Arhīva kalendārs

Aprīļa noslēgumā Smiltenē darba biržā “Dod iespēju!” izglītojamie no Alsviķu profesionālās skolas tikās ar saviem potenciālajiem darba devējiem. Improvizētajās darba intervijās audzēkņi par sevi pastāstīja ar īpaši veidotu portfolio palīdzību – Latvijā šāda metode vēl līdz šim nav izmantota, tomēr tā atzīstama par piemērotu veidu, kā darba devēju ar sevi un savām prasmēm var iepazīstināt persona ar invaliditāti. Daļa no Alsviķu skolas audzēkņiem meklē prakses vietu, lai liktu lietā ikdienā iegūtās zināšanas, kamēr vairākiem no darba biržas dalībniekiem interesēja arī iespēja uzsākt darba attiecības – kādam no viņiem arī pirmo reizi dzīvē. Pateicoties uzņēmēju izrādītajai interesei, līdzīga darba birža tiks atkārtota laika posmā no 8. līdz 11. maijam. 

Gala lēmums par norises datumu tiks pieņemts pēc interesentu sniegtajām atbildēm mūsu izveidotajā aptaujā.

Saite uz aptauju pieejama šeit: https://doodle.com/poll/sypqddiakmt9maqn

Vidzemes Uzņēmējdarbības centra darbinieki sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas mācībspēkiem un pieciem maģistrantūras studentiem jau kopš 2017. gada rudens strādājuši pie jaunas metodes izstrādes, kas ļautu cilvēkiem ar invaliditāti sevi pilnvērtīgi prezentēt darba devējam. Ieguvums ir abpusējs, jo darba intervijā visbiežāk uztraukušās ir abas puses. Izstrādātais portfolio ļauj kandidātam pieturēties pie plāna, lai neaizmirstu darba intervijā pastāstīt ko svarīgu, kamēr darba devējam ir pieejama viegli pārskatāma informācija par potenciālo darbinieku, viņa prasmēm un nepieciešamo vides pielāgošanai. Darba biržas laikā prezentētie portfolio izstrādāti radoši, un ir unikāli ne tikai saturiski, bet arī vizuāli – tie būtiski atšķiras no ierastajiem CV, kuru formāts personām ar invaliditāti nav piemērots. Turklāt portfolio materiālos atklātā informācija ir būtiska ne tikai darba devējam, bet arī kolektīvam, ar kuru kopā vēlāk persona ar invaliditāti pavadīs lielu daļu savas ikdienas.

Par to, kā veidots portfolio cilvēkiem ar īpašām vajadzībām stāsta LMA Dizaina nodaļas profesore Barbara Ābele: “Pie šīs idejas realizēšanas esam strādājuši 4 mēnešus, no kuriem pēdējie divi mēneši bijuši īpaši intensīvi. Portfolio veidots no 4 daļām – identitāte, profesija, personība un vide. Sadaļa par identitāti  zināmā mērā atgādina klasisko CV, tomēr to papildina paša audzēkņa veidota vizītkarte un fotogrāfijas. Skaidrs, ka jebkuru uzņēmēju vispirms interesēs tieši iegūtās prasmes, tāpēc profesijas sadaļā redzams prasmju uzskaitījums, kā arī, atspoguļots laika nogrieznis – cik ilgā laikā konkrētas darbības tiks paveiktas. Tāpat darba devējam mazsvarīga nav arī personība – vai šo cilvēku vēl kaut kas interesē, kādās nodarbēs darbinieks piedalās ārpus darba laika. Ceturtā, noslēdzošā portfolio sadaļa informē, kā ergonomiski būtu pielāgojama darba vide bez lielām investīcijām. Reizēm, lai darba vidi atbilstoši iekārtotu, nepieciešami vien sīkumi, kas nemaz nemaksā tik daudz. Portfolio arī atspoguļota informācija par situācijām, ar kurām darba devējam iespējams būs jāsastopas veselības problēmu dēļ. Diagnoze vārdā netiek saukta, tomēr spilgtāko situāciju raksturojums un vēlamā reakcija no darba devēja un kolēģu puses aprakstīta pietiekami detalizēti.”

Lai arī portfolio izstrādāti trīspadsmit Alsviķu profesionālās skolas izglītojamajiem, tomēr metodiku var izmantot jebkurš interesents, lai sastādītu arī līdzīgu stāstu par savu dzīvesgājumu, prasmēm un vajadzībām darba vides pielāgošanai. Turpmāk Alsviķu skolas personāls varēs izstrādāt saviem audzēkņiem šādus portfolio pašu spēkiem – tāds arī bijis aktivitātes mērķis.

B. Ābele atklāj, ka portfolio izstrādes laikā secināts, ka īpaša nozīme piešķirama starppriekšmetu sasaistei un veiksmīgai sadarbībai ar pedagogiem. Aktivitāte vērtīga bijusi arī pašiem portfolio veidotājiem – Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, kuri attīstījuši empātiju jeb spēju just līdzi, kas ir ļoti nozīmīga īpašība dizaina domāšanā kopumā. “Empātija pamatā ir iedzimta īpašība, tomēr to var arī uztrenēt. Tomēr, darbojoties šādās aktivitātēs, jāspēj atrast balanss starp līdzjūtību un racionālu risinājuma meklējumu, šoreiz tas studentiem veiksmīgi izdevies,“ piebilst B.Ābele.

Darba birža tika organizēta Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centra iniciētās aktivitātes “Vidzeme lauž stereotipus” ietvaros.

Īstenojot iniciatīvu “Vidzeme lauž stereotipus”, paredzēts veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma "no skolas uz patstāvīgu dzīvi" nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Vairāk informācijas: Māris Ozols, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs, mob.t. 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona un Vides risinājuma institūta pārstāvji kopā ar uzņēmējiem un pētniekiem no Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera un Zemkopības ministrijas ekspertu no 18.-20. aprīlim devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Nīderlandi, lai apgūtu  bioekonomikas inovāciju sistēmas darbības pieredzi.

Trīs dienu vizītē, kas tika organizēta projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos “RDI2CluB” ietvaros, tika izzināti gan bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstības priekšnosacījumi pilsētas, reģiona un valsts līmenī, gan arī gūts atkārtots apstiprinājums tam, ka trīspusējā sadarbība (triple helix) starp uzņēmumiem, pētniecības un izglītības sektoru, kā arī lēmējinstitūcijām, ir būtisks noteikums veiksmīgai bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai reģionā.

Brauciena mērķis bija gūt zināšanas par bioekonomikas klasteru un inovāciju ekosistēmu izveidi un attīstību, iepazīstoties ar  viena no vadošajiem Eiropas klasteriem bioekonomikas nozarē “Biobased Delta” pieredzi. Braucienā kopā ar Latvijas pārstāvjiem piedalījās arī eksperti no Somijas, Norvēģijas, Igaunijas un Polijas. Ar savu redzējumu par to, kā stiprināt privātā un publiskā sektora sadarbību bioekonomikas nozares attīstībai dalījās “Biobased Delta” klastera vadītāji, ķīmiskās rūpniecības kompānijas “SABIC” rūpnīcas pārstāvis Nīderlandē, ekspertu centra “Biobased Economy” un Dienvidu lauksaimniecības un dārzkopības organizācijas (ZLTO) pārstāvji, kas ir daļa no Biobased Delta klastera biedriem. Apmeklējot “Biobased Delta”, kas, pateicoties spēcīgas ķīmiskās rūpniecības un primāro nozaru pārstāvniecībai, tiek augstu vērtēti industrijā, pieredzes apmaiņas dalībnieki varēja smelties zināšanas un pieredzes stāstus. Savukārt šobrīd, pēc atgriešanās mājās, brauciena dalībniekiem ir iespēja izvērtēt savu līdzšinējo darbību, kā arī apsvērt pieredzēto modeļu ieviešanu savos uzņēmumos un institūcijās.

“Biobased Delta” pārstāvju galvenā atziņa nepārprotami sakņojas stiprā pārliecībā, ka bioekonomika ir viena no nākotnes perspektīvākajām nozarēm, taču tās attīstīšana ir ilgtermiņa process, kas ietver arī cilvēku domāšanas veida maiņu. Veiksmes atslēga nozares attīstībai meklējama sadarbībā starp biznesa sektoru, valsts pārvaldi, zināšanu institūtiem, NVO sektoru, finanšu institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem, ļaujot attīstīties inovatīviem risinājumiem.

Kristaps Ročāns, projekta RDI2CluB eksperts, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis uzsver:  “Šis pieredzes apmaiņas brauciens bija lieliska iespēja iepazīties ar izcilu  spēcīga bioekonomikas klastera darbības piemēru, kura stratēģisko  virzienu nosaka uzņēmumi, un kas ir attīstījies ar būtisku industrijas, zinātnes sektora un publiskā sektora atbalstu. Ir skaidrs, ka Latvijā neeksistē tāda pētniecības un izstrādes infrastruktūras bāze un uzņēmumu kritiskā  masa kā  “Biobased Delta”, kas ļautu modeli pārkopēt, taču  ciešāka sadarbība ar partneriem Baltijā un Ziemeļvalstīs ļauj mums pārņemt atsevišķus šī modeļa elementus un pilnveidot mūsu klasteru darbību.”

Brauciena dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Delft Bioprocesu pārstrādes pilot rūpnīcu , Cosun agroresursu inovāciju centru  un aplūkot arī praktiskus piemērus, kas radušies privātā un publiskā sektora veiksmīgas sadarbības rezultātā, ļaujot pilsētvidē ienākt arvien ilgtspējīgākiem, dabai nekaitīgiem un cirkulāro ekonomiku stiprinošiem elementiem. Restorāns, kurā ēdiens tiek pasniegts otrreiz pārstrādātos traukos, sanitārais mezgls ar lietus ūdeņiem kā galveno ūdens padeves avotu, vai arī kāpnes, kuru sastāvā  90% ir organiskās izejvielas (kartupeļu ciete un ceļmalās pļauta zāle), un īpaši izveidota pāreja – apmežots tilts dzīvniekiem, lai tie droši un sev ierastā vidē varētu šķērsot šosejas, bija daži no piemēriem, kas spilgti apliecināja bioekonomikas lomu reģionālās attīstības veicināšanā, pilsētvides labiekārtošanā un sabiedrības labklājības stiprināšanā. Šādi radoši risinājumi apliecina, ka bioresursiem var atrast jaunas, inovatīvas un netradicionālas izmantošanas iespējas, un tos iespējams efektīvi izmantot pavisam citā nozarē nekā līdz šim ierasts.

Tāpat gūta atziņa, ka svarīgi sadarboties ar radošajām industrijām, lai produkti, kas ražoti no dažādiem kompozītmateriāliem, rūpniecības blakusproduktiem, augu valsts atkritumiem (jeb atjaunojamie dabas resursi) tomēr atšķirtos no ierastās produkcijas, vienlaikus nodrošinot to svarīgās funkcijas.

Santa Niedola, projekta RDI2CluB vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā pieredzes apmaiņas braucienu atzinīgi novērtē, uzsverot: “Iepazīties ar bioekonomikas attīstības ideoloģiju un praktiskiem piemēriem valstī, kur tā ir bijusi augsta prioritāte jau desmitiem gadu, ir liela vērtība, kas vēlreiz pārliecina par plašajām iespējām veidot ilgtspējīgu vidi un ekonomiku reģionā un valstī kopumā. Ir skaidrs, ka gūto pieredzi 1:1 mēs nevaram pārnest uz Vidzemes reģionu, taču rīcības plāna izstrādes laikā mums būs iespēja noteikt, kas būtu pirmie veicamie soļi uz ilgtspējīgu ekonomiku.”

Brauciena laikā gūtās atziņas un pieredze Nīderlandē sniegs atbalstu un idejas rīcības plāna izstrādei bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes plānošanas reģionā.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Nīderlandi īstenots projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. 

Vairāk informācijas par projektu šeit.

Vairāk informācijas par “Biobased Delta” klasteri šeit.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2Club" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.

Informāciju sagatavoja:  Anita Āboliņa, projekta “RDI2CluB” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752

Vidzemes plānošanas reģions aizsācis diskusiju par mūžizglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, norādot uz to, ka sabiedrība noveco, un tas radīs lielas izmaiņas darba tirgū, kamēr izglītības sistēma, īpaši mūžizglītības piedāvājums, šī brīža darba tirgus vajadzībām neatbilst. Turklāt problēma tiek aktualizēta ne tikai reģionālā vai nacionālā mērogā, bet visā Baltijas jūras reģionā, iesaistot arī citas reģiona valstis, tām apvienojoties projektā “BSR SMART LIFE”. Iepriekš jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģions 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative), tādējādi šī partnerība  uzņēmusies būt par celmlaužiem mūžizglītības izaicinājumu risināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem – izstrādāt visaptverošu situācijas analīzi par pieaugušo izglītības novērtējumu mūžizglītības kontekstā Baltijas jūras reģionā. Šim nolūkam bija nepieciešams veikt situācijas izvērtējumu arī Latvijā – pavisam nesen saņemti pirmie ziņojuma rezultāti. Aprīļa vidū tie tika pārrunāti arī projekta komandas tikšanās laikā Šauļos (Lietuvā).

Veiktajā pētījumā secināts, ka mūžizglītības piedāvātas iespējas Latvijā izmanto vien 7,3% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem^[1], turklāt vecumposmā no 55-64 gadu vecumam iesaiste ir īpaši zema. Situācijas analīzes ietvaros veiktais mūžizglītības pārvaldības novērtējums atklāj, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir skaidras atbildīgās institūcijas pieaugušo izglītības un mūžizglītības politikas veidošanā, un ir pietiekami labs profesionālo izglītības iestāžu tīkls un infrastruktūra modernai apmācībai, šī brīža pieaugušo  izglītības piedāvājums reģionos neatbilst vietējā darba tirgus vajadzībām un specifikai.  Tāpat valstī  nav vienkopus nodrošināta informācijas par pieejamajām pieaugušo izglītības  programmām visā valstī, nav nodrošināta datubāze ar pieejamajiem mūžizglītības programmu īstenotājiem, kā arī trūkst informācijas par tiem, kas programmu apguvuši.

 Analīzē tiek norādīts, ka uzmanība jāpievērš tam, lai pieaugušo izglītības piedāvājums tiktu veidots, balstoties uz īstermiņa un ilgtermiņa prognozēm par darba tirgus vajadzībām. Tāpat secināts, ka būtu jāizvērtē  arī mūžizglītības piedāvājuma kvalitāte. Tiek atzīmēts, ka programmu saturs un metodes ne vienmēr atbilst plānotajiem  rezultātiem un dalībnieku vajadzībām.  Šobrīd  LR  Izglītības likums nosaka, ka “pašvaldības  īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu”. Likums arī paredz, ka ne vēlāk kā līdz  2022.gada 31.decembrim tiks noteikts valsts finansiālais atbalsts pieaugušo izglītībai. Latvijā ir 119 pašvaldības, to kapacitāte un iespējas nodrošināt pieaugušo izglītību ar saviem resursiem patlaban ir atšķirīgas.

Projekta noslēgumā šāda analīze būs izstrādāta par katru Baltijas jūras reģiona valsti (Vācija, Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva, Polija), kā arī identificējot kopējās iezīmes un izaicinājumus pieaugušo izglītības jomā. Projekta partnerība ir apņēmības pilna iegūtos secinājumus izmantot lielāka mēroga projekta pieteikuma izstrādei. Jau šobrīd, projekta “BSR Smart Life” ietvaros, partnerība veidos atbilstošas zināšanu platformas un tematiskās darba grupas, lai panāktu saskaņotu rīcību mūžizglītības sistēmas uzlabošanā.

Projekts “BSR SMART LIFE”  tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020. gadam  Seed Money fonda ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta “BSR SMART LIFE” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv