.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemē līdz šim brīdim aktīva komunikācija izvērtusies ar 30 ārvalstīs dzīvojošajiem remigrantiem, kuri apsvēruši domu atgriezties uz dzīvi Latvijā. Apkopojot līdzšinējās saziņas rezultātus, zināms, ka jau pieci cilvēki un viņu ģimenes šovasar atgriežas mājās, vēl 20 tautieši gala lēmumu nav pieņēmuši - domā un padziļināti izpēta situāciju, savukārt vēl pieci ārvalstīs dzīvojošie tomēr izlēmuši šo lēmumu uz laiku atlikt un pagaidām palikt savā līdzšinējā mītnes zemē. Ija stāsta: “Mēs nevienu nevēlamies atvilināt – lēmums par atgriešanos viņiem tiešām ir jāpieņem pašiem. Lai gan ir situācijas, kad Latvijā palikušie ģimenes locekļi (māsa, dzīvesbiedrs, omīte) nodod ziņu par iespēju saņemt atbalstu un iedrošina savējos braukt mājās. Reģionālais koordinators viņiem var sniegt informatīvu atbalstu, sniegt padomu, kā konkrētajā situācijā rīkoties, tomēr finansiālo atbalstu mēs nevaram piedāvāt. Taču jāpiezīmē, ka tieši padoms tiek novērtēts visvairāk – daudzi no viņiem aizbraukuši jau labu laiku atpakaļ, taču tikmēr pie mums daudz kas mainījies. Ir situācijas, kad cilvēki aizbraukuši tūlīt pēc skolas beigšanas, arī šie cilvēki nezina, kāda ir lietu kārtība Latvijā, toreiz tas viņiem nebija aktuāli.” Ar Vidzemes reģionālo koordinatori sazinājušies Īrijā, Lielbritānijā, Spānijā un Vācijā dzīvojošie latvieši, no kuriem pāris ģimenes remigrācijas projekta ietvaros tuvākajā laikā jau plāno atgriezties. Projekta piedāvātais atbalsts tiem nācis īstajā brīdī, un dažam licis pieņemt izšķirošo lēmumu. Ļoti iedvesmojoša izvērtusies saziņa ar kādu Lielbritānijā dzīvojošu latvieti, kas koordinatori Iju uzmeklēja tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook. Anete Podiņa ir vidzemniece, kas jau jūnija sākumā kopā ar savu ģimeni pārceļas atpakaļ uz mājām, uz Valkas pilsētu. Anete dalās savās pārdomās par pilotprojektu: “Šis ir lielisks aicinājums necīnīties pašiem, lai atrisinātu tos jautājumus, kas pirms atgriešanās nedod mieru. Ar remigrācijas koordinatoru patiešām ir vērts sazināties, jo varu apliecināt, ka tiek sniegta droša un patiesa informācija. Esmu lasījusi nievājošus komentārus par šo iniciatīvu, tomēr man šķiet, ka lielākoties komentētāji paši šobrīd dzīvo Latvijā, un viņiem pat prātā neienāk, cik šī informācija mums ir būtiska. Es Latviju pametu tūlīt pēc pamatskolas pabeigšanas, pieaugušo dzīve man Latvijā bija maz pazīstama. Taču tagad, kad esmu gatava braukt atpakaļ, zinu visu par Angliju, bet neko par Latviju. Ir ļoti patīkami saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem un uzzināt, kā būtu rīkoties vispareizāk! Ceru, ka mana pieredze iedrošinās arī citus uzrakstīt Ijai vai pārējiem koordinatoriem!”
Vērtējot līdzšinējos saziņu ar reemigrantiem, secināts, ka visbiežāk atgriezties gribētāju vidū ir ģimenes ar bērniem vecumā līdz 7 gadiem, kas uzskatāms par zīmīgu brīdi, jo pienācis laiks izšķirties – uzsākt mācības ārvalstīs un visticamāk tur arī palikt, vai tomēr atgriezties mājās. Lielākoties cilvēki interesējas par iespēju dzīvot un strādāt pilsētās, tomēr tie, kas plāno uzsākt paši savu uzņēmējdarbību, ir gatavi uzsākt dzīvi arī laukos. Daudz jautājumi ir par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību un kādas īpašas valsts atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem pieejamas, t.sk. pašvaldību granti. Tāpat remigranti interesējas par dzīvesvietas iespējām – gan par pašvaldībās pieejamo dzīvojamo fondu, gan arī par iespējām saņemt aizdevumu mājokļa iegādei. Liela interese ir arī par projektu konkursu “Atgriešanās iespējas”, kas tiks izsludināts rudenī. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti četri remigrantu iesniegtie projekti uzņēmējdarbības uzsākšanai, katrs līdz 9000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka arī remigrantam būs jāiegulda savs līdzfinansējums 50% apmērā, bet ne obligāti naudā, arī pamatlīdzekļi tiks uzskatīti par līdzfinansējuma veidu. Plašāka informācija par plānoto projektu konkursu vēl sekos. Remigrācijas pilotprojekts noslēgsies 2018. gada 31.decembrī. Foto: no Anetes Podiņas ģimenes arhīva Vairāk informācijas: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv
Energoefektivitātes likums nosaka, ka obligāta prasība izstrādāt un ieviest energopārvaldības sistēmu ir tikai republikas pilsētu pašvaldībām un novadu pilsētu pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir lielāks par 0,5 un iedzīvotāju skaits pārsniedz 10000, tomēr pārējās pašvaldības energopārvaldības sistēmu var ieviest brīvprātīgi. Tāpat Energoefektivitātes likums paredz pienākumu lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu veikt regulāru energoauditu vai ieviest un sertificēt energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. Jau šobrīd Vidzemē ir daudz labu piemēru, kā pārdomāti tiek apsaimniekotas ēkas, apkopoti un analizēti enerģijas patēriņa dati. Dažviet darbā tiek pieņemts atsevišķs darbinieks – energopārvaldnieks, kurš veic pašvaldībā esošo īpašumu apsekošanu, uzrauga enerģijas patēriņu ēkās, rosina domāt par pārdomātāku pieeju siltuma un elektrības patēriņa optimizēšanai un ievieš jaunus tehnoloģiskos risinājumus.
Foto: PANEL 2050 dalībnieki viesojas Kocēnu pagasta katlumājā, kur siltumenerģijas ražošanu nodrošina šķeldas katls Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (turpmāk - PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojas projekta PANEL 2050 nodarbībās, kur dalās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. “Ja mēs strādājam plānveidīgi, tad tas ir daudz lētāk nekā pēc tam dzēst pēkšņas avārijas. Pašvaldības jau šobrīd īsteno vairākus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, plānojam, ko un kā darīt, tikai to saucam citos vārdos,” uzsver Jaunpiebalgas novada domes Komunālās saimniecības vadītājs Juris Belasovs. Nodarbību galvenais rezultāts būs izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Energoplāns ietvers ilgtermiņa rīcības stratēģiju, kā arī noteiks detalizētus uzdevumus tuvākajiem 2-3 gadiem, lai samazinātu nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās. Vidzemes plānošanas reģions atzinīgi novērtē PANEL 2050 dalībnieku apņēmību pašu spēkiem sagatavot praktiski lietojamu dokumentu, kas plauktā noteikti nestāvēs, jo tajā tiks iestrādāti konkrēti rīcības soļi nosprausto mērķu sasniegšanai.
Foto: Andris Stoļers, Lubānas novada pašvaldības PII "Rūķīši" nekustamā īpašuma pārvaldnieks. Izstrādā energoplānu bērnudārzam. Energoplānam ir vairākas priekšrocības, tā uzsver PANEL 2050 dalībnieki. Plānam ir jābūt, lai izveidotu loģisku sistēmu, pēc kuras darboties. Turklāt, energoplānā ietvertā datu analīze var palīdzēt pārliecināt iestādes vadītājus, kāpēc tieši šajā ēkā šobrīd ir nepieciešams ieguldīt finanšu līdzekļus nelietderīga enerģijas patēriņa samazināšanai. Tāpat apkopotie enerģijas patēriņa dati ir labs sākums sarunai ar ēku apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Gulbenes novada domes energopārvaldnieks Krišjānis Upāns stāsta: “Gulbenē jau šobrīd ir plašas iespējas, lai sekotu līdzi enerģijas patēriņa datiem pašvaldībai piederošajās ēkās. Sākumā energoplāns tiks izveidots par pilsētas ēkām un vēlāk tiks aptverts viss novads kopumā. Taču tajā esošā datu analīze ļaus vizualizēt informāciju par ēkām un ar šo informāciju doties pie ēku iemītniekiem un apsaimniekotajiem, lai pamatotu, kāpēc ir jāievēro noteiktas ēkas lietošanas prasības. Ja ēka ir renovēta, tajā ir izveidota rekuperācijas sistēma, uzstādīti CO2 mērītāji, tad ir jāzina, kā ekspluatēt šo ēku. Nav vairs tā kā agrāk, kad bija jāzina, kā atvērt logu. Datu analīze ir būtiska, lai fiksētu problēmas ēkās.” Foto: Pašvaldībām bija iespēja iepazīt Vidzemes slimnīcas automātiskās vadības sistēmu siltummezglam un ventilācijas iekārtām Projektā PANEL 2050 pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Lizuma vidusskola jau aktīvi piedalās VPR īstenotajā projektā “Ilgtspējīga enerģijas sabiedrība” (SEC), kura ietvaros skolotāji praktiskos semināros apgūst energoresursu efektīvu izmantošanu ikdienā, savukārt skolēni piedalās Enerģijas pulciņos, kur aizraujošos eksperimentos izprot enerģijas patēriņu ikdienā. Projekta SEC ietvaros Lizuma vidusskolā tika uzstādītas energomonitoringa ierīces, kas ļauj fiksēt elektroenerģijas patērētājus. “Lizuma vidusskola atrodas pils ēkā, kas ir kultūrvēsturisks piemineklis ar savām prasībām. Ievācot un analizējot enerģijas patēriņa datus, mēs varam apzināt, kādas ir esošās problēmas un plānot potenciālos risinājumus, lai skolēni uzturētos tiem veselīgā vidē,” stāsta Lizuma vidusskolas skolotājs Juris Ločmelis. Savukārt Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola ir ieguvusi ekoskolas statusu, un šī gada janvārī skolēni un skolotāji atgriezās renovētajās skolas telpās. ”Vides izglītības mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tā mudina cilvēkus ikdienā rīkoties atbildīgi, saudzējot dabu, taupot un rūpējoties par tās resursiem. Vides izglītība skolā ir ilgstošs un pacietīgs process, kura uzdevums ir mainīt skolēna apziņu no patēriņa pieauguma uz tā samazināšanu. To veicina esošās pieredzes analīze un praktiskās darbības metodes. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas kolektīvs mudina skolēnus vākt un analizēt datus par skolas energoefektivitāti, kā arī veidot energoefektivitātes plānu skolas apsaimniekošanā. Šī metode, izmantojot skolēnu pieredzi un praktisku darbību, palīdz viņiem veidot priekšstatu par ne tikai savām iespējām saudzēt dabu un taupīt energoresursus, bet arī izvērtēt lielas izglītības iestādes spēju saimniekot taupīgi un videi saudzējoši. Bērnu iesaiste šajos procesos nav īpaši grūta, jo šobrīd viņus īpaši uzrunā iespējas darboties praktiski un likt lietā savu pieredzi,” atklāj Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktore Ravita Blažēvica. Foto: Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola Noteikt kopējo energoefektivitātes attīstības virzienu un prioritātes arī reģiona līmenī ir tikpat būtiski kā plānot lietderīgu un pārdomātu enerģijas patēriņu vietējā līmenī. Tādēļ līdz 2018. gada maijam ar pašvaldību, uzņēmēju, iedzīvotāju un citu ieinteresēto organizāciju konsultatīvo atbalstu tiek sagatavota Ilgtspējīgas enerģētikas attīstības stratēģija Vidzemes plānošanas reģionā, kas mūsu reģionā būs pirmais šāda veida dokuments. Savukārt šī gada septembrī tiks prezentēts Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns Vidzemes plānošanas reģionā, uzsverot nacionālos mērķus 2030. un 2050. gadam. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050 Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau pāris mēnešus, kopš 2018. gada marta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem īsteno latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu. Arī Vidzemes plānošanas reģionā aktīvi darbojas remigrācijas koordinatore Ija Groza, kura atbild uz katru telefona zvanu vai e-pasta vēstuli, ko saņem no latviešiem, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs.
Vidzeme var lepoties ar vairākām pašvaldībām, 
