Vidzemes plānošanas reģions aicina ikvienu vidzemnieku piedalīties aptaujā un ieteikt nākamajam gadam svarīgākos kultūras virzienus reģionā. Tajos, ja vien finansējums kultūras programmas īstenošanai tiks piešķirts un Vidzemes plānošanas reģions būs tās administrētājs, būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursā “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2024”.

Š.g. 13. decembrī Kārļamuižā notika pirmais klātienes darbseminārs "Vadības prasmju stiprināšana pašvaldības publisko pakalpojumu sniegšanā pēc administratīvi teritoriālās reformas", kurā tikās Vidzemes reģiona pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, lai stiprinātu ikdienas komunikācijas un pārmaiņu vadības prasmes. Mācībās tika pārstāvētas Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas, Valmieras, Smiltenes novadu pašvaldības, piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.

14. decembrī Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunkts Vidzemē sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu (VPR) un Digitālo inovāciju parku organizēja semināru uzņēmējiem Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrā "SALA", Limbažu novada Ungurpilī. Pasākuma tēma bija "Uzņēmumu digitalizācija: Risinājumi, pieredze un pieejamais atbalsts". Seminārs pulcēja vairāk nekā 30 interesentu, sniedzot vērtīgu ieskatu Eiropas Savienības piedāvātajā finansējumā un atbalsta instrumentos uzņēmumu digitalizācijas attīstībai. 

Turpinot 2021. gadā uzsākto Latvijas vēsturisko krogu kataloga veidošanu, “Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis”” 2023. gadā īstenojusi projektu Vidzemes lauku krogi. Rīgas-Tērbatas lielceļš. Posms Rīga-Straupe. Fotofiksācija un apraksti”.

Apjomīgā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” noslēguma pasākums pulcēja Vidzemes pašvaldību, ministriju pārstāvjus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, lai pārspriestu turpmākos soļus nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti. Pašvaldību pārstāvji vienprātīgi atzina – pakalpojumi ir nepieciešami, taču risināmi ir finansējuma un cilvēkresursu jautājumi.Noslēguma konferences “Nē, nu jā!” laikā klātesošie iepazinās ar projekta laikā sniegtā atbalsta apmēru pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti kopš “Vidzeme iekļauj” uzsākšanas 2016. gadā, kā arī rosinātajiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem, pārejot no institucionālās aprūpes uz dzīvi sabiedrībā.

Nākamgad februāra pēdējā nedēļā no 26. februāra līdz 1. martam jau sesto gadu pēc kārtas norisināsies Vidzemes inovāciju nedēļa 2024 – Vidzemē plašākais notikums inovācijas jomā. Šoreiz inovāciju plānots aplūkot kontekstā ar tēmu dažādība.

2023. gada otrajā pusē biedrība Sēlijas kultūras projekti ir veikusi šobrīd Gulbenes novadā ietilpstošā, bijušā Gulbenes zvērkopības saimniecības ciemata-Letes ekonomiskās un sociālās vēstures izpēti. Tās autore Agnese Neija topošajā grāmatā apkopojusi gan materiālus no Alūksnes zonālā arhīva, privātiem arhīviem, periodikas, gan arī Letu esošo un bijušo iedzīvotāju atmiņas, lai atklātu šīs vietas stāstu no tās dzimšanas līdz pakāpeniskai izzušanai.

Kuplā Golubovu ģimene no Valkas –  tētis Aleksandrs, mamma Sandra, bērni Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija – bija viena no 20 daudzbērnu ģimenēm no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kas šogad svinīgajā Ziemassvētku pasākumā Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iededza svētku egli. 

Igaunijas un Latvijas pierobežā agrāk bija ievērojama pārrobežu autobusu satiksme, kas tika pārtraukta 90. gadu sākumā, jo tika ieviesta robežkontrole. Tomēr nepieciešamība pēc šādiem savienojumiem saglabājusies līdz pat šim laikam, jo pierobežas teritoriju iedzīvotājus saista ģimenes, sadzīves un ekonomiskās saites. Līdz ar Eiropas Savienības attīstību un plānoto Igaunijas mobilitātes reformu ir pienācis laiks pārmaiņām šajā jomā.

Starptautiska žūrija ir paziņojusi uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles (turpmāk – BSR Cultural Pearls) tituls 2024. gadam. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem tika izvēlētas Svendborga (Dānija), Ķīle (Vācija), Jākobštate (Somija) un Rūjiena (Latvija). Šīs pilsētas bija sagatavojušas labākos kultūras un sociālās noturības rīcības plānus, kuru mērķis ir stiprināt savas kopienas un saliedēt iedzīvotājus, izmantojot kultūru un radošumu.