Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģions aicina tūrisma pakalpojumu sniedzējus līdz 2022. gada 17. janvārim pieteikties zīmei “Gājējam draudzīgs”. Šo zīmi var saņemt jebkurš uzņēmējs vai objekts, kas piedāvā pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Pārgājienu ceļotāji atrodas ciešā saskarē ar apvidu, pa kuru ceļo, tādēļ viņiem ir īpaši svarīga sajūta “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”. Jau vairāk nekā gadu šāda zīme tiek piešķirta arī Latvijā.

Lai palīdzētu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem izveidot gājējiem draudzīgus pakalpojumus, ir izstrādāti zīmes "Gājējam draudzīgs" kritēriji, kuru sagatavošanā tika iesaistītas organizācijas ar vērā ņemamu pieredzi aktīvās atpūtas un pārgājienu rīkošanā.

Lai pieteiktos atpazistamības zīmei, ir jāveic pašnovērtējums un jāatzīmē atbilstība šiem izvirzītajiem kritērijiem, kuri tiek iedalīti būtiskajos un ieteicamajos. Lai tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņemtu zīmi “Gājējam draudzīgs”, jābūt izpildītiem vismaz 75 % no būtiskajiem kritērijiem.

Zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas vēlas piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, – ne tikai naktsmītnes, bet arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam.

Pēc "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" zīmes ceļotāji var atpazīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības un piedāvā tādus pārgājienu ceļotājiem būtiskus pakalpojumus kā, piemēram, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes un citu personīgo ekipējumu, Wi-Fi savienojumu, informāciju par apkārtnes pārgājienu maršrutiem un sabiedrisko transportu.

PIETEIKŠANĀS ZĪMEI 

Naktsmītnēm ir izveidota atsevišķa anketa ar 24 kritērijiem, savukārt, pārējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem jāaizpilda vispārējo kritēriju anketa ar 13 kritērijiem. Atsevišķa anketa izveidota arī tūrisma informācijas centriem.

Pieteikuma anketas lejupielādei:

 -> VISPĀRĒJĀ pieteikuma anketa

-> NAKTSMĪTŅU pieteikuma anketa

-> TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRU pieteikuma anketa

Aizpildītus pieteikumus lūgums līdz 2022. gada 17. janvārim sūtīt: Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv 

Zīmes piešķiršanas sēde notiks 19. janvārī.

Visi atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņēmēji iegūst zīmes mārketinga komplektu, kurā ietilpst:

– “Gājējam draudzīgs” zīmes plāksnīte,

– uzlīmes lietošanai uz mārketinga materiāliem un citviet,

– pakalpojumu uzskaites lapa, kurā atzīmēt pieejamos gājējiem draudzīgos pakalpojumus, tādējādi informējot savus klientus.

Līdz šim atpazīstamības zīmi Vidzemē saņēmuši 57 tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Sarakstu varat apskatīt ŠEIT.

Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu, tajā skaitā arī Vidzemes plānošanas reģions. Zīmes piešķiršanas komisija tiekas apmēram divas līdz trīs reizes gadā un izvērtē iesniegtos pieteikumus.

Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.

No Latvijas projektā piedalās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži.

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091

Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Turpinot stiprināt inovācijas entuziastu kopienu reģionos, no 2022. gada 21. līdz 25. februārim Vidzemes plānošanas reģions jau ceturto gadu organizēs Vidzemes inovāciju nedēļu, par tās virstēmu šogad izvirzot jēdzienu “simbioze”. Pasākuma platformas iniciatori aicina uzņēmumus, organizācijas, pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, kā arī citas sabiedrības grupas līdzdarboties pasākumu organizēšanā. Pasākumus jāpiesaka tīmekļa vietnē http://innovation.vidzeme.lv līdz š.g. 28. janvārim.

Lai arī simbiozes jēdziens sākotnēji bija pazīstams tikai bioloģijā un tiek skaidrots kā abpusēji izdevīgas organismu savstarpējās attiecības, šobrīd simbiozes principi tiek iedzīvināti arī citās nozarēs, jo intelektuālo un materiālo resursu apmaiņa kļūst arvien aktuālāka. Zināšanu, resursu, pakalpojumu, lietu koplietošana un apmaiņa kļuvusi noteicoša inovācijas un attīstības veicināšanai.

Šobrīd aktuāla kļūst industriālā jeb rūpnieciskā simbioze – inovatīvs veids, kā palielināt uzņēmumu rīcībā esošo resursu produktivitāti, ievērojot aprites ekonomikas principus. Industriālās simbiozes pamatā ir iespējas ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet izmantot pilnībā vietējo resursu potenciālu, vienlaikus atbildīgi izturoties pret vides ilgtspējas jautājumiem. Simbiozes rosināti, Latvijā veidojas klasteri un industriālie parki. Šādu ekosistēmu dalībnieki ir atteikušies no savstarpējās konkurences un ir gatavi kopā attīstīt savus uzņēmumus un nozari. Arī izpratne par to, kas ir kopīgi lietojams resurss, ir paplašinājusies, ar to saprotot ne tikai izejvielu materiālus un blakusproduktus, bet arī informāciju, datus, enerģiju, tehnoloģijas, kā arī finanšu un cilvēkresursus.

Papildus tradicionālam skatījumam par simbiozē dibinātām attiecībām rūpniecībā, sabiedrība tiek aicināta vērtēt arī citas attiecību formas, kur satiekas vairāki neatkarīgi, šķietami tālu viens no otra esoši spēlētāji, nozares, sabiedrības grupas.

Vai mēs protam izmantot brīvi pieejamos datus attīstības veicināšanai, vai izmantojam informāciju no pieredzes apmaiņām, pētījumiem, lai, pielāgojot tos vietējai situācijai, sasniegtu iecerēto rezultātu? Vai protam radīt interesantu tūrisma galamērķi, apvienojot, piemēram, tūrismu un dabas aizsardzību? Vai izmantojam simbiozes spēku sociālajā telpā un veidojam jaunus pakalpojumus, mijiedarbojoties dažādām sabiedrības grupām?

Šie un citi jautājumi būs Vidzemes dienaskārtībā šī gada februāra pēdējā nedēļā.

Arī šogad centrālā inovācijas entuziastu tikšanās vieta būs Vidzemes inovāciju nedēļas tīmekļa vietne http://innovation.vidzeme.lv. Tajā vienkopus būs redzami visi pasākumi, kas piecu dienu laikā tiks organizēti dažādās vietās Vidzemes reģionā un ārpus tā robežām. Plānots, ka lielākā daļa pasākumu tiks organizēti tiešsaistē.

Pagājušajā gadā Vidzemes inovāciju nedēļas 2021 ietvaros tika organizēti 28 pasākumi, un ar savām zināšanām dalījās 62 eksperti. Pasākumu mērķauditorijas bija plašas – sev  noderīgu informāciju atrada gan uzņēmēji un pašvaldību speciālisti, gan arī pētniecības institūciju un augstskolu pārstāvji un citi interesenti, kuri tic inovācijas spēkam un tās radītajām iespējām individuālai, reģionālai un globālai attīstībai.

Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes inovāciju nedēļu organizē kopš 2019. gada ar mērķi stiprināt vidzemnieku inovācijas garu un veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem.

Kad simbiozē vienojas ambīcija un rīcība, top Vidzemes inovāciju nedēļa – vieta zināšanām, idejām un kontaktiem! Uz tikšanos pasākumos!

Jautājumiem:

VIN2022 koncepts – Laila Gercāne, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

VIN2022 pasākumi – Gunita Brūvere, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

--

2021. gada nogalē noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2021” projektu realizācija. Jau četrpadsmito gadu Vidzemes plānošanas reģions administrēja dažādus kultūras pasākumus, kurus organizēja Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kultūras jomas speciālisti. Arī 2021. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, “Vidzemes kultūras programmas” (turpmāk-VKP) mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

Īstenotie VKP 2021 projekti

Pērnajā gadā konkursam tika iesniegti pavisam 182 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu – 762391,37 eiro. No pieteiktajiem projektiem atbalstu guva 54 projekti, to realizācijai tika sadalīti 141000,00 eiro. Projekta finansējumu, neskatoties uz pandēmijas situācijas radītajiem ierobežojumiem, prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji, un visi projekti tika veiksmīgi īstenoti. Jau otro gadu projektu ieceres bija nedaudz mainījušās un vairāk pielāgojušās jaunajiem apstākļiem. Tā kā cilvēkiem mazāk bija iespējams tikties klātienē, tad plānotajos un īstenotajos projektos finansējums tika pieprasīts pētījumiem, informācijas apkopošanai, digitalizēšanai, izstāžu sagatavošanai un pasākumiem ar nelielu apmeklētāju skaitu. Ar īstenotajiem projektiem varat iepazīties šeit.

VKP 2021 skaitļos: 

• 54 projekti;
• 233 dažādi pasākumi:

meistardarbnīcas, meistarklases, nodarbības, lekcijas (15 projektos); semināri, diskusijas (5 projektos); koncerti, koncertuzvedumi (13 projektos); izstādes (10 projektos); festivāli (3 projektos); plenērs (1 projektā); pārgājieni, ekskursijas, izzinoši stendi, ekskursiju maršruti, ceļotāju diena, maršruts, karte (10 projektos); vides objekti (1 projektā); grāmata, grāmatas manuskripts, nošu krājums, danču burtnīca, dziesmu krājums (5 projektos); animācijas filmas (2 projektos); izrādes, kino seanss, smilšu kino, dramaturģija, mūzikas režija, koncertlekcija, kompozīcija (8 projektos); koncertu un izrādes video ieraksti (4 projektos); nometnes, konkurss, pasākumi, izpēte (8 projektos); video digitalizācija (1 projektā); tehniskā projekta izstrāde muzeja ekspozīcijai (1 projektā);

• 1066 dalībnieki, kas strādājuši, lai īstenotu projektus;
• 140144 apmeklētāji, kas piedalījušies VKP projektu pasākumos.

Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts par aizvadītajā gadā sasniegto, jo kopā ir paveikts ļoti daudz, un lepojas ar visiem projektu īstenotājiem. Mēs aicinām ikvienu kultūras projektu realizētāju stāstīt par saviem labajiem darbiem!

Aicina paust viedokli par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā 

Jau šobrīd Valsts kultūrkapitāla fonds ir izsludinājis pieteikšanos uz tiesībām administrēt reģionu kultūras programmas, un Vidzemes plānošanas reģions gatavo pieteikumu 2022. gada konkursam. Vēl tikai līdz 14. janvārim aicinām nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros! Mēs ceram, ka Vidzemes plānošanas reģions būs šīs programmas īstenotājs arī šajā gadā. Saite uz aptauju: https://ej.uz/kulturavidzeme 

Papildu informācija par balsošanu: https://ej.uz/sabiedribasbalsojums

*Ziņā izmantotas "Vidzemes kultūras programmas 2021" projektu īstenotāju publicitātes fotogrāfijas.

Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Projekta noslēgumā 2024. gadā tiks veikta atkārtota uzņēmēju aptauja, lai noskaidrotu projekta aktivitāšu ietekmi uz Vidzemes uzņēmēju apmierinātības līmeni.

Aptauja pieejama šajā saitē (aizpildīšana aizņems ~1–2 minūtes):

https://forms.gle/oipuRmE8koi7ECNx5

Lūgums aptauju aizpildīt līdz 21. janvārim.

Projekts "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (Uzņēmējdarbība Vidzemē) tiek īstenots partnerībā ar Elverumas pašvaldību Norvēģijā. Projektā paredzētas uzņēmējdarbības vidi veicinošas aktivitātes 11 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās, un šīs aktivitātes vērstas uz: 

• pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem,
• uzņēmējiem (MVU),
• uzņēmējus pārstāvošām organizācijām,
• skolēniem un jauniešiem.

Aicinām Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējus un pašvaldības sekot līdzi projekta "Uzņēmējdarbība Vidzemē" aktualitātēm Facebook  lapā "Uzņēmējdarbība Vidzemē" un mūsu mājas lapas www.vidzeme.lv aktualitāšu sadaļā.

Projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (Uzņēmējdarbība Vidzemē) līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Šādi iepriekš noteiktie projekti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” ietvaros tiek īstenoti visos piecos Latvijas plānošanas reģionos

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, Vidzemes uzņēmējdarbības centra sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA "UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ" ZIŅAS

---

Trešdien, 19. janvārī no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 interesenti tiek aicināti uz vebināru “VENTILĀCIJA DAUDZDZĪVOKĻU ĒKĀS. Pieredzes apmaiņa: Igaunijas un Latvijas daudzdzīvokļu ēku piemēri.”.

Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts norāda: “Šoziem Latvija piedzīvo nebijušās enerģijas cenas svārstības – tas virknei mājsaimniecību ir liels slogs. Lai arī vadošie enerģētikas eksperti nespēja prognozēt šādu cenu kāpumu, vairums no viņiem uzsver, ka nav ideālāka brīža par šo, kad izsvērt enerģijas izmantošanas paradumus mājsaimniecībā un ieguldīt energoefektivātes paaugstināšanā. Tas attiecas gan uz privātmāju iedzīvotājiem, gan arī daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem un uzturētājiem. Ventilācijas sistēma ir neatņemama ēkas renovācijas procesa sastāvdaļa.” 

Vebināra dalībniekiem būs iespēja salīdzināt daudzdzīvokļu ēku renovācijas atbalsta programmas Latvijā un Igaunijā. Papildus tam dalībnieki no Latvijas varēs uzdot konkrētus jautājumus LR Ekonomikas ministrijas pārstāvim par jaunās daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanas atbalsta programmas noteikumiem Latvijā – kas nepieciešams, lai jūsu māja būtu pirmā rindā uz pieejamo atbalstu. Vebinārā tiks salīdzinātas arī divu veidu ventilācijas – dabiskā un mehāniskā, lai gūtu priekšstatu par labākajiem ventilācijas risinājumiem, kas vīrusu laikā ir vitāli svarīgi arī veselības uzturēšanai. Pasākuma noslēgumā ar savu pieredzes stāstu par dzīvi ēkā, kurā ierīkota centralizēta ventilācija, stāstīs iedzīvotājs no Igaunijas.

Vebinārā tiks demonstrēts arī Smart Living interaktīvais bezmaksas rīks mājsaimniecībām energoefektivitātes izvērtējumam, kurš bez maksas pieejams ikvienam interesentam saitē https://www.livingsmart.io/tool/ (t.sk. arī latviešu valodā).

>> DARBA KĀRTĪBA << (latviešu valodā)

Vebināra darba valoda – angļu; tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu.

Uzmanību! Dalība bez maksas, bet ar iepriekšēju reģistrēšanos šajā saitē:

 https://us06web.zoom.us/webinar/register/WN_55p1geQNTj-7rHuIn0gFZw

Par “Smart Living”

Pieredzes apmaiņas vebināru organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Smart Living projekta partneri Igaunijā – Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūru. “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ir Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. 

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv  

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Decembra izskaņā projekta GoSmart&Excel BSR komanda sagatavojusi noslēdzošo projekta ziņu lapu angļu valodā, kurā apkopoti projekta galvenie ieguvumi, 9 mēnešu laikā sasniegtie rezultāti un turpmākie plāni, projektam noslēdzoties. Veiksmīgi realizēts arī galvenais uzdevums – nodrošināt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, turpinot inovāciju brokera tīkla atbalsta kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī izstrādājot Baltijas jūras reģiona (BJR) viedās specializācijas stratēģijas piedāvājumu, vadoties pēc Trans-S3 metodoloģijas.

GoSmart&Excel BSR ziņu lapa angļu valodā pieejama ŠEIT.

Starptautiskais inovāciju brokeru tīkls – veiksmes atslēga konkurētspējas attīstībai

Starptautiskais inovāciju brokeru tīkls (TIBS) atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus viņu uzņēmējdarbības paplašināšanā ārvalstu tirgos. Projekta ietvaros izstrādāts specializēts rīku komplekts, kas palīdz inovāciju brokeriem apzināt Baltijas jūras reģionu, tostarp Vidzemes, uzņēmēju potenciālu un sadarbības intereses ar ārvalstu partneriem, un pēc tam sniegt atbalstu atbilstošu partneru meklējumos.

“Pieredze rāda ka, ja inovāciju brokerim izdodas izveidot attiecības, kas balstītas uz uzticēšanos, šī sadarbība turpināsies ilgu laiku. Tas nozīmē, ka Inovāciju brokera lomu varētu salīdzināt arī ar psihologa lomu, un tā ir liela vērtība uzņēmumiem,” tā Laura Gredzens, Inovāciju brokeris Valgā, Igaunijā.

Mēs kļūstam digitāli

Projekta ietvaros ES galvaspilsētā Briselē tika organizētas inovāciju brokeru apmācības, kurās brokeri pilnveidoja savas prasmes un padziļināja zināšanas par inovāciju konsultācijām. Viņiem bija iespēja testēt arī TIBS e-rīka beta versiju un sniegt atsauksmes par to, kā jaunizveidotais rīks sniegtu labāku izpratni par uzņēmumiem un kā tas veicinātu inovāciju partnerību attīstību reģionā.

Proaktīvs darbs un kopīgi risinājumi – izturības atslēga

Šogad projekta komandai bija iespēja būt par daļu no 2021. gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas un organizēt sesiju “Noturīgas inovācijas ekosistēmas veidošana Baltijas jūras reģionam”. Tajā tika sniegts ieskats par to, kā veidot noturīgu inovāciju ekosistēmu un starptautisko viedās specializācijas stratēģiju BJR, kā arī tika prezentētas praktiskas darbības, lai ieviestu kopīgu inovāciju un sniegta iespēja organizācijām pievienoties TIBS tīklam.

Trans-S3 metodoloģija un TIBS – perspektīvi līdzekļi stratēģiskas biznesa sadarbības veicināšanā Baltijas jūras reģionā

Somijas-Baltijas institūts un Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) politikas jomas “Inovācija” birojs (PA INNO) projekta ietvaros izstrādāto Trans-S3 metodoloģiju un TIBS uzteic kā perspektīvus līdzekļus stratēģiskas biznesa sadarbības veicināšanā Baltijas jūras reģionā.

“Trans-S3 metodoloģija un identificētās spēcīgākās viedās specializācijas kopīgās prioritātes BJR, kā arī TIBS var palīdzēt veidot ilgtermiņa stratēģisko inovāciju sadarbību un partnerības, kas galu galā var veidot kopīgas investīcijas. Reģionu loma stratēģisko partnerību attīstības atbalstīšanā ir būtiska,” saka Johanna Leino, Somijas-Baltijas institūta attīstības vadītāja. "Tam nepieciešama politiskā griba, vadība un laba reģionālā inovācijas pārvaldība, tostarp pastāvīga mijiedarbība ar uzņēmējdarbību, pētniecību, valsts un nevalstiskā sektora dalībniekiem."

Ziņu lapa sagatavota Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros, kas noslēdzies 2021.gada 31. decembrī. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions izsludina vakanci plānošanas un reģionālās attīstības ekspertam. Pieteikšanās līdz 2022. gada 4. februārim.

Amata pildīšanai nepieciešamā profesionālā pieredze, zināšanas un prasmes:

Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vides, dabas, sociālajās zinātnēs, ekonomikā vai vadībā;

Pieredze reģionāla un/vai nacionāla līmeņa stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, ieviešanā vai uzraudzībā un teritoriju sociālekonomiskās attīstības novērtēšanā;

Zināšanas un izpratne par plānošanas sistēmu un aktualitātēm attīstības plānošanā Latvijā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī starptautiskajā līmenī. Jāpārzina teritoriju attīstības plānošanas organizācijas principi un attīstības novērtēšanas kritēriji un metodes;

Analītiskā domāšana, spēja argumentēt un pamatot savu viedokli, pašiniciatīva, precizitāte, teicamas komunikācijas, organizatoriskās un saskarsmes prasmes;

Pieredze darbā ar liela apjoma informācijas apstrādi, prasme analizēt to, saskatīt kopsakarības un izdarīt secinājumus;

Svešvalodu (no kurām viena ir angļu valoda) zināšanas atbilstoši līmenim, kas ļauj amata pienākumu izpildei izmantot dokumentus un literatūru svešvalodā;

Prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru, tai skaitā labas iemaņas darbā ar MS Excel un MS Power Point;

Prasme strādāt ar ArcGis programmatūru tiks uzskatīta par priekšrocību;

Nepieciešams sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Amata pamatpienākumi:

Sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona speciālistiem un ekspertiem jāveic Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu ieviešanas uzraudzība, t.sk. jāapkopo un jāsistematizē reģionālās attīstības plānošanas vajadzībām nepieciešamā analītiskā informācija;

Jāsniedz priekšlikumi Vidzemes reģiona uzraudzības sistēmas izveidei un ieviešanai;

Jāveicina sadarbība un jāuztur aktīva komunikācija ar Vidzemes reģiona pašvaldībām, pārējiem plānošanas reģioniem, valsts pārvaldes un citām institūcijām plānošanas un reģionālās attīstības un uzraudzības jautājumos;

Jāapkopo un jāsagatavo Vidzemes plānošanas reģiona un pašvaldību viedoklis, jāpārstāv Vidzemes reģiona intereses dažādās darba grupās, diskusijās u.tml.;

Jāpārzina dažāda mēroga un līmeņu plānošanas dokumentu un ar teritorijas attīstības jautājumiem saistītos normatīvos aktus un to projektus, jāgatavo un jāsniedz priekšlikumi to izstrādei vai pilnveidošanai;

Ar savu dalību jāveicina Vidzemes reģiona stratēģiskās un telpiskās plānošanas projektu attīstība, identificējot potenciālās projektu idejas;

Jāsadarbojas ar citiem reģiona speciālistiem, nodrošinot kvalitatīvu informācijas apmaiņu funkciju un uzdevumu veikšanā.

Piedāvājam:

Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku;

Darba vietu Cēsīs;

Atalgojumu atkarībā no kvalifikācijas no 1189 EUR  līdz 1381 EUR pirms nodokļu nomaksas atbilstoši pilnas slodzes darbam;

Profesionālās izaugsmes iespējas, attīstot un pilnveidojot prasmes;

Atbalstošu un mērķtiecīgu kolektīvu;

Pieteikšanās:

CV un pieteikuma vēstuli sūti uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi “Plānošanas un reģionālās attīstības eksperts” līdz 2022. gada 4. februārim.

Ja pieteikums atbildīs izvirzītajām prasībām, aicināsim uz interviju.

Jautājumu gadījumā sazināties ar Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāju Ievu Kalniņu, tālrunis +371 26533464, e - pasts ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Personas datu apstrādes pārzinis ir Vidzemes plānošanas reģions; kontaktinformācija: Bērzaines iela 5, 2. stāvs, Cēsis, LV - 4101. Pēc pretendenta atlases personas dati tiks dzēsti.

_

Vēl līdz 28. janvārim iespējams pieteikt pasākumu un kļūt par Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 līdzorganizatoru. Šogad Vidzemes plānošanas reģions par nedēļas virstēmu izvirzījis jēdzienu “simbioze”. Jēdziena skaidrojums – tā ir kādas kopīgas problēmas vai izaicinājuma risināšana ierobežotu resursu apstākļos, ko rosina savstarpēji izdevīgas attiecības starp dažādiem, šķietami neatkarīgiem spēlētājiem. Pasākumu pieteikuma veidlapa pieejama tīmekļa vietnē http://innovation.vidzeme.lv. Šobrīd zināms, ka Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros notiks teju 20 pasākumi.

Pasākumu formāti ir dažādi – iecerēts organizēt gan seminārus un konferences, gan darbnīcas un atvērto durvju dienas. Tāpat Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros plānots dot startu jaunām projektu idejām un atbalsta programmām. Organizatoru vidū ir uzņēmumi, organizācijas un iestādes ne tikai no Vidzemes, bet arī no citiem Latvijas reģioniem. Simbiozes potenciāls tiks aktualizēts tūrismā, pārtikas ražošanā, bioatkritumu apsaimniekošanā, vietējo kopienu darbībā u.c. Pasākumi notiks februāra pēdējā nedēļā – no 21. līdz 25. februārim.

Vidzemes inovāciju nedēļas koncepta autore, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne stāsta: “Esam gandarīti, ka Latvijā biznesa vidē vēl neierastais simbiozes jēdziens radījis tik lielu interesi un sabiedrība vēlas par to diskutēt, izvērtēt savstarpēji izdevīgu attiecību potenciālu un iespējas. Simbiotiskas attiecības latviešu mentalitātei var būt liels izaicinājums, jo tās pieprasa atvērties, uzticēties, dalīties idejās. Tomēr jāatzīst, ka ierobežotie resursi un klimata politikas uzstādījumi sākumā motivēs, vēlāk, iespējams, piespiedīs mūs vairāk sadarboties, meklēt kopīgus saskarsmes punktus, risināt kopīgas problēmas. Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros mēs runājam ne tikai par tām tēmām, kam šobrīd piešķirta politiska nozīmība, bet izvirzām diskusijām arī tos jautājumus, kas pavisam drīz kļūst aktuāli visiem.”

^{>> Lai atvērtu pieteikuma veidlapu, lūdzu, klikšķiniet >> ŠEIT}

Atgādinām, ka 2022. gadā Vidzemes plānošanas reģions jau ceturto gadu organizēs Vidzemes inovāciju nedēļu. Tās mērķis veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem.

Jāpiebilst, ka, lai arī Vidzemes inovāciju nedēļas iniciatīva tika aizsākta, lai stiprinātu tieši vidzemnieku inovācijas garu, šī pasākumu platforma ik gadu pulcē organizatorus un apmeklētājus no visas Latvijas. 

Uzdrīksties! Zini kā! Rīkojies!

Jautājumiem:

VIN2022 koncepts – Laila Gercāne, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

VIN2022 pasākumi – Gunita Brūvere, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv

VIN2022 komunikācija – Anita Āboliņa, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752 

_

Ja pārstāvi mazu vai vidēju uzņēmumu, noteikti esi prātojis – kā es varu strādāt efektīvāk un pelnīt vairāk? Atslēga ir regulāri meklēt veidus, kā būt unikālam, pieprasītam un konkurētspējīgam uzņēmumam. To var panākt, īstenojot viedās specializācijas pieeju.

Aicinām noskatīties video un apdomāt, kādas zināšanas vai prasmes Tev vai Tava uzņēmuma darbiniekiem pietrūkst, lai radītu jaunus pakalpojumus vai produktus, izmantojot esošos resursus videi draudzīgā, zināšanu ietilpīgā vai ekonomiski efektīvā veidā. Pēc tam dodies uz digitālo viedokļu sienu > https://ej.uz/vidzemei < kur vari anonīmi ierakstīt:

• Kādu jomu ekspertu konsultācijas būtu nepieciešamas?
• Kādās apmācībās vai semināros labprāt piedalītos?
• Vai saredzi iespēju attīstīt savu biznesu, sadarbojoties ar zinātniskajām vai pētniecības iestādēm?
• Kādas personīgās kompetences Tu kā uzņēmējs vēlētos attīstīt?
• Vai un kāds atbalsts būtu nepieciešams inovāciju radīšanā, eksporta attīstīšanā?

… un gaidīsim arī jebkurus citus ieteikumus, pārdomas un ierosinājumus. Stiprināsim kopīgi mūsu reģiona konkurētspēju nacionālā un globālā līmenī!

Video sagatavots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros, kas noslēdzies 2021.gada 31. decembrī. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes reģionā ir uzsākts darbs pie divu ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP) izstrādes. Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldības izrādījušas interesi iesaistīties projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība” (CEESEU) ieviešanā un apņēmušās izstrādāt vietēja līmeņa rīcības plānus mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumos. Abu pašvaldību speciālistiem būs iespēja pārņemt zināšanas un saņemt rekomendācijas no projektā iesaistītajiem vietējiem un starptautiskiem ekspertiem. CEESEU projekta aktivitātes Latvijā koordinē Vidzemes plānošanas reģions.

Šobrīd abu pašvaldību speciālisti veic esošās situācijas izpēti un analizē vēsturiskos bāzes datus par divām pēdējām desmitgadēm, ko vēlāk izmantos kā atskaites punktu, pret kuru mērīt nākotnē plānoto emisiju samazinājumu. Atbilstoši izvēlēto mērķu ambīciju līmenim tiks noteiktas konkrētas rīcības, kas būs veicamas šo mērķu sasniegšanai.

SECAP plāni paredz noteikt konkrētas rīcības, ko pašvaldība apņemas izpildīt, lai sasniegtu  izvirzītos stratēģiskos mērķus klimata jautājumos. Plānu izstrāde tiek balstīta uz rezultātiem, kas apkopoti iepriekš veiktā izpētē par CO2 emisiju līmeni un klimata radītajiem riskiem, ar ko teritorija jau saskarās vai potenciāli var saskarties tuvākajos gados.

Pilsētas mēru pakta mājaslapas datubāzē (https://www.covenantofmayors.eu/en/) publicētā informācija liecina, ka līdz šim SECAP plāni Vidzemē bijuši izstrādāti vairāku novadu pašvaldībās, taču daļai plānu īstenošana ir apturēta vai arī tie netiek aktualizēti un netiek veikta to ieviešanas uzraudzība. Šobrīd Vidzemes reģionā vienīgi Smiltenes novada pašvaldībai ir aktualizēts plāns 2020.-2030. gadam.

Svarīgi uzsvērt, ka arī Vidzemes plānošanas reģiona  Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 vīzijā norādīts, ka reģions spēj reaģēt uz klimata pārmaiņām, ieviešot ilgtspējīgas energoplānošanas principus arī pašvaldībās.

Eiropas Savienība, tostarp Latvija, ir apņēmusies uzsākt cīņu pret klimata pārmaiņām, un šī ir viena no prioritātēm politiskajā dienaskārtībā. Mērķis ir ambiciozs, jo līdz 2050. gadam paredzēts ievērojami samazināt CO2 emisiju daudzumu, tostarp Latvijā.  Uzņemtais kurss ir liels izaicinājums vietēja līmeņa pārvaldei, jo arī pašvaldības un vietējās kopienas ir atbildīgas par kopīgi noteiktā mērķa sasniegšanu.

Informācijai: Kas ir SECAP plāns?

Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna konceptu ir izstrādājis Pilsētu mēru pakts – plaša Eiropas kustība, kurā reģioni un pašvaldības brīvprātīgi iesaistās savas teritorijas klimata un enerģētikas mērķu noteikšanā un sasniegšanā. SECAP koncepts izstrādāts, lai sniegtu detalizētu pārskatu par enerģētikas situāciju un SEG emisijām pašvaldībās un definētu darbības emisiju samazināšanai, energoefektivitātes pasākumu noteikšanai un atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai. Plāns paredz iekļaut arī tādas aktivitātes, ka palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām, ņemot vērā riskus, piemēram, plūdus vai karstuma viļņus. Vēl viens no plāna mērķiem paredz rīcības,  kas mazinātu enerģētisko nabadzību.

Valmieras un Cēsu novadu pašvaldību ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrāde ir daļa no īstenošanā esošā Apvārsnis 2020 projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība ” aktivitātēm. Projekta mērķis – stiprināt valsts pārvaldes speciālistu zināšanas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādei. Jāpiebilst, ka šādu plānu sagatavošanā Centrālās un Austrumu Eiropas valstu, tostarp Latvijas pašvaldības joprojām ievērojami atpaliek. Iemesli ir dažādi – gan zināšanu, gan intereses un kapacitātes trūkums, gan finanšu instrumentu trūkums plānu ieviešanai.

Jautājumiem: Andžejs Stepančuks, projekta CEESEU vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

_

2021. gadā Vidzemē no ārvalstīm atgriezās 74 cilvēki, no tiem 34 izmantoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora sniegto informatīvo atbalstu. Pagājušajā gadā, līdzīgi kā iepriekš, lielākā interese bija par pārcelšanos uz dzīvi Valmieras, Gulbenes, Alūksnes un Cēsu novados. Jau tradicionāli vairāk remigrantu pārcēlās uz dzīvi Vidzemē vasarā – no jūnija līdz augustam. Tas saistāms ar mācību gada tuvošanos skolās, nopietniem apsvērumiem par nepieciešamību bērniem iejusties jaunajā dzīves vietā, iekļauties sabiedrībā, apgūt latviešu valodu.

Tiem, kuri interesējās par atgriešanos Latvijā, Vidzemē, aizvadītāja gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 307 personalizētus piedāvājumus. Kopējais apkalpoto klientu skaits bija 342 cilvēki, no tiem - 243 pieaugušie un 99 bērni. Vairāk, bet ne ļoti, par atgriešanos bija domājušas sievietes nekā vīrieši. Potenciālie remigranti interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan radinieku iespējas atgriezties Latvijā. Vidzemes plānošanas reģiona redzes lokā šobrīd ir 72 ģimenes, kuras plāno atgriezties Latvijā tuvākā vai tālākā nākotnē. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Eva Meijere stāsta, ka ietekmi uz remigrācijas procesiem ir atstājusi saslimšanas ar Covid-19 situācija Latvijā. Daudzi ārzemēs dzīvojošie vēl nogaida ar atgriešanos. 

Biežākās ārvalstu mītnes valstis, no kurām atgriezās remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, bija Lielbritānija, Vācija, Īrija un Norvēģija. Bet viena ģimene uz dzīvi Vidzemē pārcēlās no tādas eksotiskas zemes kā Meksika. Remigranti savās pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši vidēji 7-15 gadus. Cilvēki ne vienmēr pārcēlās uz savām agrākajām dzīves vietām – pagastiem, pilsētām. Daudzi meklēja mājvietu, kur bija iespēja atrast darbu, sākt uzņēmējdarbību.  

Vidzemes remigrācijas koordinatore visbiežāk sniedza informatīvu atbalstu par sociālajām garantijām (bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem), izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, nodarbinātību, atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un mājokļa iegādei, mājokļa atrašanu, pārkvalificēšanās iespējām, kā arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu, sakariem, drošības jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā, uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu integrāciju, iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.

E. Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemē, secina: "Pērnajā gadā potenciālo remigrantu interesē par atgriešanos mājās vērojama lejupslīde. Tas saistīts ar slimības Covid-19 ietekmi. Daudzi atzinuši, ka vēlas atgriezties Latvijā, taču šo laiku uzskata par pārāk nestabilu, īpaši tie, kas domā par mazās uzņēmējdarbības uzsākšanu. Tādēļ cilvēki gaida labāku brīdi, lai atgrieztos uz dzīvi šeit. Tomēr jāsaka, ka jau šā gada pirmajās nedēļās bijusi interese, kas dod cerību, ka šogad dzimtenē sagaidīsim vairāk atgriezušos tautiešus. Tāpat jāpiebilst, ka statistikas dati dažkārt neparāda patieso situāciju, jo daļa remigrantu, kuri atgriežas Latvijā, nemaz nenonāk koordinatora redzes lokā."

Vidzemes plānošanas reģiona apkopotā statistika liecina, ka kopš 2018. gada marta, kad darbu uzsāka remigrācijas koordinators Vidzemē, līdz pagājušā gada nogalei reģionā atgriezās 648 remigranti. Šajos četros gados remigrācijas koordinators ir sagatavojis personalizētus piedāvājumus 643 ģimenēm jeb 1646 cilvēkiem.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu ir apzinājis vietējo ražotāju viedokli par dalību pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos pašvaldības pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2021. gada 28. oktobra līdz 8. novembrim, kopskaitā apzinot 32 vietējos pārtikas ražotājus Vidzemē.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot galvenos iemeslus, kāpēc vietējie pārtikas produktu ražotāji piedalās vai nepiedalās publiskajos pārtikas produktu iepirkumos. Svarīgi bija arī uzzināt, kādiem apstākļiem un faktoriem būtu jāmainās, lai veicinātu vietējas izcelsmes pārtikas ražotāju dalību pārtikas produktu iepirkumos un palielinātu vietēji ražotu pārtikas produktu klāstu un apjomu pašvaldību īpašumā vai pārraudzībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.

“Pieprasījums pēc vietējiem pārtikas produktiem ir augsts, vienlaikus mēs redzam, ka vietējo ražotāju līdzdalība ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā skolās, bērnudārzos, aprūpes centros un citās publiskās pašvaldības iestādes ir zema. Pagājušajā aptaujā noskaidrojām, kāda ir pašvaldību situācija attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Ar šo aptauju izzinājām vietējo ražotāju redzējumu attiecībā uz dalību publiskajos iepirkumos. Ir skaidri redzams, ka abas puses ir ieinteresētas sadarbībā, tomēr ir virkne šķēršļu, kas ir jāpārvar – no informācijas trūkuma līdz produkta pieprasījuma un piedāvājuma cenu atšķirībām,” stāsta Latvijas Lauku foruma pētniecības projektu vadītāja Kristīne Rolle.

Aptaujāto uzņēmumu ražošanā dominē piecas produktu grupas: 1) svaigi augļi un ogas, 2) citi produkti (piemēram, medus un medus maisījumi, svaigas un saldētas augļu un ogu sulas, kaltētas ogas, sīrupi un ievārījumi u.c.), 3) svaigi dārzeņi, 4) kartupeļi, 5) saldēti augļi un ogas. Visbiežāk publiskajos pārtikas produktu iepirkumos iegādājas trīs produktu grupas: svaigus augļus un ogas, svaigus dārzeņus, kartupeļus.

Aptaujas rezultāti rāda, ka būtiskākie iemesli, kādēļ vietējie ražotāji nepiedalās iepirkumos, ir 1) iepirkumos pieprasītais produktu sortiments, kas atšķiras no tā, ko zemnieki ražo, 2) iepirkumu sarežģītība, 3) nespēja pašiem nodrošināt visu iepirkumā prasīto apjomu un sortimentu, 4) grūtības prognozēt ražu (īpaši bioloģiskās audzēšanas sistēmā), 5) pārāk zema paredzamā produktu pārdošanas cena, kas nesedz ražošanas izmaksas, 6) nespēja uzglabāt produktus visam līguma izpildes periodam, 7) bailes no sankcijām gadījumos, kad nespēj pildīt līgumsaistības. Lielākoties uzņēmumi piedalās iepirkumos neregulāri.

Galvenās problēmas, kuras uzņēmumi nosauca saistībā ar dalību iepirkumos, izriet no iepirkumu procesiem un prasībām. Uzņēmumi uzskata, ka iepirkumu sistēma ir sarežģīta un grūti saprotama, mazie un vidējie ražotāji nespēj izpildīt noteiktās “zaļā iepirkuma prasības”, esošā iepirkumu pieeja rada neziņu par to, vai tiks iepirkts viss piedāvājumā norādītais apjoms, kā arī iepirkuma nolikumā noteiktās prasības nereti būtiski sadārdzina piedāvājumu, līdz ar to mazina konkurētspēju. 

Kā būtiskākos faktorus, kas ietekmē izvēli – piedalīties vai nepiedalīties iepirkumā, uzņēmēji norādīja - saimniekošanu veicinoša ekonomiskā vide, kas ļauj ražot un piedāvāt produkciju par konkurētspējīgu cenu, kā arī pārliecība, ka sadarbība starp uzņēmēju un publisko iestādi, kas veic iepirkumu, būs abpusēji godīga un izdevīga.

Aptaujas dalībnieki sniedza arī savus ieteikumus. Daļa ieteikumu attiecas uz ārējiem faktoriem, kurus uzņēmēji paši nevar ietekmēt un to īstenošanā ir jāiesaistās publiskā sektora institūcijām. Piemēram, vienkāršot iepirkumus, pasūtītājiem pārskatīt un noteikt reālai tirgus situācijai atbilstošas pārtikas produktu iegādes cenas, apzināt vietējo pārtikas produktu ražotāju piedāvājuma iespējas (veidi, apjoms, iespējamais piegādes intervāls, kvalitāte u.c.). Otrā ieteikumu daļa attiecas uz apstākļiem un faktoriem, kurus uzņēmumi paši var ietekmēt, taču būtu nepieciešami atbalsta instrumenti, kurus izmantojot, tiktu sekmēta pārtikas ražotāju un pārstrādātāju dalība publiskos pārtikas produktu iepirkumos. Te būtu jāpiemin tādi ieteikumi, kā, piemēram, veidot un paaugstināt uzņēmumu spēju piedalīties iepirkumos – izglītot esošos vai piesaistīt ārējos cilvēkresursus, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu iepirkumu procesu sagatavošanu un vadību, attīstīt kooperāciju vietējas izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un piegādes ķēdes veidošanai, izskatīt iespēju veidot kopīgu loģistikas risinājumu (piemēram, kopīgs transports vai noliktava) ieviešanu, sadarboties kopīgai dalībai pārtikas produktu iepirkumos.

“No uzņēmējiem saņemtās atbildes un viedokļi norāda, ka pārtikas produktu ražošanas jauda pastāv, taču daudzās normatīvo aktu fineses, iepirkumu procesu un prasību samezglojumi un arī vājie punkti vai nu attur uzņēmējus no dalības iepirkumos, vai rada sarūgtinājumu par negodīgu iepirkumu praksi, kurā noteiktās prasības formāli tiek izpildītas, bet, izpildot piegādes, apietas. Pašvaldībām un to iestādēm būtu jāsniedz atklāta atbilde – vai tās tiešām vēlas iegādāties vietējas izcelsmes pārtikas produktus? Valsts pārvaldes institūcijām – vai un kas tiek darīts, lai vietējais (nevis importētais) kartupelis vai ābols patiešām tiktu celts skolas, bērnudārza vai sociālās aprūpes centra galdā? Risināmo uzdevumu ir daudz, un uzņēmēji ir apliecinājuši gatavību sēsties pie sarunu galda. Projekta ietvaros turpināsim darbu, lai rosinātu pozitīvas pārmaiņas,” stāsta VPR eksperte ekonomikas jautājumos Irīna Kulitāne.

Ar detalizētāku informāciju iespējams iepazīties Anketēšanas rezultātu kopsavilkumā >> ŠEIT <<

Aptauju rezultāti, iesaistot dažādus pārtikas sistēmas dalībniekus, tiks izmantoti efektīvāko risinājumu meklēšanai, lai panāktu, ka iespējami īsākā laikā Vidzemes reģiona bērnudārzos, skolās, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs ēdināšanā vairāk būtu pieejami vietēji ražoti augļi, dārzeņi, piens, gaļa un citi produkti. Anketēšana notika un turpmākās darbības tiks īstenotas ES programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)” ietvaros.

Īsumā par projektu CITIES 2030

CITIES2030 projektā VPR darbojas kopā ar vēl 40 organizācijām (t.sk. Latvijas Lauku forumu) no 18 dažādām Eiropas valstīm. Projekts apvieno pārtikas nozares uzņēmumus, vadošās Eiropas universitātes un dažādu zinātņu jomu pētniekus, valsts līmeņa institūcijas, pašvaldības un iedzīvotāju kopienas. Plašā un daudzveidīgā partnerība ir izveidota, lai meklētu un izmēģinātu risinājumus vietējo pārtikas sistēmu pārveidošanai un sekmētu stratēģijas “no lauka līdz galdam” plašu ieviešanu atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Mērķis ir stiprināt sezonālas un vietējas izcelsmes pārtikas pieejamību. Vidzemes plānošanas reģions līdz ar Troodos reģionu Kiprā un deviņām Eiropas Savienības pilsētām ir izvēlēti par pilotteritorijām. Vidzemē tiks izveidotas politikas un “dzīvās prakses laboratorijas” (living lab), kuras tiks īstenotas sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu.

Ilustratīvs foto/ Fotogrāfs: Uģis Brālēns. 

***

Projekts "CITIES2030" tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, līguma nr. 101000640.

***

Jautājumiem:

• par anketēšanas rezultātiem: Irīna Kulitāne, VPR eksperte ekonomikas jautājumos. E-pasts: irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv. Tālrunis: 29131859;
• par projektu CITIES 2030: Kristīne Rolle, Latvijas Lauku forums. E-pasts: kristine.rolle PIE laukuforums PUNKTS lv. Tālrunis: 26548077.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

---

Vidzemes plānošanas reģions sabiedrības balsojumā noskaidrojis iedzīvotājiem nozīmīgākās kultūras jomas. Trīs vislielāko atbalstu saņēmušās prioritātes iekļautas konkursa “Vidzemes kultūras programma 2022” nolikumā, tā nosakot jomas, kurās varēs iesniegt projektus, ja Vidzemes plānošanas reģions arī šogad īstenos konkursu Vidzemē.

Pērn decembrī Vidzemes plānošanas reģions trešo gadu pēc kārtas izsludināja aptauju, lai noskaidrotu vidzemnieku viedokli par to, kādām kultūras jomām būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros šogad.

Gandrīz mēnesi ilgušajā aptaujā iedzīvotāji varēja paust viedokli, norādot līdz četrām būtiskākajām prioritātēm. Aptauju aizpildīja  624 cilvēki. Kā būtiskākās iedzīvotāju balsojumā arī šogad pārliecinoši atzītas un konkursa nolikumā iekļautas – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos (315 jeb 16 % respondentu), Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums (303 jeb 15% respondentu), profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē (289 jeb 14 % respondentu). Visaktīvāk viedokli pauduši cilvēki no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes un Valmieras novadiem.

Papildus atbildēm uz aptaujā iekļautajiem jautājumiem, iedzīvotāji vairākkārt izcēluši nepieciešamību veicināt kultūras ilgtspēju, tā uzsverot tradīciju un kultūras mantojuma nozīmi un tā saglabāšanu, kas arī šogad ir viena no izvirzītajām prioritātēm kultūras programmā. “Ir jāpārvērtē un jādara tādas fundamentālas, paliekošas lietas, ar kurām nākamās paaudzes pārstāvēs Vidzemes kultūru. Katrs cilvēks pārstāv tik spēcīgi savu nāciju, cik spēcīgi viņš spēj pārstāvēt tautasdziesmu, folkloru, gara mantas... to var attiecināt uz mūsu mīļo Vidzemi! Tātad, paspilgtināt tikai mums vidzemniekiem īpašās vērtības ar domu tās ieliet jaunās paaudzes asinīs. Vēl, manuprāt, svarīgi ir "iecementēt zelta fondu", ar to domāts viss raksturojošais, skaistais un spēcīgais Vidzemei, taču laikam ejot draudīgi pazūdošais,” pauž vienā no komentāriem.

Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par pagājušajā gadā īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā būtiskāko kultūras jomu definēšanā un saskata to kā labu veidu, lai saprastu kultūras produktu pieprasījumu.

Visvairāk atbalstu saņēmušās prioritātes šobrīd iekļautas konkursa pieteikumā, kas iesniegts Valsts kultūrkapitāla fondam, pretendējot uz konkursa īstenošanu šogad. Paredzēts, ka gala lēmums tiks pieņemts līdz 1. martam. 

Vidzemes plānošanas reģions jau 15. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

2021. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 182 projekti par kopējo summu 762391,37 EUR. Atbalstīti – 54 projekti kopumā 141 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. 

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://bit.ly/30hOMvy

Foto: Kocēnu VPDK "Savieši" arhīvs.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.