minētas sarunu laikā. Vairums iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd vēlas atjaunot māju ne tikai, lai tā izskatītos labāk, bet arī, jo atjaunošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Ēkas noveco, veicot regulārus remontdarbus avārijas stāvokļu novēršanai, tās kļūst aizvien sarežģītāk un dārgāk apsaimniekot.

Šī gada laikā plānotas vēl vairākas tikšanās ar ēku iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem, pašvaldību speciālistiem un ekspertiem, lai kopīgās sarunās izprastu namu atjaunošanas nepieciešamību un piemērotākos risinājumus. Nākamās klātienes tikšanās ar Vidzemes EnergoGidu notiks 3. jūlijā Gulbenē, Oskara Kalpaka ielā 60, plkst. 18.00. Savukārt 10. jūlijā ap plkst. 18.00 Varakļānos (norises vieta vēl tiks precizēta). Šīm sarunām aicināti pievienoties iedzīvotāji un interesenti arī no citiem pagastiem un novadiem.  

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Facebook lapā https://www.facebook.com/VidzemesEnergoGids un www.vidzeme.lv.  

Par “RenoWave” projektu:

Projekta “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) galvenais mērķis ir veicināt daudzīvokļu ēku atjaunošanu Baltijas jūras reģiona valstīs, izveidojot informatīvos atbalsta punktus - vienas pieturas aģentūras. Informatīvā atbalsta punkta uzdevumi ir sniegt informāciju un konsultācijas par daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, ēkas atjaunošanas iespējām un turpmāko apsaimniekošanu pēc paveiktajiem darbiem.

Latvijā projektu “RenoWave” īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions un Europe Direct Vidzeme aicina līdz š.g. 14. jūlijam izvirzīt vidzemniekus titulam  “20 personības 20 gados. Vidzemnieku godināšana 2024”, kuri laikā kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ar savu darbu un entuziasmu ir snieguši īpaši ievērojamu ilgtermiņa ieguldījumu sava ciema, novada, reģiona attīstībā un veidojuši Latvijas un Eiropas nākotni. Divdesmit nominētās personības tiks godināti pasākumā, kas notiks 14. augustā Cesvaines pilī, Madonas novada Cesvainē. 

Nominācijai iespējams pieteikt entuziastus Vidzemē, kuri laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz pat šim brīdim ir attīstījuši idejas, īstenojuši iniciatīvas un iedrošinājuši sabiedrību nozīmīgām pārmaiņām, vienlaikus veicinot ilgtermiņa izaugsmi un attīstību reģionā, valstī un Eiropā. 

"Aicinām ikvienu iedzīvotāju aktīvi iesaistīties un pieteikt tos, kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu mūsu reģiona izaugsmē. Varbūt tas ir jūsu kaimiņš, kurš no nelielas iniciatīvas radījis ievērojamu ilgtermiņa projektu, vai kolēģis, kurš ar savām idejām un neatlaidīgo darbu ir veicinājis pozitīvas pārmaiņas. Šīs 20 izcilās personības kalpos kā spilgts piemērs un iedvesmas avots ikvienam vidzemniekam, mudinot arī citus sasniegt augstus mērķus un veidot mūsu kopīgo nākotni," pauž Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. 

No visiem saņemtajiem pieteikumiem tiks izvēlētas 20 personības, tostarp vismaz viena no katra Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ietilpstošā novada. Lai pieteiktu kandidātu, lūdzam līdz 14. jūlijam aizpildīt pieteikuma anketu tiešsaistē, pamatojot izvirzītā kandidāta ieguldījumu un aprakstot, kā konkrētā cilvēka devums ir nostiprinājis kā Latvijas, tā Eiropas Savienības vērtības. Anketa pieejama šeit: https://forms.gle/E92mhKNQP5hgG1tXA

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvi Maiju Riekstu, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv.   

Vidzemes plānošanas reģiona darbības pamatmērķis ir veicināt Vidzemes reģiona ilgtspējīgu attīstību, koordinējot un atbalstot vietējās iniciatīvas, tostarp īstenojot dažādus starptautiskus projektus un stiprinot sadarbību starp plānošanas reģionā esošajām pašvaldībām, organizācijām un iedzīvotājiem. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ietilpst Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras, Valkas un Varakļānu novads.   

Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. Centra Europe Direct Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. 

 

Informāciju sagatavojusi: Laima Spalva, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

 

Pieteikumu pieņemšana "BSR Cultural Pearls" (tulkojumā - Baltijas jūras reģiona Kultūras pērles) titulam, kas tika izsludināta jau otro reizi, ir noslēgusies. Pieteikumus konkursā iesniedza 18 mazās un vidēja lieluma pašvaldības no Baltijas jūras reģiona, tai skaitā pilsētas un apdzīvotas vietas Vidzemē - Smiltene, Cesvaine un Stāmeriena. Pērn titulam tika iesniegti divpadsmit pieteikumi. Pretendentu skaita pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu liecina par aizvien lielāku interesi no galvaspilsētām attālākos reģionos par kultūras nozīmi sabiedrības noturības stiprināšanā.

Pieteikšanās procesam, lai kļūtu par “BSR Cultural Pearls” titula saņēmēju, notiek divos posmos. Pēc priekšatlases 16 pašvaldības ir pārgājušas nākamajā posmā. Tajā līdz 2024. gada 31. oktobrim kandidāti izstrādās kultūras un noturības rīcības plānus.

Sešpadsmit pretendenti titula saņemšanai ir:

  • Alītas rajons, Lietuva;
  • Smiltene, Cesvaine, Stāmeriena, Latvija;
  • Plocka, Redzikova, Slupska, Kobilņica, Tarnogroda, Polija;
  • Hailuoto, Kaskinena, Nykarleby, Somija;
  • Vejle, Dānija;
  • Peipsiēre, Mulgi, Igaunija;
  • Helsingborga, Zviedrija.

Kandidāti saņems atbalstu no savu valstu mentoriem, dalību ekspertu vadītiem tīmekļsemināriem un piekļuvi labo prakšu piemēru katalogam. Tāpat viņiem būs iespēja uzklausīt atziņas un to pieredzi, ar kuru dalīsies pašvaldības, titula "BSR Cultural Pearls 2024" ieguvējas.

Galīgo atlasi, kas balstīta uz kultūras un noturības rīcības plāniem, veiks starptautiska ekspertu žūrija sabiedrības noturības, pilsētplānošanas, mākslas un kultūras jomā kopā ar pārstāvjiem no Eiropas līmeņa organizācijām.

Pārliecinošākajiem plāniem tiks piešķirts “BSR Cultural Pearls 2025” tituls, kas tiks paziņots 2024. gada decembrī. Projektā “BSR Cultural Pearls” apvienoti 12 partneri, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions, no 8 valstīm. Projekts tiek īstenots trīs gadus, līdz 2025. gada decembrim. To finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Tā mērķis ir stiprināt sociālo noturību Baltijas jūras reģiona pašvaldībās, izmantojot kultūras un radošuma resursus un vietējo kopienu aktivitātes.

Lai iegūtu papildinformāciju, apmeklējiet: www.culturalpearls.eu.

_____

Jautājumiem par projektu "BSR Cultural Pearls": Lelde Ābele, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova, ARS BALTICA (“BSR Cultural Pearls” projekta asistente) un Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā.

CITAS PROJEKTA BSR CULTURAL PEARLS ZIŅAS

.

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar EUROPE DIRECT VIDZEME centru 3. jūlijā organizēs otro diskusiju par Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Šoreiz diskusijā uzsvars būs uz enerģētikas sadaļu, darba grupās izvērtējot tos sektorus Vidzemē, kuriem ir vislielākais potenciāls samazināt SEG emisijas.

Diskusija notiks Cēsīs, restorāna “Vanadziņš” telpās, Rīgas ielā 15. Programma pieejama ŠEIT. Aicinām interesentus pieteikt savu dalību līdz 28. jūnijam šajā saitē: https://forms.office.com/e/62M97R0meV

Ar ievadprezentāciju 3. jūlijā ierosinājumos dalīsies Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus SEG emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm.

Diskusiju laikā tās dalībnieki strādās vairākās darba grupās, kuru laikā izvērtēs SEG emisiju samazināšanas potenciālu Vidzemē vairākos sektoros - mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, transports, atkritumu apsaimniekošana, enerģijas ražošana. Identificējot pasākumus konkrētā sektorā, dalībnieki apzinās šķēršļus, kas šobrīd kavē šajā nozarē ieviest energoefektivitātes pasākumus un samazināt SEG emisijas. Pasākumā identificētie uzdevumi tiks izmantoti Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna ietvaros.

Pirmā diskusija notika 29. maijā Cēsīs, kurā tās dalībnieki izvērtēja dažādu klimata risku iespējamību Vidzemē, to ietekmi uz nozarēm un steidzamākās rīcības, kuras ieviest jau tuvāko 10 gadu laikā. Vairāk par notikušo diskusiju iespējams iepazīties: http://www.vidzeme.lv/lv/energoefektivitates_jaunumi/51/133992/

Vidzemes plānošanas reģions vairākus gadus mērķtiecīgi strādā, lai veicinātu pāreju uz efektīvu un tīru enerģiju, tādējādi ieviešot Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķus reģionālā līmenī.  To paredz arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma 2022.-2027. gadam, nosakot vairākus rīcību virzienus un uzdevumus tostarp - energoplānošanas stiprināšana; energofektivitāte; pāreja uz atjaunīgo enerģiju. Lai mazinātu reģionālos izaicinājumus un nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas nozares attīstību, šobrīd VPR komanda projekta “CEESEU-DIGIT” ietvaros sagatavo Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.

Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā tiks definētas prioritātes, mērķi, uzdevumi un pasākumi reģiona līmenī, kas vērsti uz reģiona enerģijas sistēmu, klimata pārmaiņu radīto negatīvo seku mazināšanu un ilgtspējīgiem enerģētikas attīstības virzieniem. Nozīmīgs pamats šim dokumentam ir katras pašvaldības spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, kuros apkopoti enerģijas patēriņa dati, paredzēti mērķi un rīcības SEG emisiju mazināšanai, energopārvaldības ieviešanai un uzraudzībai, kā arī pasākumi klimata pārmaiņu risku mazināšanai.

Diskusiju organizē EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate).

Visu atbildību par saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv

Šī gada 17. jūlijā Cēsīs norisināsies Latviešu diasporas diena "Ar sirdi Latvijā", kas būs daļa no plašās "Vispasaules cēsnieku dienu" programmas. Nedēļas garumā, no 15. līdz 21. jūlijam, paredzētas dažādas aktivitātes, kas vērstas uz Cēsu attīstību kā ideālai dzīvesvietai, ģimenes veidošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai, akcentējot ilgtspējīgu attīstību kultūrā, mākslā, mūzikā, izglītībā un mūžizglītībā.

Diasporas dienas "Ar sirdi Latvijā" galvenais notikums 17. jūlijā būs konference Kosmosa izziņas centrā no plkst. 12:00 līdz 17:00. Konferencē paredzētas uzrunas no bijušajiem Valsts prezidentiem Egila Levita un Andra Bērziņa, projekta "Vispasaules cēsnieku dienas" iniciatoriem un pārstāvjiem no diasporas organizācijām. Būs arī Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga prezentācija par Cēsu attīstību pēdējo 10 gadu laikā.

Viens no galvenajiem konferences diskusiju blokiem veltīts tēmai "Latvijas valsts piederīgie - Latvijas biznesa vēstneši pasaulē", kurā piedalīsies arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Olimpiskās komitejas un Satiksmes ministrijas. Diskusiju moderēs Egils Levits. 

Liela uzmanība tiks pievērsta arī remigrācijas jautājumiem. Piedaloties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai, tiks apspriesti līdzšinējie sasniegumi un nākotnes plāni projektā "Reģionālais koordinators remigrācijas veicināšanai". Savus darba rezultātus prezentēs arī Latvijas plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore Inga Madžule.

Diena noslēgsies ar remigrantu pieredzes stāstiem.

Papildus konferencei dienas programmā iekļauts arī koncerts "Cēsnieki cēsniekiem", ko organizē Cēsu novada Kultūras pārvalde. 

“Vispasaules cēsnieku dienu” programmā iekļautas konferences un diskusijas par uzņēmējdarbību, izglītību un ilgtspējīgu attīstību, paneļdiskusijas ar ekspertiem, kā arī kultūras pasākumi – koncerti, izstādes un radošās darbnīcas. Īpaši tiks uzsvērta jauniešu līdzdalība, dodot viņiem iespēju organizēt aktivitātes un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Notiks arī starpkultūru dialogs, apvienojot Cēsu iedzīvotājus ar diasporu.

“Vispasaules cēsnieku dienas” rīko biedrība “Vispasaules Cēsnieku dienas” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Vidzemes plānošanas reģionu un citiem atbalstītājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".     

____________________________________________ 

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285

Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484

Šonedēļ desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības devās otrpus Latvijai, lai izzinātu citu pilsētu un novadu pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu, veicinot ēku energoefektivitāti, kā arī īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai.

Pirmā pieturvieta bija Rīgas dome, kur ciemos mūs uzņēma Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, uzņemoties saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti. Turklāt Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm. REA direktors Jānis Ikaunieks uzsvēra, ka Rīgas pašvaldībā ir liels skaits ēku, kuras ir vecākas par 30 gadiem, un vismaz 6000 ēkas ir jāatjauno. Lai veicinātu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kopš 2021. gada darbojas energoefektivitātes informācijas centrs www.renove.lv,  kas sniedz informatīvo atbalstu rīdziniekiem ceļā uz daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. REA eksperti piedalās arī iedzīvotāju kopsapulcēs, kur sniedz informāciju par konkrētās ēkas enerģijas patēriņu, ieteicamajiem ēkas atjaunošanas pasākumiem, potenciālo ietaupījumu un izmaksām, kā arī palīdz noteikt nākamos rīcības soļus.

Rīgas enerģētikas aģentūra līdzdarbojas arī vairākos Eiropas Savienības programmu projektos, un viens no tiem ir programmas “Apvārsnis 2020” projekts “EUCityCalc”. Tā ietvaros izveidots scenāriju modelēšanas instruments - Eiropas pilsētu kalkulators (https://europeancitycalculator.eu/). Projekta speciāliste Māra Reča stāstīja, ka kalkulators izveidots kā palīgs pašvaldībām, kas vēlas izstrādāt vai aktualizēt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Tajā, ievadot pašvaldībai zināmos enerģijas patēriņa datus, var modelēt konkrētas rīcības, aptuvenās izmaksas un CO2 samazinājumu, kas var palīdzēt prioritizēt rīcības lēmumu pieņemšanā.

 

Saldus novads bija nākamā tikšanās vieta, uz kuru devās Vidzemes pašvaldību pārstāvji. Tur tikāmies ar Saldus pašvaldības energopārvaldnieku Edgaru Augustiņu. E. Augustiņš stāstīja par ieviesto energopārvaldības sistēmu, kurā enerģijas patēriņa dati par pašvaldības ēkām un ielu apgaismojumu tiek apkopoti un analizēti kopš 2018. gada. Saldus pilsētā kopā uzstādīti 1655 gaismekļi. Noteiktos ielas posmos tiek automātiski regulēta apgaismojuma intensitāte, piemēram, laika posmā no plkst. 23:00 līdz 6:00 apgaismojums dimmējas 30% apmērā. Ja tiek fiksēta cilvēku kustība, apgaismojums nodrošina 100% gaismas intensitāti. Turklāt Saldus pašvaldībā ar ES “LIFE” programmas projekta “LIFE ReHABITA” atbalstu izveidota vienas pieturas aģentūra ar mērķi Saldus novada iedzīvotājiem sniegt atbalstu un zināšanas par ēku atjaunošanu, kā arī atvieglot īpašnieku un īrnieku piekļuvi pieejamiem finanšu resursiem.

Liepājā tikāmies ar pilsētas mēru Gunāru Ansiņu, kurš atzinīgi novērtēja gan Vidzemes plānošanas reģiona, gan pašvaldību ieguldīto darbu, lai stiprinātu energopārvaldību. Liepāja arī ir dalībniece Eiropas Savienības pilsētu misijā “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas”.  “Liepāja bija pirmā no pašvaldībām Latvijā, kas 2016. gadā ieviesa sertificētu energopārvaldības sistēmu sistemātiskai enerģijas patēriņa samazināšanai pašvaldības infrastruktūrā. Savukārt kopš 2014. gada “Liepājas enerģija” ir īstenojusi virkni kurināmā maiņas projektu, kā rezultātā 2024. gadā jau 87.3% siltumenerģijas tiek saražota no šķeldas. Arī daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Liepāja ir vadošā starp valstpilsētām Latvijā. Izšķiroša nozīme ir arī sabiedriskajam transportam un veloceļiņu izbūvei, lai nodrošinātu videi draudzīgāku pārvietošanos pilsētā,” stāstīja Mārtiņš Tīdens, Izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos.

 

Vidzemes pašvaldību speciālisti kopā ar Liepājas pašvaldības projektu vadītāju klimatu pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos Kārli Beihmani devās apskatīt vairākus objektus – pašvaldības ēku Peldu ielā 5, kurā ieviesta ēkas enerģijas patēriņa pārvaldības sistēma. Apskatījām vairākas atjaunotās daudzdzīvokļu ēkas un devāmies uz Liepājas jūras krasta aizsargbūvi - būnu. Būna ir uzbūvēta, lai pasargātu jūras krastu no erozijas un tā tuvumā esošo pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā. Pilsētā turpmāko gadu laikā ir plānoti vēl vairāki infrastruktūras projekti, lai veicinātu gan pilsētas attīstību, gan arī to tuvotos izvirzītājiem enerģētikas un klimata mērķiem.

 

Mājupceļā pieredzes apmaiņas brauciena noslēdzošā pieturvieta bija Jelgavā, kur tikāmies ar Zemgales plānošanas reģionu, Zemgales Reģionālo Enerģētikas Aģentūru un Jelgavas valstpilsētas domi. Uzzinājām par plānotajiem pilotprojektiem, izveidojot energokopienas Jelgavā un Jēkabpilī, uzstādot arī saules tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai. Savukārt Zemgales plānošanas reģions šobrīd aktīvi darbojas vairākos ES fondu projektos. Pēdējo gadu laikā spēcīgās vētras, postījumi un plūdi ir parādījuši nepieciešamību pēc lielākas gatavības klimata pārmaiņām, tāpēc šobrīd tiek izstrādāts Zemgales reģiona klimata pārmaiņu pielāgošanās plāns. Turklāt uzzinājām arī par Jelgavas pilsētas ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņu, tos aprīkojot ar kontrolierim un dimmēšanas iespējām.

 

Katrā apskates objektā veidojās diskusijas un jautājumi, iepazīstot citu pašvaldību pieredzi, ka arī daloties atziņās arī par veiktajiem energopārvaldības pasākumiem Vidzemē. Pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģiona projekti – Interreg Baltijas jūras reģiona projekts “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave); EUROPE DIRECT centrs Vidzemē un LIFE programmas projekts “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT).

Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv