Arhīva kalendārs

« April 2023 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930

Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldību iepirkumu speciālistus, vietējo rīcības grupu pārstāvjus un citus interesentus pieteikties vienas dienas apmācībām par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veidošanu. Apmācību semināri tiks organizēti š.g. 14. aprīlī Valmierā (viesnīca “Wolmar”) un 12. maijā Gulbenē (Vecgulbenes muiža). Apmācības vadīs Ingrīda Millere, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta galvenā speciāliste-eksperte.

Apmācību seminārā tiks skatītas tādas tēmas kā pārtikas produktu iepirkuma un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu galvenās atšķirības, priekšrocības; iepirkuma priekšmeta dalīšana daļās, to noteicošie faktori; piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšana; tehniskās specifikācijas izstrāde pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu (ēdienu piegādes) iepirkumos.

Apmācības notiks mazās grupās, lai dalībniekiem būtu iespējams uzdot visus interesējošos jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes. Dalība ir bez maksas. Interesentiem jāveic iepriekšēja pieteikšanās apmācībām, izvēloties sev vēlamo datumu: https://ej.uz/Apmacibas_ZPI_Vidzeme.

3. martā Cēsīs notika pirmais apmācību seminārs par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veidošanu. Dalībnieki bija ieradušies no Cēsu, Valmieras, Limbažu, Varakļānu un Saulkrastu novadiem. Sniedzot apmācību satura novērtējumu, daži no dalībniekiem bija atzīmējuši, ka par visu seminārā aplūkoto tematiku būtu nepieciešamas papildu apmācības iepirkumu speciālistiem. Tāpat tika norādīts, ka vēlētos uzzināt vairāk par saņemto piedāvājumu izvērtēšanu un līgumu izpildes kontroli, iepirkuma līguma grozīšanu. Apmācību dalībniekiem būtu interesanti dzirdēt Iepirkumu uzraudzības biroja speciālistu skatījumu par iepirkumiem (prakse, ieteikumi, īpatnības, biežāk pieļautās kļūdas, jautājumi, kam būtu pievēršama uzmanība utml.).

Apmācības norisinās programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) ietvaros. Tā atslēgas tēmas ir aprites ekonomika un veselīga, ilgtspējīga pārtika. Semināri par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma veidošanu ir viena no vairākām aktivitātēm, kura tiek īstenota projekta CITIES2030 Vidzemes dzīvās prakses laboratorijā (living lab). Tā radīta, sadarbojoties Latvijas partneriem - Vidzemes plānošanas reģionam un Latvijas lauku forumam, izvēlētajā pilotteritorijā – Vidzemes reģionā.

*Ilustrācijai izmantotā foto autori: Mārtiņš Taube, Annija Ratniece.
_____

Projekts "CITIES2030" ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640.

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta "CITIES2030" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

.

Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmēji aicināti pieteikties De Minimis finansētām konsultācijām, kas var kļūt par spēcīgu atbalstu uzņēmuma mērķu definēšanā un sasniegšanā, inovāciju un starptautiskās sadarbības attīstīšanā kā arī Latvijā un Eiropas Savienībā pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu apgūšanā.

Kā novērojusi uzņēmējdarbības konsultante Rita Sprindžuka: “Galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi vēršas pie uzņēmējdarbības konsultanta, ir vēlme uzlabot uzņēmējdarbības efektivitāti, palielināt peļņu un sasniegt savus mērķus. Tomēr uzņēmumi ir dažādi un tikpat dažādas ir to vajadzības, tāpēc konsultācijas laikā ar uzņēmuma pārstāvi noskaidrosim aktuālos izaicinājumus, un esmu droša, ka kopīgi atradīsim piemērotākos risinājumus. Risinājumi var būt gan ES fondu piesaiste, gan dažādas pašvaldību programmas, bieži vien par efektīvu atbalstu uzņēmēji atzīst mērķtiecīgas konsultācijas uzņēmuma attīstībai un procesu uzlabošanai.”

Vidzemes uzņēmējdarbības centra uzņēmējdarbības konsultanta pakalpojumi lielākoties noderēs maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu orientēties pieejamās atbalsta programmās, tāpat arī lai novērtētu uzņēmuma attīstības iespējas gan vietējā, gan pārrobežu kontekstā.

Uzņēmējdarbības konsultācijas ir pirmais solis virzībā uz mērķi situācijās, kad aktuāls kļuvis kāds no šiem vai līdzīgiem jautājumiem:

•  Finansējuma pieejamība un atbalsta programmas
•  Inovāciju ieviešana uzņēmumā
•  Jaunu produktu attīstīšana
•  Nākamie attīstības soļi
•  Jaunu eksporta tirgu apgūšana
•  Eksporta apgrozījuma palielināšana
•  Uzņēmuma esošās situācijas analīze
•  Izaugsmes iespēju redzējums.

Uzņēmēji konsultācijas var saņemt trīs dažādos līmeņos jeb pakalpojumu pakās

Starta paka ietver konsultācijas trīs stundu apjomā, kas sadalītas vairākās tikšanās reizēs. Šis pakalpojums palīdz uzņēmējam saprast, kas šobrīd ir nepieciešams: konsultācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem, atbalsts eksporta partneru vai starptautisku sadarbības partneru atrašanā, sarunu cikls, lai nokļūtu nākamajā līmenī vai vēl kas cits? Tie var būt gan nākamo līmeņu pakalpojumi, kurus sniedz uzņēmējdarbības konsultants, gan tādi, kas ir ārpus konsultanta kompetences, un jebkurā gadījumā konsultāciju noslēgumā uzņēmējam būs skaidrs plāns tuvāko uzdevumu veikšanai. Šis pakalpojums ir bez maksas un noderēs mazajiem uzņēmumiem, kuri vēlas augt un attīstīties, bet nepārzina pieejamos atbalsta instrumentus.

Pacelšanās pakalpojumu pakas ietvaros konsultants, pamatojoties uz Starta pakas rezultātiem, kopā ar uzņēmumu vai idejas autoru sastāda darbību plānu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Šajā etapā jau diezgan skaidri ir iespējams noformulēt vajadzības un uzdevumus sadarbības partneriem, lai attīstītu produktu. Konsultants atbalsta arī kontaktu meklēšanas procesā un palīdz sagatavoties sarunām. Pakalpojuma ietvaros paredzētas vismaz piecas kontaktstundas. Pacelšanās piemērota mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ļoti skaidri zina, kas nepieciešams izaugsmei un meklē papildus resursus finansējuma piesaistei, uzņēmuma reorganizācijai, digitalizācijai vai eksportam. Šo pakalpojumu uzņēmums saņem kā De Minimis atbalstu.

Pakalpojumu pakas Lidojums ietvaros uzņēmums vai ideju autors, atbilstoši iepriekš formulētajiem mērķiem un uzdevumiem, vienojas par ilgstošu sadarbību ar uzņēmējdarbības konsultantu. Šīs sadarbības ietvaros konsultants palīdz ne tikai ar sākotnējo kontaktu meklēšanu un uzrunāšanu, bet atbalsta arī tālākajā darbībā un iesaistās progresa uzraudzības aktivitātēs. Ja nepieciešams, uzņēmējs saņem atbalstu mērķu un uzdevumu pārformulēšanā. Šī pakalpojuma ietvaros sadarbība ilgst vismaz trīs mēnešus un tās mērķi var būt produktu attīstīšana, tai skaitā sadarbībā ar zinātnes institūtiem, finansējuma piesaiste, eksportēšanas uzsākšanas u.c. Kā noprotams, šis pakalpojums piemērots uzņēmumiem, kuri meklē papildus atbalstu un jau ir noformulējuši izaugsmes nepieciešamību. Uzņēmums pakalpojumu saņem De Minimis atbalsta ietvaros.

Konsultācijas ir pieejamas ar De Minimis atbalstu un tām pieteikties var aizpildot pieteikuma formu: https://forms.office.com/e/8TZw8ZpVRa .

Uzņēmējdarbības konsultācijas organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Informāciju sagatavoja: Sabīne Mieze, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv, 29475722

Š.g. 21. martā notika Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk arī VPR) attīstības padomes sēde. Sēdē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, turpinot diskusiju par plānošanas reģionu stiprināšanu, t.sk. reģionu mērķtiecīgāku iesaisti reģionālās politikas veidošanas un īstenošanas procesos. Attīstības padomes locekļiem tika prezentēts VARAM redzējums par turpmāko plānošanas reģionu darbību, kas ietver pārskatīt arī reģioniem deleģētās funkcijas. Kopumā pausta vēlēšanās stiprināt reģionus kā efektīvu sadarbības un lēmumu pieņemšanas platformu starp ministrijām un pašvaldībām.

Sēdes laikā tika skatīti vēl citi jautājumi. SIA “Ķemers Business and Law Company” eksperts Alens Martīni attīstības padomes sēdes dalībniekus iepazīstināja ar dokumenta “Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas jomām” 1. redakcijas kopsavilkumu. Dokumentā iekļauts esošās situācijas apraksts un uzskaitītas reģiona priekšrocības investīciju piesaistē nākotnē. Pašvaldību pārstāvji aktīvi iesaistījās diskusijā par stratēģijas pilnveidošanas iespējām, un tika lemts, ka ar dokumenta 1. redakciju iepazīsies visu 11 pašvaldību atbildīgie speciālisti, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu savus komentārus un ieteikumus.

Investīciju piesaistes stratēģijas mērķis ir veidot pamatu investīciju piesaistei viedās specializācijas prioritārajām jomām visā Vidzemes plānošanas reģionā,  uzrunājot ārvalstu investorus efektīvi un mērķtiecīgi. Viedās specializācijas jomas ir noteiktas Vidzemes plānošanas reģiona Viedās specializācijas stratēģijā 2022. – 2030.gadam, kurā par prioritārajām izvirzītas: kokapstrāde, iekļaujot mēbeļu ražošanu*; pārtikas un dzērienu ražošana*; mežsaimniecība; lauksaimniecība, iekļaujot lopkopību*; atjaunojamo resursu enerģijas ražošana; veselības aprūpe un rehabilitācija; zilā bioekonomika, iekļaujot zivsaimniecību* – visas tehnoloģiju un eksporta ietilpīgas, ilgtspējīgas.

Kopumā, analizējot potenciālo investoru izcelsmes valstis, kā ārējās tiešo investīciju piesaistes mērķa valstis definētas: Igaunija, Vācija, Somija, Ķīna, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, ASV, Nīderlande, Austrija, Lielbritānija, Lietuva, Dienvidkoreja. Katrā no viedās specializācijas jomām noteiktas atšķirīgas valstis ar augstu prioritāti.

Ievērojot vienlīdzības principu starp reģiona novadiem, investīciju piesaistes stratēģijā paredzēts izvirzīt kopumā 14 investīciju piesaistes teritorijas. Katra no tām būs attiecināta uz kādu no prioritārajām viedās specializācijas jomām.

Investīciju piesaistes stratēģija kalpos kā pamats mārketinga kampaņai, kuras ietvaros tiks izstrādāts vienots reģiona tēls un pozicionējums, lai ar dažādiem komunikācijas rīkiem Vidzemi reklamētu kā investoriem pievilcīgu reģionu.

Turpinoties attīstības padomes sēdei, viens no jautājumiem, kuru apsprieda, bija par VPR dalību Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) izsludinātajā reģionālo kultūras programmu (“Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”) konkursā. Sarīkotais konkurss, kā iepriekš jau ziņots, paredzēts programmu administratoriem piecās latviešu vēsturiskajās zemēs – Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Sēlijā. Kultūras programmu mērķis ir - veicināt kvalitatīvas kultūras pieejamību latviešu vēsturiskajās zemēs, latviešu vēsturisko zemju savdabības izzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu. 

VPR Administrācijas vadītāja G. Kalniņa-Priede iepazīstināja padomes dalībniekus ar sagatavoto “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” konkursa nolikumu. Klātesošo uzmanība tika vērsta uz to, ka Vidzemes vēsturiskā zeme nesaskan ar VPR teritoriju, ir zemes daļas, kuras ietilpst citās vēsturiskajās zemēs (Latgale, Sēlija). Sagatavoto konkursa nolikumu, pēc dažiem veiktajiem precizējumiem, kopā ar pieteikumu VPR iesniedza VKKF. Šīs programmas īstenošanai šogad tika pieprasīti 200 tūkstoši EUR. Dalībai konkursa vērtēšanas komisijā nolēma virzīt VPR Attīstības padomes locekli, Valkas novada pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli. Mērķprogrammas „Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” konkursa rezultāti būs zināmi aprīļa vidū.   

________

Ar * atzīmētas tās viedās specializācijas jomas, kas, raugoties no investoru perspektīvas, atzītas par pievilcīgām. 

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Marta mēnesī EUROPE DIRECT Vidzeme aicināja skolēnus visā Vidzemes reģionā startēt konkursā “Kas mums ir Eiropas Savienība? Kas mēs esam Eiropas Savienībai?”, ar mērķi veicināt skolēnu izpratni par Eiropas Savienības (ES) vērtībām, kā arī pievērst pedagogu uzmanību ES jautājumiem skolās. Konkursa ietvaros ekspertu komisija izvēlējusies divus labākos darbus, kā veidotāji ieguvuši apmaksātu braucienu uz kādu no pašu izvēlētām ES mājas nodarbībām visai klasei.

Konkursā tika vērtēts, kā un cik radoši skolēni spēj atspoguļot savas sajūtas par Eiropas Savienību un viņu lomu tajā. Uzvarētāji tika noteikti divās atsevišķās grupās: 4.–6.klašu posmā un 7.–9. klašu posmā. Ļoti sīvā konkurencē par konkursa uzvarētājiem tika atzīti Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas 6. klases skolēni Marta Brante Tomass, Gustavs Celenbergs, Jānis Kozuliņš, Emīls Jurka, Amanda Skaistkalne, Justs Krūmiņš un Estere Līga Zariņa, skolotājas Sarmītes Apines pavadībā un Valmieras Valsts ģimnāzijas 9.a klases skolnieces Vineta Arta Ķirse un Beatrise Silanža, kuras atbalstīja skolotāja Ineta Amoliņa.

“Mūsuprāt, Eiropas Savienība mums ir mūsu drošība, mūsu patvērums un aizsardzība. Mēs esam maza valsts, ar mazu iedzīvotāju skaitu, taču Eiropas Savienība stiprina mūsu Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus, atbalstot finansiāli, gan daloties pieredzē un zināšanās,” tā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas skolēni.

Konkurss organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions novēl skaistus svētkus lieliem un maziem! Ticējums vēsta: "Ja Lieldienās līst lietus, tad līdz pat Vasarsvētkiem līs katru svētdienu, ja Lieldienu rītā uzlēkusi spoža saule, tad būs karsta vasara, savukārt, ja pirms Lieldienām ducina pērkons, tad būs auksta vasara, ja Lieldienās vardes iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara."

Šomēnes, 19. aprīlī, Vietējo rīcības grupu pārstāvji aicināti pulcēties Cēsu pilī, lai uzklausītu ekspertu ieteikumus par inovāciju – kā to atpazīt, kā izstrādāt projektu vērtēšanas kritērijus un kā tajos ietvert inovācijas novērtēšanu. Lai veidotu pēc iespējas skaidrāku izpratni par šiem procesiem, seminārā no dalībniekiem sagaidāma aktīva līdzdarbošanās. Reģistrācija pasākumam (līdz 17. aprīļa plkst. 11:00) pieejama šeit: https://forms.gle/Kmpwasd7V4XiKJ6n7.

Seminārā pieredzē dalīsies eksperti Vita Brakovska, biedrības “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” valdes locekle, un Krišjānis Veitners, izvērtēšanas un uzraudzības eksperts. Tiks runāts par aktuāliem jautājumiem, tai skaitā:

  • Kas ir inovācija lauku teritorijā?
  • Kā identificēt, kas ir inovatīvs projekts?
  • Kādus iznākuma rādītājus piemērot, lai izmērītu inovācijas ietekmi uz teritorijas attīstību?

Tēmas izvēlētas, lai atbalstītu Vietējās rīcības grupas, kuras šobrīd aktīvi sākušas darbu pie savu stratēģiju izstrādes.

Seminārs organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions līdz 2023. gada 25. aprīlim izsludina pieteikšanos atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņemšanai, aicinot pakalpojumu sniedzējus pievienoties "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" kustībai. Kustībā iesaistījušies jau 465 pakalpojumu sniedzēji no visām Baltijas valstīm, tostarp 74 no Vidzemes. Lai veiksmīgi realizētu kādu tūrisma produktu, iesaistītajām pusēm jāstrādā pēc līdzīgiem viesmīlības kvalitātes principiem – atpazīstamības zīme "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" apliecina pakalpojuma sniedzēja izpratni par tūristu-kājāmgājēju vajadzībām.

Zīme „Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” tiek piešķirtam jebkuram pakalpojumu sniedzējam Baltijas valstīs,  kas vēlas un var piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, piemēram: informāciju par apkārtnes pārgājienu maršrutiem un sabiedrisko transportu, Wi-fi savienojumu,  dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, piedāvā iespēju izžāvēt slapjās mantas un izmazgāt netīrās drēbes, zābakus u.c. personīgu ekipējumu. Pakalpojumu sniedzēju loks neaptver tikai nakšņošanas pakalpojuma sniedzējus, bet zīmei var pieteikties arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam.

Informācija par pakalpojumu sniedzējiem, kas jau saņēmuši atpazīstamības zīmi „Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,  pieejama šeit: https://baltictrails.eu/lv/forest/hikerfriendly/list?3. Līdzīgas kvalitātes zīmes tiek piešķirtas visā pasaulē.

Pakalpojuma sniedzēja atbilstība tiek vērtēta pēc izstrādātiem kritērijiem, kas dalīti divās daļās – būtiskie un ieteicamie. Lai tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņemtu zīmi “Gājējam draudzīgs”, jābūt izpildītiem vismaz 75 % no būtiskajiem kritērijiem.

Naktsmītnēm ir izveidota atsevišķa anketa ar 24 kritērijiem, savukārt, pārējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem jāaizpilda vispārējo kritēriju anketa ar 13 kritērijiem. Atsevišķa anketa izveidota arī tūrisma informācijas centriem.

Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu, tajā skaitā arī Vidzemes plānošanas reģions. Zīmes piešķiršanas komisija tiekas divas līdz trīs reizes gadā un izvērtē iesniegtos pieteikumus.

Visi atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņēmēji iegūst zīmes mārketinga komplektu, kurā ietilpst:

– “Gājējam draudzīgs” zīmes plāksnīte,

– uzlīmes lietošanai uz mārketinga materiāliem un citviet,

– pakalpojumu uzskaites lapa, kurā atzīmēt pieejamos gājējiem draudzīgos pakalpojumus, tādējādi informējot savus klientus.

 

Pieteikuma anketas lejupielādei:

VISPĀRĒJĀ pieteikuma anketa

NAKTSMĪTŅU pieteikuma anketa

TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRU pieteikuma anketa

 

Aizpildītus pieteikumus līdz 2023. gada 25. aprīlim sūtīt Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma Ekspertei Ilzei Liepai  ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

Zīmes piešķiršanas sēde notiks 2023. gada 27. aprīlī.

 

Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts tika izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"; iniciatīva turpinās arī pēc projekta ieviešanas beigām.

 

Jautājumiem: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t  +371 29335677

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) izsludina Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas projektu konkursu “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2023”. Tā mērķis ir veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai un jaunradi Vidzemes vēsturiskajā zemē, kā arī Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību. Konkursā kopējais pieejamais finansējums būs 172 050,00 eiro. Vienam projektam pieprasītais finansējums nedrīkst pārsniegt 5% no "Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023" projektu konkursā pieejamā finansējuma. Projektu pieteikumus pieņems līdz 27. aprīlim.

Uz finansiālu atbalstu konkursa ietvaros varēs pretendēt projekti, kuru īstenošana panāks:

  • kvalitatīvas mākslas un kultūras pieejamības nodrošināšanu Vidzemes vēsturiskajā zemē;
  • Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras daudzveidības izzināšanu, saglabāšanu un attīstību;
  • ar Vidzemes vēsturisko zemi saistītu jaunradi;
  • ar Vidzemes vēsturisko zemi saistītu tradicionālo zināšanu un amatu prasmju saglabāšanu, praktizēšanu, dokumentēšanu, izpēti, popularizēšanu, un pārnesi, kā arī to integrāciju tūrisma aktivitātēs;
  • bērnu un jauniešu iesaisti kultūras projektu aktivitātēs un radošajos procesos Vidzemes vēsturiskajā zemē;
  • kultūras darbinieku, amatnieku kapacitātes celšanu (semināri, pieredzes apmaiņa, apmācības, u.c.) Vidzemes vēsturiskajā zemē;
  • Vidzemes vēsturiskās zemes, tās kultūrtelpu un novadu savdabību atainojošu un popularizējošu pasākumu nodrošināšanu;
  • ar latviešu valodas paveidu, tostarp lībiešu valodas apzināšanu, praktizēšanu un popularizēšanu saistītu iniciatīvu un projektu realizāciju.

Kultūras projektu īstenošana paredzēta Vidzemes vēsturiskās zemes teritorijā (izņemot Rīgas valstspilsētu).

Kultūras programmas projektu konkursā atbalstu varēs saņemt kultūras projekti, kuri būs sagatavoti atbilstoši programmas Nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2023. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 15. decembrim.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 27. aprīļa plkst. 17.00. Projekta pieteikumu, saskaņā ar VPR noteikto konkursa beigu termiņu, var iesniegt tikai elektroniskajā projektu pieteikumu formā vietnē balso.vidzeme.lv. Projekta iesniedzējs piekļūst iespējai iesniegt projekta pieteikumu, apstiprinot savu identitāti ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem.

Konkursa Nolikums ar pielikumiem:

Nolikums “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma 2023”

1.Pielikums “Parakstiesīgas personas apliecinājums”

2.Pielikums “Apliecinājums”

3.Pielikums “Līguma forma”

4.Pielikums “Atskaites forma”

Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama >> ŠEIT <<

Prezentācija par latviešu vēsturisko zemju likumu pieejama >> ŠEIT <<

Projektu iesniedzēji aicināti rūpīgi iepazīties ar “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” Nolikumu un pieteikumam nepieciešamajiem dokumentiem, jo projekti, kuri neatbildīs kādam no administratīvajiem kritērijiem, netiks izvērtēti un nevarēs pretendēt uz atbalstu.

Gala lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” ietvaros pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds, saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto lēmumu. Paziņojums par lēmumu tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv, VKKF mājas lapā vkkf.lv un vietnē balso.vidzeme.lv.

18. aprīlī plkst. 10.00 tiešsaistes platformā ZOOM notiks seminārs “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” projektu pieteicējiem. Semināra laikā varēs iegūt informāciju un saņemt konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu un pieteikumu vietnes balso.vidzeme.lv darbību. Seminārā piedalīsies arī LNKC Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas pārstāvji. Reģistrēšanās semināram līdz 17. aprīļa plkst. 17.00 ŠEIT.

* Ilustratīvajā materiālā izmantota fotogrāfija no Valmiermuižas kultūras biedrības arhīva.

_______

Jautājumiem par projektu pieteikumu sagatavošanu un vietnes balso.vidzeme.lv darbību: Ieva Zemīte, Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas koordinatore, tel. +371 29224494, ieva.zemite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

 

.

Aicinām piedalīties vebinārā "Pilsoniskās sabiedrības loma, virzoties uz ilgtspējīgumu? Trondheimas un Tamperes piemēri". Tas notiks 25. aprīlī no plkst. 10:00 – 12:30 tiešsaistē.

Vebināri ir paredzēti lokāla un reģionāla mēroga pārvaldes iestādēm, kā arī sabiedrības pārstāvjiem, pētniekiem un ikvienam, kurš interesējas par pārejas pārvaldību un pilsonisko līdzdalību. Pirmā vebināra galvenais lektors ir Tomas Moe Skjølsvold no Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes (Norweigian University of Science and Tehnology, NTNU) kopīgi ar Sampsa Hyysalo no Aalto Universitātes Somijā. Vebinārā ir iekļauti arī interesanti pilsoniskās līdzdalības piemēri no Norvēģijas un Somijas. Dalībniekiem būs iespēja apmainīties ar pieredzi vebināra grupu diskusijās.

Reģistrēšanās iespējama: https://www.lyyti.fi/reg/transition

Vebināra darba valoda: angļu

Vebinārs notiek Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. - 2027.gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju” (We Make Transition)  ietvaros un tā mērķis ir ir stiprināt sabiedrības noturību un eko-sociālo ilgtspēju, pielāgojot pārejas pārvaldības metodoloģiju, kuras pamatā ir sociālās un vides vajadzības. Vairāk: šeit

Informāciju sagatvoja: projekta "We Make Transition" partneri. 

No 18. līdz 19.maijam klātienē, Vidzemes Augstskolas telpās, norisināsies koksnes tehnoloģiju hakatons ar mērķi 24 stundu laikā rast jaunus risinājums nozares izaicinājumiem 3 tematiskajās vertikālēs.

Uzņēmēji, studenti, pētnieki un nozares pārstāvji tiek aicināti pieteikties hakatonam un cīnīties par iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju kā arī citām balvām.

"Šogad, jau trešajā koksnes tehnoloģiju hakatonā, vēlamies vēl ciešāk sadarboties ar industriju, apvienojot dažādu jomu speciālistus un kokrūpniecības nozares profesionāļus, lai kopīgi risinātu izaicinājumus, radot inovatīvus produktus. Komandu motivācijai plānojam nodrošināt konsultatīvu atbalstu radīto projektu tālākai attīstībai", tā Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja.

Pieteikties dalībai hakatonā iespējams līdz 15. maijam, reģistrējoties šeit: https://form.typeform.com/to/z4yUIm8q  

Hakatona laikā dalībnieki ar mentoru palīdzību radīs idejas risinājumiem trīs tematiskajās vertikālēs: 

  • Esošo nozares procesu digitalizācija un optimizācija
    Vertikāles ietvaros aicinām attīstīt idejas, kas saistās ar digitāliem rīkiem un procesiem industrijas aktuālāko izaicinājumu risināšanai – datu uzkrāšana, analīze u.c. Tai skaitā jauni procesi jaunāko tendenču un inovāciju monitorēšanai un ieviešanai.  

  • Jaunu, inovatīvu produktu un/vai materiālu attīstība
    Vertikāles ietvaros var īstenot idejas par neizzinātu potenciālo nākotnes materiālu un produktu izzināšanu, esošā industrijas pakalpojumu piedāvājuma un kvalitātes uzlabošanu, esošo produktu/piedāvājuma transformāciju nākotnes pieprasījumam.

  • Ilgtspējība un aprites ekonomika
    Idejas, kas saistās ar aprites ekonomikas tendenču aktualizēšanu un ar to saistīto ideju ievirzi industrijā – blakusproduktu pārstrāde, būvmateriālu otrreizēja izmantošana, u.c. dažādu ilgtspējības aktivitāšu iedzīvināšana.

Hakatons ir ideju sprints, kas ilgst 24 stundas un tā laikā tiek veidoti jaunu risinājumu prototipi, ko vēlāk iespējams īstenot dzīvē. Pieteikties hakatonā iespējams gan ar jau gatavu komandu un ideju, gan arī individuāli ar vai bez esošas idejas. Komandu noformēšana individuālajiem dalībniekiem tiks organizēta klātienē hakatona atklāšanas dienā. Hakatona uzvarētāju komandai būs nodrošināta iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju, kā arī citas motivējošas balvas dalībnieku komandām. 

Īpaši aicināti iesaistīties ir koka ēku būvniecības un kokrūpniecības nozares speciālisti, studenti, IT speciālisti, inženieri u.c. interesenti vai nozares aktīvisti. Aicinām piedalīties arī uzņēmumus, kuri ir gatavi piedāvāt savu darbinieku komandas un laiku inovatīvu risinājumu izstrādei vai arī vēlas iesaistīties hakatona organizēšanā kā projekta partneri (piemēram, atbalstot ar mentoru vai ekspertu dalību hakatonā). Uzņēmējiem, kuru ideja tiks attīstīta hakatonā un tiem, kuri kā balvu saņems iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju, tiks piemērots de minimis atbalsts.

Vairāk informācijas par koksnes tehnoloģiju hakatona norisi meklē mājaslapā: https://hakatons.vidzeme.lv/

Hakatona darba valoda būs latviešu.

Hakatonu organizē Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitātes. Hakatons tiek organizēts sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina Tehnikumu un inovāciju vadības uzņēmumu Helve. 

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Papildu informācijai: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis: +371 28376912

No šī gada 22. līdz 26. maijam Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina uzņēmējus piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Islandi, lai iepazītu Islandes inovāciju nedēļu 2023 (Iceland Inovation Week 2023). Tās ietvaros norisināsies pasākumi uzņēmumiem, kam saistoša aprites ekonomikas joma, jo īpaši – pārtikas, enerģētikas un veselības tehnoloģijas, kā arī zilās bioekonomikas tehnoloģijas. Tāpat paredzēts, ka programmas saturs būs atbilstošs augsto tehnoloģiju attīstītājiem, t.sk. finanšu sfērā. Aicinām pieteikumus dalībai sūtīt līdz 2023. gada 21. aprīlim, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/TWAXqcpnnb6L5QLb8.

Aicinām uzņēmumus pārstāvošas organizācijas deleģēt biedrus, kam aktuālas šīs tēmas un kas iegūtās atziņas varēs izplatīt arī citiem uzņēmumiem. Ja pieredzes apmaiņas pasākumā vēlas piedalīties uzņēmums, kas nav kādas uzņēmumu pārstāvošas organizācijas biedrs, tad brauciena izmaksas tiks uzskaitītas kā De Minimis atbalsts.

Prioritāri dalībai apmaiņas braucienā tiks izvirzīti tie, kuri:

  • atrodas un darbību veic Vidzemes plānošanas reģionā;
  • ir uzņēmumu pārstāvošas organizācijas biedrs;
  • pārstāv uzņēmumu, kura virziens atbilst kādai no VPR viedās specializācijas jomām (ilgtspējīga, eksporta un tehnoloģiju ietilpīga:​ kokapstrāde, pārtika, mežsaimniecība, lauksaimniecība, atjaunojamo resursu enerģijas ražošana, veselības rehabilitācija un aprūpe, zilā bioekonomika).

Pieredzes brauciena galvenais mērķis ir apmeklēt Islandes inovācijas nedēļas konferenci un tīklošanās pasākumus inovāciju speciālistiem, zinātniekiem un uzņēmējiem. Kā papildu aktivitāte brauciena laikā plānota vizīte uz organizācijām, ar kuru palīdzību tiktu veicināta Vidzemes uzņēmēju sadarbība ar uzņēmējiem Islandē.

Islandes inovāciju nedēļa ir festivāls, kurā katru gadu tiek izceltas un demonstrētas inovācijas Reikjavīkā. Visas nedēļas garumā dažādās vietās notiek dažādi pasākumi, sākot no The Nordic Startup Awards līdz klimata samitam, paneļdiskusijām, uzņēmumu apmeklējumiem, peldēšanai okeānā, svētku sapulcēm un daudz ko citu. Šobrīd ir izziņoti jau pirmie Islandes inovāciju nedēļas 2023 runātāji, ar kuriem iepazīties iespējams šeit: https://www.innovationweek.is/speakers.

 
Braucienu organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Papildu informācijai: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis: +371 28376912

Cēsīs noticis EUROPE DIRECT Vidzeme un Vidzemes plānošanas reģiona seminārs par inovāciju, atbalstot Vietējās rīcību grupas (VRG), kam šobrīd sācies aktīvs darbs pie savu stratēģiju izstrādes. Zināšanās dalījās Vita Brakovska, biedrības „Zināšanu un inovācijas sabiedrība” valdes locekle un Krišjānis Veitners, izvērtēšanas un uzraudzības eksperts.

Novērots, ka Vietējām rīcību grupām trūkst padziļinātas izpratnes par inovāciju lauku teritorijās, lai tās spētu konsultēt potenciālos projekta iesniedzējus. “Būtiski atcerēties, ka inovācija var būt ne tikai jauns produkts vai pakalpojums, bet arī kas uzlabots,” uzsver lektore, pieminot, ka uzlabojumus tirgū ieviest ir daudz vieglāk nekā ko vēl nebijušu un sabiedrībai nezināmu. V. Brakovska klātesošos iepazīstināja ar inovācijas definīciju, dažādiem inovācijas piemēriem, tai skaitā produkta, procesa, organizatorisko, mārketinga, sociālo, vides un kultūras inovācijas veidiem.

Atbildot uz jautājumu, kā definēt inovācijas lauku teritorijā, lai potenciālajam projektu pieteicējam ir skaidrs, vai viņa risinājums ir vai nav inovatīvs konkrētās teritorijas kontekstā, lektore skaidro – tā tiek definēta kā kaut kā jauna ieviešana ekonomiskajā vai sociālajā dzīvē lauku apvidos, kas noteiktai teritorijai piešķir jaunu ekonomisko vai sociālo vērtību.

Lai iegūtās zināšanas pielietotu praksē, K. Veitners dalībniekus iepazīstināja ar objektīvu vērtēšanas kritēriju izstrādi arī grupas darbu formātā. Tā ietvaros, katrai grupai bija jāizvēlas viens no inovāciju veidiem, jāvienojas, kuras pazīmes ir vissvarīgākās un, formulējot kritērijus, jānosaka standarti un jāizveido precīzs apraksts vismaz vienam no šiem kritērijiem.

Paši VRG pārstāvji atzina, ka vairākas nozares ir ierobežotas Zaļā kursa ieviešanas dēļ un transformācija notiek piespiedu kārtā, lai reaģētu uz jaunajiem izaicinājumiem. Tika iezīmēts, ka inovācija ir svarīga, lai spētu ilgtspējīgi dzīvot un attīstīt savu teritoriju, veicinot reģiona pievilcību un pieejamību. Domājot par inovācijas vērtēšanas kritērijiem, kā svarīgākos VRG izcēla precizitāti, lai mazinātu dažādu interpretāciju iespēju un atbalsta intensitāti.

K. Veitners izvirzīja vairākus būtiskus aspektus kritēriju izstrādē. Piemēram, dažādu ieinteresēto pušu pārstāvju iesaiste un katra standarta precīzs, nepārprotams apraksts, koncentrējoties uz svarīgākajām pazīmēm. Jāpatur prātā, ka kritēriji un standarti nav tas pats kas rādītāji, kas ir tikai aptuvenais lielums, kas ir mainīgs.

Seminārs organizēts projektā “EUROPE DIRECT Vidzeme”, Eiropas Prasmju gada ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Kultūra un sabiedrības noturība jeb dzīvotspēja – tam ir veltīts jaunais Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem" (turpmāk arī BSR Cultural Pearls). Piedaloties projekta 12 partneru pārstāvjiem, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības un projektu nodaļas vadītājai Lailai Gercānei un projekta vadītājai Leldei Ābelei, Stokholmā, Zviedrijā, no 29.–30. martam notika projekta uzsākšanas sanāksme. Svarīgākais sanāksmes uzdevums bija vienoties par nākamajiem soļiem projektā, lemjot par aktivitātēm un rezultātiem, kā arī veidot ciešāku saikni starp dažādajiem partneriem.

Apjomīgā un trīs gadus ilgstošā projekta mērķis ir uzlabot mazāku pilsētu un reģionu sociālo noturību, to iedzīvotāju dzīves kvalitāti, izmantojot vietējai sabiedrībai jau raksturīgās kultūras vērtības un veidojot jaunas.

Pēdējie pāris gadi (pandēmija, karš Ukrainā, ekonomiskās un klimata pārmaiņas) ir apstiprinājuši to, ka krīzes situācijās ir būtiska sabiedrības noturība jeb dzīvotspēja (eng. - social resilience). To raksturo spēja pārvarēt satricinājumus, pielāgoties un mainīties. Kultūra un māksla ir kā spēcīgs instruments un neizsmeļams ierosmes avots, lai šo noturību veicinātu. Stiprinot kopienu, tiek stiprināta tās dzīvotspēja. Uzrunā sanāksmes dalībniekiem projekta koordinators Fēlikss Šartners Giertta (Felix Schartner Giertta) no Baltijas jūras valstu padomes (projekta vadošais partneris) atzīmēja: "Kultūra ir kopienas veidošanas stūrakmens, ar tās palīdzību iespējams palielināt sociālo noturību, īpaši Baltijas jūras reģionā."

 

Projekta BSR Cultural Pearls atklāšanas sanāksme Stokholmā, Zviedrijā. Publicitātes foto

Projekta īstenošanas laikā tiks veidots labās prakses piemēru repozitorijs (aut.- datu glabātuve) sociālās noturības palielināšanai ar kultūras palīdzību. Labie piemēri būs iedvesmas avots pašvaldībām un reģioniem to sociālās noturības plānu veidošanā. Projektā taps īpaši rīki, kas palīdzēs pašvaldībām izstrādāt pielāgotus sociālās noturības plānus, būs nodrošināta mentoringa programma, lai atbalstītu pašvaldības to sociālās noturības plānu īstenošanā. Tāpat projektā tiks izvēlētas (apbalvotas) pilsētas un reģioni, kuri tiks atspoguļoti kā Baltijas jūras reģiona “Kultūras pērles”. Ar to novērtēs izcili paveiktu pašvaldību darbu sociālās noturības veicināšanas jomā.

 

VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un projekta vadītāja Lelde Ābele projekta BSR Cultural Pearls atklāšanas sanāksmē Stokholmā, Zviedrijā. Publicitātes foto

“Projekta ietvaros uzsvars tiek likts uz risinājumiem un radošiem procesiem, stiprinot pilsonisko līdzdalību un veicinot sabiedrības noturību caur kultūras procesiem, vienlaikus saglabājot dzīves kvalitāti. Šie ir aspekti, kuri mērķtiecīgi saskan ar Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzieniem par sadarbību un pilsonisko līdzdalību, stiprinot vietējās kopienas un uzlabojot dzīves kvalitāti, kā arī veidojot stipras institūcijas un ciešu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm,” norāda Lelde Ābele, projekta BSR Cultural Pearls vadītaja VPR.  

Projektu BSR Cultural Pearls finansē INTERREG Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam. 

Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, VPR projektu vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

 

.

Ceturtdien, 25. aprīlī, plkst. 15.00 pēc Latvijas laika projekta BSR Cultural Pearls partnerība aicina interesentus pievienoties tiešsaistes darbsemināram par kultūru un sociālo noturību jeb dzīvotspēju (eng. - social resilience). Darba valoda – angļu.

Pēc īsa semināra ievada par sociālo noturību, pilsētvides aktīvists un producents Jāko Blombergs (Jaakko Blomberg) no Helsinkiem, Somijā, iepazīstinās dalībniekus ar dažiem piemēriem no savas profesionālās pieredzes un paskaidros sīkāk par saikni, kāda ir starp kultūru un sociālo noturību. To tālāk apspriedīs semināra dalībnieki.

Semināra otrajā daļā tiks aplūkoti daži labās prakses piemēri un to saistība ar kultūras procesiem un aktivitātēm.

>> SAITE, LAI PIESLĒGTOS SEMINĀRAM

https://us06web.zoom.us/j/88949940992?pwd=Z1plbEswbDRrYytla2lXM1BqTUtyQT09

__________

Kontekstam: Baltijas jūras reģiona programmas projekts BSR Cultural Pearls ir pazīstams arī ar nosaukumu "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem". Tā mērķis ir uzlabot mazāku pilsētu un reģionu sociālo noturību, to iedzīvotāju dzīves kvalitāti, izmantojot vietējai sabiedrībai jau raksturīgās kultūras vērtības un veidojot jaunas. Projektā apvienoti 12 partneri, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, no 8 valstīm. BSR Cultural Pearls finansē INTERREG Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam. 

Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, VPR projektu vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA BSR CULTURAL PEARLS ZIŅAS

 

.

Pagājušajā mēnesī Vidzemes remigrācijas koordinatore Inga Madžule viesojās 11 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) novadu pašvaldībās, lai satiktu tos pašvaldību darbiniekus, kuru pārziņā ir atbalsta sniegšana remigrantiem. Braucienu mērķis bija veidot ciešāku saikni ar šiem cilvēkiem un panākt rezultatīvāku informācijas apmaiņu. I. Madžule atzina, ka iepazīšanās vizītes ir bijušas vērtīgas, jo sarunas atklājušas novadu aktualitātes, kā arī ļāvušas novērtēt novadu atšķirības.

VPR remigrācijas koordinatore uzteica šo pašvaldību darbinieku vēlmi iesaistīties remigrācijas procesa veicināšanā. Iepazīšanās vizīšu rezultāts jau šobrīd ir atsevišķas sadaļas par remigrāciju izveidošana pašvaldību tīmekļa vietnēs. Tas remigrantiem atvieglo viņiem nepieciešamas un noderīgas informācijas atrašanu.

I. Madžule stāsta, ka remigrantu apzināšanā jāiegulda ievērojami pūliņi un regulārs darbs. Viņas centienus atvieglotu datu bāze katrā pašvaldībā, kurā būtu redzama informācija par cilvēkiem, kuri izrādījuši vēlmi tur atgriezties vai jau pārcēlušies uz dzīvi. Viņa vērtē: “Pašvaldībām jābūt aktīvākām. Es ļoti novērtētu iespēju saņemt aktuālo informāciju par cilvēkiem, kuri plāno vai jau atgriezušies Vidzemes pašvaldībās pēc dzīves svešumā. Ja mēs viņus nezinām, tad nevaram uzrunāt, lai palīdzētu.”

Marta nogalē, lai izdarītu kopsavilkumu, kas paveikts šī gada pirmajā ceturksnī un kādas atziņas bijušas pēc ciemošanās pašvaldībās, I. Madžule aicināja pašvaldību remigrācijas speciālistus uz tikšanos  tiešsaistē. Kopā runājot, radās sapratne par to, kas jāpētī, jārisina. Varakļānu novada pārstāve Līna Nagle secināja: “Gaidām, ka pie mums atnāks kāds, kurš gribēs atgriezties no ārvalstīm. Ir sentimenta vadīta iekšējā remigrācija. No lielajām pilsētām atgriežas tie, kuriem Varakļānu novadā ir ģimenes saknes.” Sarunās tika izteikta doma, ka dati par remigrantiem netiek uzkrāti. Kāds teica: “Ja nevēršas pēc palīdzības pašvaldībā, tad neviens [remigranti] par sevi nepaziņo.” Vēl no sarunām -  “ja vajag palīdzību, to iegūst, bet īpaši neatzīmē tos, kuri ir atgriezušies”. 

Tiešsaistes sanāksmes laikā I. Madžule arī informēja par vidzemnieku remigrāciju šī gada pirmajos trīs mēnešos. No janvāra līdz martam Vidzemes koordinatore ir sagatavojusi ap 300 individuālo piedāvājumu tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Kopā ņemot, tās ir 192 ģimenes. Pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušies 24 cilvēki, 14 izmantojuši VPR remigrācijas koordinatores sniegto atbalstu, bet 10 - atgriezušies paši. Ar koordinatori ir vēl sazinājušās 13 ģimenes jeb 39 cilvēki, kuri ir izteikuši vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē atgriezties Latvijā.

_____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". 

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. (+371) 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

 

.

Piesaistot Eiropas Savienības finanšu līdzekļus, Vidzemes plānošanas reģiona organizētajās mācībās par enerģijas plānošanu Vidzemes pašvaldību speciālisti apgūst gan teoriju, gan arī veic dažādus praktiskus uzdevumus, kas palīdzēs speciālistiem izstrādāt jaunus vai atjaunot jau esošus ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP) pašvaldībās. Mācību saturs, ko veidojis starptautiskais CEESEU konsorcijs, stiprina pašvaldību speciālistu enerģijas plānošanas kapacitāti, un izvēlētās mācību tēmas uzlabo viņu izpratni par aspektiem, kas ir nozīmīgi SECAP plānu izstrādes procesā.

Jāņem vērā,  ka saskaņā ar Energoefektivitātes likuma prasībām līdz 2023. gada 31. augustam valstspilsētām jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma, bet novadu pašvaldībām energopārvaldības sistēma, tāpēc gūtās zināšanās semināru ciklā ir īpaši nozīmīgas. Speciālisti paralēli apmācībām var uzsākt jau darbu pie plānu izstrādes, konsultējoties nodarbībās gan ar semināru lektoriem, gan apmainoties pieredzē ar citu pašvaldību speciālistiem. 

Jāpiebilst, ka pieredzes apmaiņas nolūkos mācības apmeklē arī Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji, plānojot darbu pie ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu izstrādes arī savā reģionā. 

Par Vidzemes plānošanas reģiona un pašvaldību līdzšinējo aktīvo un mērķtiecīgo darbu energoefektivitātes jomā atzinīgus vārdus vienā no organizētajiem cikla semināriem Madonā pauda arī Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve, Energoresursu kontroles departamenta direktore Aija Timofejeva, apgalvojot, ka kādu laiku jau seko līdzi Vidzemes plānošanas reģiona aktīvajam darbam ar energoefektivitātes jautājumiem.

Kopumā mācību cikls sastāv no četriem tematiski atšķirīgiem semināriem, kurā katram no tiem ir definēta virstēma, tā vispusīgi aplūkojot un iepazīstot detaļās SECAP plāna saturisko ietvaru. Mācību dalībnieki apmainās arī pieredzēm – semināru programmas tiek papildinātas arī ar apskates objektiem, kuros veikti dažādi energoefektivitātes pasākumiem.

Semināru cikla tēmas, ko apgūst pašvaldību speciālisti starpdisciplināru komandu sastāvā

Cikla pirmais seminārs “Ar ko sākt, un kāpēc to nedarīt vienam?” norisinājās š.g. 15. martā Valkā. Seminārā dalībnieki kopā ar ekspertiem un speciālistiem diskutēja par plānošanas procesa organizēšanu un darba grupas izveides nepieciešamību, tostarp par sadarbības veidošanas nozīmību, t.i. jau plānošanas sākotnējā etapā iesaistot dažādas ieinteresētās puses. Dalībnieki bija vienisprātis, ka pirms jebkura plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanas, un tas attiecināms arī uz SECAP plāna izstrādi, ir būtiski saprast dokumenta nozīmību un tālāko pielietojumu organizācijas vai iestādes ikdienas darbā. Turklāt izpratne jāveicina ne tikai starp darba grupas dalībniekiem, bet arī kolēģiem, politikas veidotājiem, kā arī citām ieinteresētajām pusēm. Šo dalībnieku iesaiste jāparedz ne tikai dokumenta plānošanas un izstrādes posmā, bet arī īstenošanā un uzraudzībā, vienlaikus apzinoties, ka plānošanas dokumenti nozīmē ilgtermiņa saistības. Viena no būtiskajām atziņām, kas skāra valsts pārvaldes un vietvaru darbību – tieši pašvaldības un to darbinieki var būt galvenie barjeru lauzēji un jaunu ideju testētāji, rādot priekšzīmi un iedrošinot arī citus jaunām, inovatīvām aktivitātēm. “Mērķiem jābūt reāliem, tomēr arī vienlaikus ambicioziem” – tā pauda energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, Edgars Augustiņš.

>> Prezentācija // “Pirmie soļi ceļā uz SECAP plāna izstrādi/atjaunošanu” (Tēmas: Kas ir SECAP? Tā plānošanas un ieviešanas process; SEAP un SECAP; Politikas veidotāju un ieinteresēto pušu iesaiste; Enerģijas vīzijas veidošana; Bāzes gads; SECAP izstrādes administratīvā struktūra, rīcības plāns; Labie piemēri)

Pirmā pašvaldību speciālistu tikšanās Valkā, lai noskaidrotu, ko darīt tālāk, kad pieņemts lēmums plānu izstrādāt;  SIA "Valkas Namsaimnieks" pieredzes stāsts par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu pilsētā un komunikāciju ar iedzīvotājiem

Uz otro cikla semināru pašvaldību pārstāvji pulcējās 5. aprīlī Madonā, pievēršot to lielāku uzmanību datiem un to ietekmei uz speciālistu spēju pieņemt energoefektīvus lēmumus ikdienas darbā. Sekojot apgalvojumam, ka datos balstīti lēmumi ir kvalitatīvi un salīdzināmi, seminārā tika aplūkotas enerģijas patēriņa datu apkopošanas un uzskaites iespējas. Pieaicinātie eksperti vairākkārtīgi uzsvēra, ka precīza datu analīze var palīdzēt saprast prioritārās rīcības un ka neesoši vai nekorekti dati un to apstrāde var novest pie neefektīviem lēmumiem. Seminārā tika izzinātas ēku viedās vadības iespējas, izskanot jaunam un neierastam terminam – “siltums pēc pieprasījuma”. Ņemot vērā, ka joprojām 20-30% ēku Latvijā tiek pārkurinātas un to īpatsvars ievērojami palielinās, kad āra temperatūra kāpj, nepieciešams pastiprinātu uzmanību pievērst ne tikai datu uzkrāšanai un ēkas viedai apsaimniekošanas iespējām un tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet arī uzlabot iedzīvotāju zināšanas un lauzt to stereotipus un uzvedības paradumus. Piemēram, nepieciešams skaidrot, ka noteicošais parametrs telpā ir gaisa temperatūra nevis radiatoru siltums. Šādus un vēl citus piemērus nosauca semināra lektori.

>> Prezentācija  // “SECAP datu apkopošana un analīze” ( Tēmas: Kāpēc dati jāapkopo? Kādus datus apkopot un ar ko sākt? Datu pārbaude; Emisijas faktori; Datu vākšana pa jomām;  Riska un ievainojamības novērtējums.)

Semināra cikla turpinājums ar vizīti pie Madonas kolēģiem; SIA "Madonas ūdens" saimniekošana un stingrā apņemšanās par ilgtspējīgu attīstību iedvesmo – jautājumi ir daudz un uz tiem visiem saņemam atbildes. Vērtīga savstarpēja pieredzes apmaiņa papildus uzziņai par datu apkopošanas un uzskaites iespējām

Jau ziņots, ka, lai paaugstinātu enerģijas plānošanas institucionālo kapacitāti pašvaldību un reģionālā līmenī un lai sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, Vidzemes plānošanas reģions laikā no 2023. gada martam līdz 2023. gada maijam organizēs četrus darbseminārus pašvaldību darbiniekiem par ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plāna (SECAP) sagatavošanu, tostarp arī  esoša plāna atjaunošanu un papildināšanu.  Darbsemināros piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji - speciālisti, kuri veidos neformālas starpdisciplināras energopārvaldības komandas. Pašvaldības deleģējušas dalībai darbsemināros  gan energopārvaldniekus, gan attīstības un projektu nodaļu speciālistus, grāmatvežus, sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciālistus, kapitālsabiedrību pārstāvjus, ēku apsaimniekotājus u.c.

Dalībnieki rosināti darbsemināros piedalīties diskusijās un dalīties savā pieredzē par enerģijas patēriņa datu uzskaiti, ēku apsaimniekošanu, veiktajiem pasākumiem gan ēku energoefektivitātes uzlabošanai, gan risinājumiem klimata pārmaiņu seku mazināšanai. Turklāt darbsemināros uzsvars tiks likts arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, pasākumu plānošanu un īstenošanu klimata pārmaiņu mazināšanai, kam tiek pievērsta būtiska nozīme SECAP plāna sagatavošanai.

 

Nākamā tikšanās reize – 28. aprīlī Ogrē, kuras fokusā aktivitātes klimata un vides risku samazināšanai.

 

Darbsemināri tiks organizēti programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība” (CEESEU) ietvaros. Plašāka informācija: https://ceesen.eu

 

 

Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28752793.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752.

Trešdien, 26. aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās Sabiedriskā transporta padomes sēdē, kurā tika skatīts jautājums par grozījumu apstiprināšanu maršruta tīkla reģionālās nozīmes maršrutos Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģions noraidīja Autotransporta direkcijas sagatavotos priekšlikumus par plānoto maršrutu tīkla optimizēšanu maršruta tīkla daļās “Limbaži, Sigulda” un “Cēsis”, savu nostāju pamatojot ar argumentiem par sasteigtību, kādā priekšlikumi tiek virzīti, kā arī aizrādot par atbildīgo institūciju nekonsekvenci lēmumos par prioritātēm sabiedriskā transporta jomā un neskaidro procedūru sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmas optimizēšanai.

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes deleģētais pārstāvis dalībai Sabiedriskā transporta padomes sēdē, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs savā nostājā ir kategorisks un pauž neizpratni par esošo situāciju sabiedriskā transporta jomā

: “Situācija šobrīd tiešām ir absurda. Autotransporta direkcija sniedza Vidzemes plānošanas reģionam priekšlikumus par steidzīgu maršruta tīkla samazināšanu Vidzemē vēl pirms š.g. 1. jūlija, kad spēkā stāsies jaunie pakalpojumu līgumi par reģionālo maršrutu izpildi. Sanāksmē vairākkārtīgi dzirdējām atgādinājumu, ka lielākā daļa no diskusijā apspriestajiem maršrutiem vai reisiem tāpat vairs nav iekļauti jaunajā līgumā ar pārvadātāju, tomēr jau diskutējām par atsevišķu reisu potenciālu saglabāšanu, tiesa absolūti minimālā apmērā. Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc bez jebkādas iepriekšējās diskusijas ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, tostarp vietējiem iedzīvotājiem, tika pieņemts lēmums konkrētos reisus vai maršrutus vairs neiekļaut jaunajā līgumā ar pārvadātāju. Uz šo jautājumu neviens tā arī nespēja sniegt atbildi. Plānots slēgt pat tādus reisus, kur regulāri brauc 20, pat 30 cilvēku. Nav arī zināms kādā apmērā kopumā plānots maršrutu tīklu optimizēt, jo esam brīdināti, ka drīzumā būs vēl citi priekšlikumi par reisu vai maršrutu slēgšanu Vidzemē.  Vienlaikus, mums nav saprotama steiga, kādā jautājums par maršrutu tīkla optimizāciju Vidzemē tiek virzīts – iedzīvotāju neapmierinātību ar pēkšņajām izmaiņām izjutīs pašreizējais pārvadātājs – skaidrs, ka būs milzīga neapmierinātība, turklāt tam līdzi nāks neplānots administratīvais slogs, jo esošajos līgumus jāveic grozījumi, kam sekotu arī neplānoti izdevumi īsi pirms līguma izpildes termiņa beigām, kas ir š.g. 30. jūnijs – līdz ar izmaiņām maršrutu tīklā, jāatjauno arī informatīvās plāksnes autobusu pieturvietās. Sanāksmē no Autotransporta direkcijas pārstāvjiem izskanēja arī piedāvājums, neskatoties uz jaunajiem līgumiem un jau fiksētajiem kilometriem,  vienoties, ka tā vietā, lai pavisam slēgtu atsevišķus reisus vai maršrutus, nodrošināt to izpildi mazākā apmērā – piemēram, reizi 2 nedēļās, vai tikai svētdienās. Tas vēl vairāk raisa jautājumus par to, kā maršrutu tīkla optimizācija saskan ar politisko apņemšanos mudināt iedzīvotājus arvien vairāk izmantot sabiedrisko transportu un kad mēs pārstāsim sabiedriskā transporta pakalpojumus vērtēt balstoties uz ekonomiskajiem rādītājiem kā pamatkritēriju lēmumu pieņemšanā.”

 

Jāpiebilst, ka pirms notikušās š.g. 26. aprīļa Sabiedriskā transporta padomes sēdes savu viedokli par plānotajām izmaiņām sabiedriskā transporta maršrutu tīklā paguva iesniegt Saulkrastu novada pašvaldība, norādot, ka izvirzītie priekšlikumi par tīkla optimizāciju nav saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principiem, kas noteikti normatīvajā regulējumā. Pašvaldība kategoriski iebilst reisu mazināšanai teritorijās, kuras attīstās un kuru iedzīvotāji ir uzsākuši stabili lietot sabiedrisko transportu, tāpat noraida piedāvātās alternatīvas, jo tās neatbilst iedzīvotāju vajadzībām – piedāvātās alternatīvas ir tikai formāla prasību izpilde.

Pēc pieejamās informācijas analīzes un ņemot vērā tādus būtiskus apstākļus kā nepārtraukts iedzīvotāju skaita pieaugums, ārvalstu investīciju pieaugums novadā, iedzīvotāju izveidojušies ieradumi un pieaugoša vēlme lietot sabiedrisko transportu, liek Saulkrastu pašvaldībai secināt, ka Autotransporta direkcijas ierosinātie grozījumi nav pārdomāti, neatbilst Satiksmes ministrijas paustajiem konceptuālajiem virzieniem, būtiski samazinās sabiedriskā transporta pieejamību un novada centra sasniedzamību. Jau šobrīd Saulkrastu pašvaldības iedzīvotājiem nav pietiekamas sasniedzamības starp novada apdzīvotām vietām, ciemiem un novada centru, tai skaitā izglītības iestāžu sasniedzamība, vai sabiedriskais transports nekursē vispār.

Vienlaikus Saulkrastu novada pašvaldība brīdina, ka biežie maršrutu grozījumi neveicina uzticību sabiedriskajam transportam kā tādam.

Sabiedriskā transporta padomes sēdē tās dalībnieki vienojās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām rūpīgi izvērtēs sniegtos priekšlikumus par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla optimizāciju un lems, kādā apmērā atbalstīt plānotos grozījumus maršruta tīkla reģionālās nozīmes maršrutos, t.sk. Vidzemē.

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29477997

Sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā

Valmierā noticis noslēdzošais Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros rīkotais hakatons jauniešiem “Pārcēlāji – Eiropas nākotnes arhitekti”. Šoreiz piedalīties bija aicināti arī skolēni no Norvēģijas.

Šis bija jau ceturtais no četriem jauniešu hakatoniem, no kuriem pirmie trīs norisinājās Limbažos, Ogrē un Smiltenē. Tie pulcējuši vairāk nekā 100 jauniešu, kuri kopā radījuši inovatīvas uzņēmējdarbības idejas. Šoreiz, divu dienu laikā, sešas komandas no Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas, Valmieras 2. vidusskolas, Valmieras tehnikuma un Elverumas vidusskolas Norvēģijā sastrādājās, lai rosinātu ilgtspējīgas biznesa idejas dzīves kvalitātes uzlabošanai savā dzīves vietā, apkaimē, skolas un darba vidē.

No 87 idejām tika izvirzītas sešas, ar kurām jaunieši strādāja padziļināti, lai vēlāk saņemtu pelnītas balvas no Vidzemes plānošanas reģiona un Valmieras novada pašvaldības. Hobiju izstāde aktivitāšu izmēģināšanai, aplikācija, kurā savstarpēji iepazīties sporta entuziastiem – tikai dažas no idejām, ar kurām hakatona otrajā dienā dalījās skolēni. Savukārt uzvaras laurus plūca trīs komandas ar idejām par:

  • spēli GenTalk, kas tuvinātu dažādas paaudzes, uzlabojot savstarpējo komunikāciju;
  • aplikāciju EVENTS, kas vienuviet apkopotu tuvākajā apkaimē notiekošos pasākumus;
  • aplikāciju ZOOLO, kas būtu kā hologrāfisks zoodārzs, kurā izmirušie un apdraudētie dzīvnieki redzami to dabiskajā vidē.

Jauniešu biznesa ideju hakatons ļauj skolēniem izprast un testēt savu biznesa ideju un motivē domāt par savu uzņēmējdarbību. Savs bizness nav kaut kas tāls, bet tā uzsākšana ir atkarīga no pašu motivācijas un spējas saplānot darbības un to visu mācās jauniešu hakatonā. Pasākuma noslēgumā dzirdējām ļoti labas prezentācijas, kur jaunieši bija vērtējuši un plānojuši savas idejas attīstību un cerams, ka šis ir tikai sākums jaunu ideju radīšanā un arī realizēšanā,” tā hakatona žūrijas locekle, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere-Levina.

Hakatonu “Pārcēlāji – Eiropas nākotnes arhitekti” rīko Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Elverum pašvaldību Norvēģijā un biedrību „Zināšanu un inovācijas sabiedrība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros un tas tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Papildu informācijai: Ilze Liepa, projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” asistējošā eksperte, tālrunis: 29335677, e-pasts: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv