.png)
|
Arhīva kalendārs
Turpat arī aplūkoti šādi temati:
Tematisko izdevumu variet lasīt issuu.com, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Mēs visbiežāk baidāmies no nezināmā un liela sabiedrības daļa joprojām nezina kā izturēties redzot bērnu ratiņkrēslā vai redzot bērnu ar autismu, raustot garāmgājējas svārku malu. Visbiežāk mēs nodomājam, ka tas nu gan ir neaudzināts bērns un savam bērnam aizliedzam uzkrītoši skatīties. Cik daudz vai maz mēs esam auguši cilvēcībā un sapratnē kopš padomju varas krišanas? Vai mūsos ir izpratne, ka dzīves laikā invaliditāte var skart ikvienu. Vai mēs redzam šo bērnu īpašos talantus, nemāksloto prieku vai tikai funkcionālus traucējumus? Latvijā ir uzsākts Deinstitucionalizācijas process, kura kopējais mērķis ir ikvienam iedzīvotājam dot iespēju dzīvot sabiedrībā, arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Šī gada 10.-11.maijā projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepāju. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveidi, kā arī parādīt labos prakses piemērus veiksmīgai pašvaldības, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju sadarbībai, kuras rezultātā iespējams veiksmīgi īstenot ieceres, nodrošinot pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Brauciena pirmajā dienā viesojāmies Baltijas rehabilitācijas centrā, kurā aktīvi darbojas biedrības “Dižvanagi” vadītāja Ilze Durņeva. Ilze vienlaikus ir arī mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Viesošanās mērķis bija diskutēt par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nozīmi bērnu ar funkcionāliem traucējumiem veselības uzlabošanā un attīstības veicināšanā. Tikšanās apzināti tika organizēta ar abām iesaistītajām pusēm (pakalpojuma sniedzēji un pakalpojuma saņēmēji), lai iegūtu pilnīgāku informāciju par to, kas līdzšinējā sadarbībā ir atzinīgi vērtējams un kas vēl uzlabojams. Ilze ir ļoti spēcīga un harizmātiska personība, spējīga iedvesmot citus vecākus, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Kā pati saka: “Reizēm ir jāsapurina kāda mamma, lai liktu viņai saņemties, kāda cita jāmierina un jāsamīļo. Jājūt lauks-tā teikt! Man pašai bija mērķis - mans bērns nedzīvos pansionātā un tad, kad manis nebūs, spēs par sevi parūpēties pats. Sākot veidot rehabilitācijas centru, jautāju citiem vecākiem-“Par ko mēs kliedzam? Kas mums sāp?” Tad tas arī jārisina. Lai bērnam būtu rezultāti, ir jāstrādā mājās katru dienu. Ja atnāk tikai uz pakalpojumu, nebūs attīstības. Šobrīd skatoties uz DI projektu, domāju, ka vislielākā problēma būs piesaistīt labus speciālistus - tādu nav daudz! Es sāku komplektēt komandu, kad mums vēl nebija vietas centram. Mēs strādājam jau desmit gadus, tāpēc mums nebija grūti ieviest pakalpojumus deinstitucionalizācijas projektam, bet tie ir desmit gadi!” Ilzes nākamais lielais sapnis ir rehabilitācijas centrs Grobiņā, kura plāns rotā sienu rehabilitācijas centrā, tam vēl jārod līdzekļi. Ilze tic, ka brīnumi notiek. Šobrīd rehabilitācijas centrā ir pieejama silto smilšu istaba, kura izveidota ar A/S Liepājas papīrs atbalstu. Siltajās smiltīs ar bērniem strādā fizioterapeits, logopēds un mediķe Līga Olbačevska. Līga stāsta, ka siltajās smiltīs bērni uzvedas pilnīgi savādāk-“Viņi tik daudz var! Tev pašam jāpaliek par bērnu, lai arvien atrastu veidus, kā motivēt bērnu strādāt!” Savā pieredzē dalījās arī mammas, kuru bērni centru apmeklēja vēl pirms Deinstitucionalizācijas projekta, bet šobrīd ir priecīgas, ka var saņemt pakalpojumus par projekta līdzekļiem. Visgrūtāk esot sadzīvot ar sabiedrības attieksmi, gan bērnu dārzs, gan skola ir lūguši izstāties, jo traucējot citiem bērniem. Pedagogi nav sagatavoti un neprot strādāt šādā situācijā. Arī slimnīcās vecākiem iesaka atteikties no bērna ar funkcionāliem traucējumiem, tā vietā lai informētu par pieejamo palīdzību un atbalstu. Kāda mamma arī uzsver, ka vecākam ir svarīgi tikt saklausītiem vēršoties pie speciālista, bet nevienam nav pienākums kaut ko dot. Vispirms vecākam pašam jābūt ieinteresētam sava bērna attīstībā un pie tā jāstrādā. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Liepāju iedvesmoja un deva jaunu spēku darboties daudziem no dalībniekiem, kāda brauciena dalībniece, kura pati ir mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem saka:” Paldies Jums par visu. Man kā bērna ar funkcionāliem traucējumiem mammai bija milzīgs prieks un enerģijas pieplūdums, redzot un dzirdot, cik patiesi ieinteresētas jūs šajā lietā esat, kā atbildat uz jautājumiem, cik izsmeļoši skaidrojat. Super. Man tā negadās bieži. Gandrīz jāsāk domāt, vai tā maz var būt patiesība.”
“Protams, jau pirms brauciena bija skaidrs, ka ir ļoti svarīga komunikācija un sadarbība starp projektā iesaistītajiem partneriem, pašvaldību (administrāciju un sociālo dienestu), pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem. Bija ļoti iedvesmojoši ieraudzīt, ka Liepājā ir izveidojusies ļoti laba savstarpējā sadarbība starp visām DI procesā iesaistītajām pusēm un to kā viņi strādā, lai "savestu kopā" pakalpojuma sniedzējus ar to saņēmējiem. Kā vēl viens spēcīgs sadarbības partneris Liepājā un tās apkārtnē ir Liepājas Universitāte ar sociālajā jomā spēcīgām studiju programmām. Brauciena laikā gūta pozitīva pieredze kā visiem kopā darbojoties varam sasniegt projekta mērķi”-dalās brauciena dalībniece. Tiekoties ar Liepājas Universitātes Studiju programmas “Sociālais darbinieks” direktori – Mg. sc. educ. Svetlana Lanku, noskaidrojām, ka studenti pēc studiju beigšanas ir uz “izķeršanu”. No pagājušā gada divdesmit četriem absolventiem, divdesmit divi strādā sociālajā sfērā. Studiju laikā, praksē tiek apmeklētas ap desmit dažādu institūciju, lai studentiem rastos priekšstats par sociālā darbinieka darbības lauku un iespēju izvēlēties darba jomu. Runājot par iemesliem, kādēļ studenti izvēlas sociālā darba programmu, Svetlana Lanka minēja, ka tie nereti ir tieši piedzīvotais pašu ģimenē, citiem tā ir kā tradīcija jau vairākās paaudzēs. Izvēlē svarīgu lomu spēlē arī budžeta vietas studiju programmā. Liepājas Universitātē apmeklējām arī Mūzikas Terapijas centru, kuru vada mūzikas terapeite Līga Enģele. Centra telpas iekārtotas ar ziedotāju atbalstu. Mūzikas terapiju izmanto gan bērni, gan pieaugušie ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Apskatot nodarbību video pārliecinājāmies, ka bērni tās apmeklē ar prieku. “Šis brauciens tiešām bija iedvesmojošs, kā arī sniedza pārliecību, ka ir novadi, kuros arī ārpus projektiem tiek atvēlēti līdzekļi tam, lai radītu infrastruktūru un izpildītu priekšnosacījumus bērnu ar FT un pieaugušo personu ar GRT iekļaušanai sabiedrībā.” Garajā mājupceļā tikai diskutēts daudz un dalībnieki dalījās pārdomās par redzēto un dzirdēto. Vienisprātis ir visas iesaistītās puses, ka darba vēl daudz un ir jāsakārto pakalpojuma saņemšanas iespēja strādājošiem vecākiem. Šobrīd ir zināmas grūtības, strādājošiem vecākiem izrauties no darba, lai pielāgotos pakalpojuma sniedzēja darba laikam. Ne visi darba devēji ir saprotoši un ļauj vecākam darba laikā pavadīt bērnu ar funkcionāliem traucējumiem uz rehabilitāciju. Vidzemē pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem kļūst aizvien pieejamāki. Lēniem soļiem tuvojamies mērķim - sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un iespēja augt ģimenē ikvienam bērnam.
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions aicina iepazīties ar “VPR Jaunumi” tematisko izdevumu “Tūrisms”. Tūrisms saskaņā ar LR Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem ir viena no vadošajām pakalpojumu eksporta nozarēm Latvijā, kas, neskatoties uz vairākiem izaicinājumiem un satricinājumiem, stabili attīstās. Vidzemes plānošanas reģions, virzoties uz Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā nospraustajiem mērķiem, īsteno vairākus tūrisma jomas projektus vairākās tematikās - kultūrvēsturiskais mantojums, tajā skaitā Hanzas laiku mantojums; kultūras un dabas mantojums kā vienots resurss – tā ilgtspējīga izmantošana; gastronomiskais tūrisms; vienota galamērķa pārvaldība. Projektos ir iesaistītas pašvaldības un uzņēmēji, un to pamatā ir pieredzes apmaiņa un zināšanu pilnveide, lai paaugstinātu tūrisma profesionāļu kompetences, kā rezultātā tiktu vairota galamērķa pievilcība. Par to, cik svarīgi ir sekot tendencēm nozarē un kādas priekšrocības ir tām pašvaldībām, kas iesaistās projektu īstenošanā, lasiet tematiskajā izdevumā.
Bērni, kuriem nepieciešama lielāka klātesamība un vairāk mierpilnas mīlestības no vecākiem un apkārtējiem. Bērni ar invaliditāti. Zinātkāri, priecīgi un sapņu pilni! Tiesīgi mācīties un dzīvot sabiedrībā, saņemot atbalstu savai attīstībai, izglītībai un rehabilitācijai. Tomēr ilgus gadus sabiedrībā bērnus ar invaliditāti slēpa, izliekoties, ka viņu nav. Liela daļa auga institūcijās vai auga mājās nemanāmi.
