Arhīva kalendārs

2021. gada 29. oktobrī uz ikmēneša sēdi tiešsaistē pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padome, pārstāvot visas vienpadsmit VPR reģiona pašvaldības. Sēdē piedalījās arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, kā arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (VSIA LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Klātesošie tika informēti par plānotajiem būvdarbiem valsts ceļu tīklā, kā arī tika skaidroti investīciju plānošanas kritēriji primāri un sekundāri atjaunojamajiem reģionālajiem ceļiem, kā arī vietējo ceļu savienojumiem starp pagastu un novadu centriem.

VPR Attīstības padome atzinīgi vērtēja VSIA LVC sagatavoto redzējumu, ņemot vērā, ka skaidri definētas prioritātes, turklāt mērķi uzskatāmi par reāli izpildāmiem, jo būvdarbi laika periodā līdz 2027. gadam tiek plānoti atvēlētā finansējuma ietvaros.

VSIA LVC pārstāvis M. Lazdovskis uzklausīja arī pašvaldību pārstāvju rosinājumu par papildu ceļu posmu iekļaušanu prioritāri sakārtojamo ceļu sarakstā, t.sk., Ziemeļu stīgu, kas VPR attīstības plānošanas dokumentos definēta kā reģionālas nozīmes pierobežas transporta koridors ar potenciālu tūrisma un uzņēmējdarbības vides attīstībai abpus robežai.

Vents Armands Krauklis (Valkas novada pašvaldība) norādīja, ka vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrpus robežai – Igaunijā –, kam par iemeslu ir sakārtotā ceļu infrastruktūra, kā arī norādīja, ka ļoti bieži Latvijas autovadītāji daļu maršruta pierobežā izvēlas veikt pa asfaltētajiem ceļiem Igaunijas pusē. Šāda veida paradumi ietekmē arī statistikas datus par pierobežas ceļu noslodzi Ziemeļvidzemē, kas ir būtisks fakts, ņemot vērā, ka satiksmes intensitāte ir viens no kritērijiem prioritāri sakārtojamajiem ceļiem.

Attīstības padomes priekšlikums guva VSIA LCV atsaucību, un tika lemts par atsevišķas sanāksmes organizēšanu ar pašvaldību speciālistiem, lai sīkāk izdiskutētu šo un citus priekšlikumus par prioritāri sakārtojamajiem ceļiem Vidzemes reģionā periodā līdz 2027. gadam.

Papildus šiem jautājumiem, VPR Attīstības padome apstiprināja deinstitucionalizācijas vadības grupas sastāvu, kā arī apstiprināja VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 aktualizētā projekta nodošanu publiskajai apspriešanai. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizēšana tiek veikta pamatojoties uz administratīvi teritoriālās reformas rosinātajām pārmaiņām, kad Vidzemes plānošanas reģiona teritorija tika paplašināta, pievienojoties arī Ogres, Limbažu un Saulkrastu novadu teritorijām.

Padomes sēdē par reģiona pārstāvi Sabiedriskā transporta padomē tika izvirzīts Agris Lungevičs (Madonas novada pašvaldība), bet darbam Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam Apvienotās uzraudzības komitejā – Guna Pūcīte (Gulbenes novada pašvaldība), par vietnieku nominējot Dzintaru Adleru (Alūksnes novada pašvaldība). VPR darba grupā Latvijas vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei deleģēts Māris Justs (Varakļānu novada pašvaldība).

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Turpinot strādāt pie Vidzemes attīstības plānošanas dokumentiem, kas tiks ņemti par pamatu turpmākajām rīcībām reģiona attīstības veicināšanai tuvākajos desmit gados, no 2021. gada 3. novembra līdz 2021. gada 3. decembrim Vidzemes plānošanas reģions (VPR) izsludina publisko apspriešanu Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 aktualizētajai 1.0 versijai. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizēšana tiek veikta pamatojoties uz administratīvi teritoriālās reformas rosinātajām pārmaiņām, kad Vidzemes plānošanas reģiona teritorija paplašinājās, pievienojoties arī Ogres, Limbažu un Saulkrastu novadu teritorijām.

VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins: “Nav noslēpums, ka Vidzemes plānošanas reģiona administrācija līdz šim jau aktīvi mudinājusi vietējās kopienas pārstāvjus iesaistīties plānošanas dokumentu izstrādes procesā, aicinot visiem kopā definēt mērķus un rīcības, kā iecerēto sasniegt. Varu paust atzinīgus vārdus par iedzīvotāju aktivitāti un motivāciju, ar kādu tie līdzdarbojas mūsu reģiona nākotnes veidošanā. Līdz šim, strādājot pie Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādes, iesaistījušies teju 500 cilvēki, iesniedzot pāris tūkstošus ideju un komentāru. Esmu drošs, ka ejam pareizo ceļu!”

VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2030 / PROJEKTS (projekta versija aktualizēta uz 27.10.2021)

Interesenti savus komentārus un papildinājumus stratēģiskā plānošanas dokumenta versijai var iesniegt gan rakstveidā, gan arī, piedaloties tiešsaistes sanāksmē, kas tiks organizēta 2021. gada 25. novembrī plkst. 10.00 platformā ZOOM https://us06web.zoom.us/j/84317644098.

Materiāli pieejami VPR mājaslapā (sadaļas “Attīstības plānošana” apakšsadaļa “Sabiedrības līdzdalība”), gan arī portālā Ģeolatvija. Tāpat iespējams iepazīties ar drukātu projekta dokumentu – tas pieejams VPR birojā Cēsīs, Bērzaines ielā 5, taču interesentiem iepriekš jāsaskaņo tikšanās laiks, rakstot e-pastu VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītajai Ievai Kalniņai ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Komentārus aicinām iesniegt, izmantojot veidlapu, kas pieejama ŠEIT. Pēc aizpildīšanas veidlapa jānosūta e-pastā uz ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv vai pa pastu (pasta zīmogs 2021. gada 3. decembris) uz adresi: Vidzemes plānošanas reģions,  Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101.

Jautājumiem: Ieva Kalniņa, Vidzemes VRP Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv  

--

Vai zināt, kā radušās Kazu krāces Valmierā? Novada teika stāsta, ka Velns gribējis tiltu pār Gauju taisīt un sācis nest akmeņus, viens akmens bijis liels un Velns ap to nocīnījies visu nakti. Uz rīta pusi gailis iedziedājies un Velnam visus plānus izjaucis.

Kāds cits nostāsts vēsta, ka te Gauja bijusi tik sekla, ka valmierieši varējuši dzīt lopus ganīties pāri upei, un šī vieta esot patikusi kazām.

Kazu krāces. Foto: visit.valmiera.lv

Mūsdienās skatāmās krāces ir cilvēku veidotas. Deviņpadsmitajā gadsimtā tās tapa, lai mazinātu pilsētas applūšanu, krastu izskalošanu un pasargātu jaunuzcelto koka tiltu (1865.g.) no lielajiem ledus gabaliem. Vairāk nekā simts gadus vēlāk, 1969. gadā, tur tika izveidota trase airēšanas slaloma treniņiem un sacensībām. Uz Valmieras trasi brauc apgūt airēšanas prasmes arī cilvēki, kuri gatavojas doties laivu braucienos pa kalnu upēm.

Kazu krāces. Foto: visit.valmiera.lv

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar “Centrs Dardedze” īstenojis apmācības bērnu sociālās aprūpes centru darbiniekiem par pusaudža vecumposmu un bērnu tiesību jautājumiem. Tās organizētas kā daļa no plašāka pasākumu kopuma deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, lai pilnveidotu šo iestāžu pārstāvju zināšanas par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveidi.

Kā paredz ministru kabineta noteikumi – līdz 2023. gadam visām ilgstošas aprūpes institūcijām, tajā skaitā bērnu sociālās aprūpes iestādēm, ir jāreorganizē līdzšinējais pakalpojuma veids, tuvinot to ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam. Šāds pakalpojums paredz bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpes organizēšanu nelielās grupās, atbilstoši katra bērna vajadzībām ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un mājoklī, kas līdzinās ģimenes mājoklim.

Šobrīd Vidzemē darbojas divi pašvaldības bērnu sociālās aprūpes centri – Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrs un Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrs “Ozoli”, kā arī divas nevalstisko organizāciju bērnu aprūpes iestādes – Valmieras SOS bērnu ciemats un Grašu bērnu ciemats Cesvainē.

Lai sniegtu atbalstu šīm iestādēm par iespējamajiem risinājumiem un principiem pārējai uz ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu, projekta “Vidzeme iekļauj” pārstāvji līdz šim īstenojuši vairākas aktivitātes. Veikta šajās aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu individuālo vajadzību izvērtēšana un sagatavoti individuālie atbalsta plāni, izstrādāti šo iestāžu reorganizācijas plāni, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz citviet deinstitucionalizācijas projektu ietvaros izveidotiem ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Šonedēļ īstenotās apmācības organizētas, balstoties uz aptaujāto Vidzemes bērnu aprūpes iestāžu aktuālajām vajadzībām, ko iepriekš pauduši daļa šo iestāžu vadītāju. Apmācībās gan praktiskā darba, gan semināra formā runāts par pusaudžiem raksturīgām psiholoģiskām iezīmēm, pienākumiem, pozitīva pašvērtējuma un neatkarības veicināšanu, savstarpējo komunikāciju starp pieaugušo un pusaudzi.

Dalībnieki analizēja un vēlāk dalījās tajā, kā viņu pārstāvētajos sociālās aprūpes centros veicina bērnu piesaisti un uzticību, izglītošanu, bērnu savstarpēju draudzību, atbalsta interešu attīstību un realizēšanu, māca vērtības un sociālās prasmes.

Vērtējot aizvadītās apmācības, Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra vadītāja Aurika Zīvere atzīst: “Šobrīd ļoti aktuāli mums ir jautājumi saistīti ar darbu ar pusaudžiem – gan to, kā ikdienā veidot sadarbību, gan to, kā šajā iestādē radīt viņiem māju sajūtu. Apmācībās piedalījās 11 darbinieki, arī tie, kuri ikdienā veic bērnu aprūpes pienākumus. Šādas mācības ir svarīgas, jebkuram no mums ir jābūt informētam par to, kā strādāt ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un risināt dažādās problēmsituācijas, ar kurām nākas saskarties. Ikdiena ar bērniem ir dažāda, neviens darbinieks šeit nenāk kā uz darbu ar skaidriem iezīmētiem pienākumiem, jaunu problēmu loku rada tieši mūsdienu piedāvātās iespējas bērniem piekļūt dažādiem informācijas resursiem, kanāliem, sociālajiem tīkliem.”

Apmācības bērnu sociālas aprūpes centru speciālistiem notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos no ārzemēm uz dzīvi Vidzemē atgriezušies 67 cilvēki, no tiem 32 izmantojuši Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora sniegto informatīvo atbalstu. Uz ārzemēm aizbraukušo interese par atgriešanos Vidzemes pašvaldībās vairāk bijusi vasaras mēnešos. Tiem, kuri plānoja atgriezties, laikā no janvāra līdz septembrim, remigrācijas koordinators sagatavoja 293 personalizētus piedāvājumus ar informāciju un ieteikumiem dažādu jautājumu risināšanai.

Biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurienes atgriezās remigranti, bija Lielbritānija un Norvēģija. Par mājvietu turpmākajai dzīvei visbiežāk tika izvēlēti Valmieras, Cēsu un Gulbenes novadi, lielākoties dodot priekšroku pilsētām.

Potenciālos remigrantus, kā arī tos, kuri jau pieņēmuši lēmumu atgriezties, galvenokārt, interesē jautājumi par pensijām un pabalstiem (ģimenes, bezdarbnieku), to pārcelšanu no viņu mītnes zemēm uz Latviju. Vidzemes koordinators ir konsultējis arī par nodarbinātību, mājokļa atrašanu un bērnu integrēšanu skolās. Pie koordinatora ir vērsušies arī cilvēki, kuri jau ir atgriezušies un kurus interesē pabalstu jautājumi.

Eva Meijere, kura par Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori strādā mēnesi, secina: “Redzu, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir interese par atgriešanos, taču esošās situācijas dēļ cilvēki kļuvuši piesardzīgi. Tas saistīts ar prasību vakcinēties, ar to, ka visur nepieciešami sertifikāti un, salīdzinot ar valstīm, kur cilvēki dzīvo šobrīd, šī tiek uzskatīta par nomācošu attieksmi. Tas liek aizdomāties par to, vai tiešām atgriezties vajag tagad? Tomēr no sarunām ar remigrantiem noprotu, ka katram ir tā viena īpašā lieta, vieta vai cilvēks, kas tomēr velk atpakaļ uz mājām, neskatoties uz to, ka tas nozīmē pamest labu darbu un dzīvi ārzemēs.”    

“Cilvēkam var palīdzēt ar pavisam vienkāršām lietām, piemēram, nosūtot nepieciešamo veidlapu, kas jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nosūtot pašvaldības remigrācijas koordinatora kontaktus, izstāstot, kā atvērt bankas kontu vai vienkārši, sazvanoties un aprunājoties par dzīvi Latvijā,” stāsta E. Meijere.

E. Meijere atklāj, ka par atgriešanos Vidzemē ir interesējušies latvieši no Meksikas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas. Divi cilvēki nolēmuši atgriezties decembrī, viens plāno - nākamvasar, bet vēl neesot līdz galam izlēmis, kādas ģimenes vietā interesējusies mamma, jo vēlas, lai ģimene atgriežas mājās.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Novembra sākumā aktīvi Vidzemes jaunieši satikās EUROPE DIRECT Vidzeme organizētā tiešsaistes diskusijā par Eiropas nākotni un Vidzemes attīstību 2021.–2027. gadā. Tikšanās laikā jaunieši pauda savu viedokli par to, kuriem būtu jābūt galvenajiem Vidzemes attīstības virzieniem, vienlaikus tiekot iepazīstināti ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas projektu – tās mērķiem, prioritātēm un rīcībām. Sarunas ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem bija lieliska iespēja sadzirdēt jauniešu viedokli par Vidzemes attīstību un to, kā tas sasaucas ar reģiona attīstības programmu.

Diskusijas ietvaros jaunieši pieskārās tādām tēmām kā dabas ekosistēmas un resursi, dzīves kvalitātes uzlabošana, tautsaimniecības attīstība un izaugsme, pārveidojot saimniekošanas modeļus, kā arī sadarbība un stipras organizācijas. Viens no aspektiem, kas caurvija katru izvirzīto tēmu, bija tieši Vidzemes reģiona potenciāls ilgtspējas ieviešanā pēc iespējas vairāk nozarēs. Paši jaunieši uzsvēra, ka informācijai par vides resursiem un ekoloģiju būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība jau vidusskolā, taču augstskolā, arī izvēloties mācīties citos virzienos, ir būtiski iegūt izglītību, kas īsteno starpdisciplinaritāti un attīsta izpratni par ilgtspēju.

Diskusijas dalībnieki vienojās – kā nozīmīgi aspekti tautsaimniecības attīstības veicināšanai ir iekļaujoša sabiedrība, kas rūpējas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, integrējot un radot jaunas darba vietas, augstskolu un pašvaldību sadarbība, atkritumu šķirošanas izvēršana, zaļās enerģijas izmantošana. Lai attīstītu sadarbību un stipras organizācijas, īpaši tika izcelta nepieciešamība pēc savstarpējas uzticēšanās un digitalizācija. “Ar digitalizācijas palīdzību mums ir iespējams veikt dažādas izpētes, attīstīt uzņēmumus un saudzēt mūsu laiku un resursus. Šobrīd mēs bez tās vairs praktiski nevaram dzīvot,” tā viens no dalībniekiem.

Būtiski, ka idejas, kas tika paustas un uzsvērtas kā svarīgas no jaunatnes puses, ir atrodamas arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmā, kas kalpo kā vadlīnijas reģiona vietējo attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un ieviešanā.

Lai panāktu politisko procesu pārmaiņas ilgtermiņā, ir būtiski, ka Latvijas un Vidzemes jaunatne ir iesaistīta formālos politiskajos procesos un viņu viedoklis tiek ņemts vērā šodienas un rītdienas politikas veidošanā. Iekļaujoša politiskā līdzdalība ir ne tikai politiskās un demokrātiskās pamattiesības, bet arī ļoti svarīga sastāvdaļa, lai veidotu stabilu un mierīgu sabiedrību un izstrādātu politiku, kas atbilst jaunāko paaudžu vajadzībām.

EUROPE DIRECT Vidzeme jauniešu diskusija tika organizēta Konferences par Eiropas nākotni ietvaros. Diskusijas rezultāti tiks ievietoti Konferences daudzvalodu platformā https://futureu.europa.eu, kur vienkopus tiek publicētas dažādas idejas un ierosinājumi Eiropas nākotnei. Eiropas konferene paredz pausto ideju apkopošanu un izmantošanu Eiropas pilsoņu paneļdisksuijās un plenārsēdēs, kā arī to pārvēršanu konkrētos ieteikumos ES rīcībai.

Pasākums tika organizēts VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „EUROPE DIRECT Vidzeme” komunicēšanas vajadzībām. VPR attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta arī ar Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” atbalstu. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.  

Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EUROPEDIRECTVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Laikā no šī gada 11. novembra līdz 8. decembrim (pagarināts līdz 17. decembrim) norisināsies ideju konkurss vidusskolēniem  “Vidzemes nākotne zaļā un digitālā Eiropā”, ļaujot jauniešiem sniegt savu artavu zaļā kursa virzībā un saņemt vērtīgas balvas.

Lai veicinātu jauniešu izpratni par Eiropas zaļo kursu un sekmētu jauniešu spēju saskatīt un piedāvāt zaļā kursa pieejām atbilstošus problēmu risinājumus, EUROPE DIRECT Vidzeme un Vidzemes plānošanas reģions aicina 10.-12. klašu skolēnus izstrādāt un iesniegt risinājumu kādai no savā apkārtnē esošai vides, transporta, energoefektivitātes, sociālās vienlīdzības vai citas jomas problēmai. Apskatāmā problēma/izaicinājums var skart dalībnieka mājsaimniecību, kopienu, pagastu, pilsētu, skolu, uzņēmumu vai tml. Problēmas risinājumam ir jāatbilst vismaz vienam no Eiropas zaļā kursa ieguvumiem:

• tīrs gaiss un ūdens, veselīga augsne un bioloģiskā daudzveidība;
• renovētas, energoefektīvas ēkas;
• veselīga un cenu ziņā pieejama pārtika;
• plašāk pieejams sabiedriskais transports;
• tīrāka enerģija un inovācijas tīru augsto tehnoloģiju jomā;
• preces, kas kalpo ilgāk un ko var salabot, reciklēt un atkal izmantot;
• nākotnes prasībām atbilstošas darbavietas un pārejai nepieciešamo prasmju apguve;
• globāli konkurētspējīga un noturīga industrija.

Konkursa darbā bez ietvertā problēmas/situācijas apraksta un piedāvātā risinājuma tiek sagaidīta arī piedāvātā risinājuma vizualizācija (zīmējums, skice, komikss, video, modelis, prototips un tml.). Konkursā aicināti piedalīties skolēni no Cēsu, Limbažu, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras un Valkas novadu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm (EUROPE DIRECT Vidzeme aptveres teritorija).  

Darba izstrādē dalībnieki drīkst piesaistīt pedagoga vai cita eksperta konsultatīvu atbalstu.

Iesniegtos darbus vērtēs organizatoru izveidota ekspertu komisija atbilstoši konkursa nolikumam. Ar konkursa nolikumu iepazīties iespējams ŠEIT. Labākajiem 3 darbu autoriem un viņu norādītajiem konsultantiem balvās viedie rokas pulksteņi.

Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Komisijas iniciatīvu kopums, kura galvenais mērķis ir klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšana, lai līdz 2050.gadam Eiropa kļūtu pilnībā klimata neitrāla. Šo mērķi plānots sasniegt ar daudzveidīgiem uzlabojumiem enerģētikas, pilsētplānošanas, transporta, uzņēmējdarbības, lauksaimniecības, inovāciju u.c. jomās.  

Konkurss organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521;
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Daina Tērauda ir Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera “Enter Gauja” projektu vadītāja. Viņai ir sava remigrācijas pieredze. Daina četrus gadus dzīvoja Anglijā un tad pārbrauca atpakaļ uz Latviju. Atgriešanās mājās, Cēsīs, notika jau pirms vairākiem gadiem. Nu jau ģimene šeit ir atkal iedzīvojusies. Daina ir uzkrājusi pieredzi darbā ar tūrisma zīmoliem. Šobrīd laika distance ļauj paskatīties uz promdošanos, atgriešanos Latvijā un tās izaicinājumiem no malas.

Krīzes rosināta izšķiršanās  

Daina stāsta, ka lēmums par aizbraukšanu bijis finanšu krīzes rosināta izšķiršanās. To ģimene pieņēmusi 2010. gadā, kad vīrs pazaudējis darbu un nav varējis atrast jaunu, līdzvērtīgu darbavietu. Ārvalstīs par dzīvesvietu nolūkota Anglija. Viņa atklāj: “Vīrs pirmais aizbrauca. Tad mēs ar bērniem sapakojām mantas un pēc mēneša aizbraucām paskatīties, kā viņam tur klājas. Braucām ciemos, bet palikām tur.” Daina turpina: “Vīrs sākumā devās nezināmajā, jo darbs nebija sarunāts. Aizbrauca un sāka meklēt.”

Sākumā dzīvei Anglijā izvēlējušies Lūtonas pilsētu. Par ģimenes apsvērumiem Daina pastāsta: “Mums ar vīru bija noruna, ka mēs nebrauksim tur, kur ir pilns ar latviešiem, tāpēc, ka [tad] mēs ieiesim tajā viņu burbulī. Mēs sapratām, ka mēs pārvācamies ar ģimeni un negribam visā tajā burbulī ieiet iekšā. Braucām uz Lūtonu, par kuru nebija dzirdēts, ka tur tobrīd ir daudz latviešu.” Svarīgs nosacījums dzīves vietas izvēlei bijis arī lidostas tuvums, kā arī tas, lai visur var nokļūt kājām.

Dainas ģimenē ir trīs bērni. Uz dzīvi Anglijā nācies pārcelties, kad vienam bija deviņi, otram – trīs gadi un trešajam – seši mēneši. Daina secina: “Tas bija ļoti liels izaicinājums. Es nezinu, vai būtu vēlreiz kam tādam gatava. Viegli nebija. Bet skatoties no otras puses, ja salīdzina, kā tas bija pēc atgriešanās Latvijā. Arī te bija savas grūtības. Pastāv izglītības sistēmu atšķirības. Latvieši ir ļoti lieli birokrāti. Anglijā nebija nekādas problēmas ar skolu un bērnudārziem, ar dienas grupiņām. Tur bija daudz vieglāk pārmaiņas pārdzīvot.” Daina turpina: “Problēma vairāk bija, ka man nebija perfektās angļu valodas. Es pati biju izmācījusies un strādājusi par angļu valodas skolotāju. Bet, aizbraucot uz turieni, sapratu, ka mēs mācāmies grāmatu valodu, nevis sarunvalodu, kas tur bija nepieciešama. Saprast jau saprata, bet tāpat viss bija jāmācās no jauna.” 

Pieradām, pielāgojāmies

Sākumā Daina dzīvojusi mājās ar mazāko bērnu. Kad ģimenei pievienojās aukle, latviešu meitene, varējusi arī pati sākt strādāt. Tomēr viss negājis tik gludi. Viņa stāsta: “Es uzreiz sapratu, ka man ir izglītības dokuments – bakalaurs, maģistrs. Tos pieņēma, atzina, ka tie ir pielīdzināmi Anglijas sistēmai. Domāju, ka iešu strādāt par skolotāja asistentu. Tā kā man nebija skolotāja asistenta pieredzes Anglijā, tad darbā skolā mani neviens neņēma. Es aizgāju [strādāt] uz noliktavu. Pastrādāju noliktavā un sapratu, ka tas nav priekš manis.” Vīra darba dēļ ģimene pārcēlusies uz Jorkšīru. Tur Daina kādu laiku veikusi brīvprātīgo darbu. Tad jau ar ierakstu CV, ka strādājusi par administratori, atradusi darbu NHS (Valsts veselības aprūpes dienests). Tur arī strādājusi līdz pārcelšanās brīdim uz Latviju. Kad jautāju, vai  viegli bija iedzīvoties Anglijā, Daina atbild: “Visa pielāgošanās – varbūt sākumā nebija ļoti viegla. Bet pieradām, pielāgojāmies un nebija tādu lielu problēmu.” Arī bērni viegli pieraduši pie jaunā, pie Anglijas skolas. Mācībās esot bijuši teicamnieki. Vecākā meita angļu valodā pat bijusi labākā visā skolā. Daina saka: “Man likās, ka tas nav tik sarežģīti, kā izskatās no malas. Protams, ir jāseko līdzi – tas viss ir izdarāms.”

Dainas dzīve Anglijā bija veiksmīga - izaugsme no fabrikas līdz biroja darbam. Viņa saka: “Mums abiem ar vīru bija tā, ka mēs negribējām palikt tajos fabrikas darbos. Es aizgāju strādāt uz biroju, viņš – pārkvalificējās un bija labi novērtēts darbinieks, pat negribēja laist projām. Mēs pierādījām – ja nav tajā burbulī iekšā, kur visu laiku gribas tusēt, tad Anglijā var ātri un daudz panākt.”

Ilgas pēc mājām

Kad uzdodu jautājumu, kas tomēr pamudināja atkal atgriezties Latvijā, Daina atbild, ka tās esot bijušas ilgas pēc mājām un vecvecāku zaudējums. Tas radījis apjautu, ka ģimene ir Latvijā. Un viss, kas emocionāli saista, ir šeit. Naudas lietas ir Anglijā. Viņa turpina: “Mēs varējām ar vīru reizi mēnesī aizbraukt atpūsties. Mēs bijām sev nolikuši – mēs nebūsim tie, kas visu laiku tikai strādā, strādā. Mēs nebraucām uz Angliju pelnīt naudu, aizbraucām tur dzīvot. Bet tāpat visi atvaļinājumi tika pavadīti Latvijā. Mēs braucām uz Latviju, atvaļinājuma nauda tika izmantota Latvijā.” Daina vēl piebilst: “Mēs skatījāmies uz saviem bērniem un sapratām, ka negribam, lai viņi kļūst par angļiem [..]. Tas likās nepieņemami mūsu ģimenes vērtībām. Viss sasummējās, mēs sakravājām mantas un atbraucām atpakaļ.” Daina stāsta, ka esot labi zinājuši, ka Latvijā finansiālā ziņā būs grūti ar trīs bērniem, bet “emocionālais” esot ņēmis virsroku.

2014. gada otrajā pusē Dainas ģimene atgriezās Latvijā. Atminoties pārbraukšanu mājās, Cēsīs, Daina neslēpj, ka bijuši izaicinājumi. Tie pat nebijuši saistīti ar darbu, jo tas jau bijis atrasts, vēl esot Anglijā. Latviešu attieksme pret tiem, kas atbraukuši no Anglijas, esot bijusi slikta. Viņa atceras: “Tu te no Anglijas, tev pirksti gaisā, neko mums no tevis nevajag!” Tālāk Daina turpina: “Bija ļoti grūti ar skolām. Vidējam bērnam piedāvāja iet uz palīgskolu, jo viņa nemācēja latviski labi runāt, nezināja dažus vārdiņus. Mans vīrs “uzcirta dūri galdā” un pateica: “Nekā, viņa ies otrajā klasē, tā kā viņai ir jāiet. Ja netiks galā, tad arī domāsim tālāk.” Ar tādu attieksmi mēs bērnu varējām atstāt tajā skolā, kur ir arī māsa. Vidējā meita ātri iedzīvojās. Lielajam bērnam, savukārt, bija problēmas ar angļu valodu, jo te uzskatīja, ka viņa daudz ko nezin. Ja Anglijā viņa angļu valodā bija pati labākā, tad šeit viņai brīžiem ielika sešinieku. Tad mums bija ļoti lieli pārdzīvojumi – gan bērnam, gan mums. Sākās problēmas. Tajos gados ļoti slikti pieņēma tos bērnus, kas atgriezās no Anglijas. Lielākajiem bērniem atgriezties bija pagrūti. Mazajam bērnam bērnudārzā viss bija kārtībā.”

Daina stāsta, ka ģimene atgriezās Cēsīs, jo šeit esot bijusi pašiem sava māja. Liels atbalsts bijis no ģimenes locekļiem, kas palīdzējuši ar iedzīvošanos. Jau dzīvojot Latvijā, Dainas vīrs tomēr reizes piecas, sešas grasījies braukt strādāt atpakaļ uz Angliju, lai varētu pietiekoši nopelnīt ģimenei. Daina saka: “Dzīvot šeit, tā kā mēs dzīvojām tur, mēs nevarējām atļauties un vēl arvien nevaram.” Tomēr pati secina: “Emocionālais ir ļoti svarīgs, lai cilvēks varētu dzīvot, lai viņš būtu laimīgs. Arī bērni ir laimīgi. Netaisāmies braukt nekur projām, noteikti, nē!” Viņa salīdzina iespējas Anglijā un Latvijā, liekot uzsvaru uz dabas jaukumiem. Daina vērtē: “Latvijas dabas daudzveidība, tie paši ezeri, kur tu vasarā vari aizbraukt nopeldēties. Tas ir kaut kas neatsverams, ko arī bērni novērtē. Jo tur tā nebija. Ir tikai baseins un viss. Bet šeit – kaut katru dienu iesēdies mašīnā vai ar riteni aizbrauc līdz ezeram, tepat uz Ninieri. Tas ir kaut kas tāds - sevišķi bērniem bērnībā – tas ir kaut kas neatsverams. Te taču ir tik skaisti – miers, klusums, laipnība un neuzbāzība.”

Kad jautāju par Anglijā gūto pieredzi un to, vai tā palīdzēja vai tomēr traucēja, atgriežoties Latvijā, Daina stāsta: “Es nezinu, vai palīdzēja vai traucēja – īsti neviens ne otrs. Šeit ir vieglāk, jo tev neviens neuzbāžas. Nav kā Anglijā, kur veikalā tev var sāk prasīt visu par tavu ģimeni.”

Atbildot uz jautājumu, kas varētu kalpot par pamudinājumu atgriezties mājās tiem latviešiem, kuri patlaban dzīvo un strādā ārpus Latvijas, viņa saka: “Ja ir svarīgas emocijas un iespēja saglabāt savu latvisko būtību, tad noteikti brauciet atpakaļ! Ja ir svarīgi, lai bērni izaug par gudriem, krietniem cilvēkiem, tad noteikti brauciet atpakaļ! Izglītotāki cilvēki ir Latvijā, nevis Anglijā.”

Rakstā izmantota fotogrāfija no Dainas Tēraudas privātā arhīva.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". 

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Kopš 2019. gada Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā Erasmus+ projektā “Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos” noris aktīvs darbs pie cilvēkresursu attīstības jautājumu aktualizēšanas. Tā laikā notikusi dažādu personālvadības rīku izmēģināšana un šobrīd tiek strādāts pie plaši pielietojamu vadlīniju izstrādes uzņēmumiem.

Projektā veikts pētījums par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmenta vajadzībām un ar personāla attīstības jautājumiem saistītiem izaicinājumiem. Balstoties uz to, izstrādāta metodika par pieaugušo izglītības iespējām cilvēkresursu attīstībā, kā arī atlasīti konkrēti personāla attīstības rīki. Lai pārbaudītu šo instrumentu lietderību un to ietekmi uz uzņēmumu attīstību, kā arī personāla kompetenču pilnveidošanai, tie izmēģināti piecos dažādos MVU Vidzemē. Vienlaicīgi līdzīgas aktivitātes īstenotas arī projekta sadarbības partneru valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā un Spānijā.

Izmēģinājuma aktivitātes rezultāti ļāva papildināt jau izstrādātos rīkus un izdarīt secinājumus par to pielietošanas procesa organizēšanu uzņēmumos. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie vadlīniju izstrādes, kurās būs iekļauta praktiski pielietojama informācija par katra personāla attīstības rīka ieviešanu uzņēmumā – resursiem, padomiem, sagatavošanos un izaicinājumiem. Papildus tajās būs iekļauta Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē iesaistīto uzņēmumu pieredze un atsauksmes, ieviešot konkrētas personāla attīstības metodes.

Vienlaikus šobrīd noris apmācības, lai stiprinātu projekta laikā radīto sadarbības tīklu. Septembrī notikušajā starptautiskajā vebinārā, kurā piedalījās izmēģinājumā iesaistītie Vidzemes uzņēmumi, to pārstāvji stāstīja par pieredzi gan ar cilvēkresursiem saistīto stratēģisko, gan taktisko jautājumu risināšanā. Savukārt oktobrī Kēmā (Vācijā) notika apmācības, kurās piedalījās gan projekta sadarbības partneri, gan uzņēmumu pārstāvji. Apmācību laikā tika turpināts darbs gan pie vadlīniju izstrādes, aktīvi iesaistot uzņēmumu pārstāvjus, tāpat padziļināti bija iespēja analizēt pieaugušo izglītībā īstenoto pieeju Vācijā. Programmas ietvaros notika vairākas pieredzes apmaiņas vizītes dažādu jomu uzņēmumos – lauksaimniecības, viesmīlības pakalpojumu, pārtikas ražošanas.

Viens no uzņēmumiem, kas iesaistījās izmēģinājuma aktivitātē, ir SIA “Valmiermuižas alus”. Balstoties uz gūto pieredzi, uzņēmuma viesmīlības projektu vadītāja Raiva Māla uzsver, ka projekta ietvaros radītie un izmēģinātie rīki ir saprotami, lietošanā vienkārši un praktiski, ar tiem operēt un integrēt ikdienā var tiešais vadītājs vai struktūrvienības vadītājs. 

“Iesaistīšanos projektā uzskatu kā lielisku iespēju paskatīties uz uzņēmuma personālvadības sistēmu un procesiem no malas, ko darba ikdienā bieži vien mēs palaižam garām, jeb tam vienkārši pietrūkst laika. Izveidotie personālvadības rīki ļāva papildināt mūsu esošās kompetenču novērtēšanas sistēmas, kā arī saprast, cik lielu lomu mūsu cilvēkresuriem spēlē zināšanas un zināšanu vadība. Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir veidot radošu un darboties gribošu uzņēmuma korporatīvo kultūru, kur projekta izstrādātie cilvēkresursu attīstības rīki var palīdzēt ilgstpējīgai domāšanai ne tikai uzņēmuma vadībai, bet arī visai uzņēmuma komandai,” uzsver Raiva Māla. 

Aktivitātes tiek īstenotas ERASMUS+ projekta „Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos” (PULSE) ietvaros. Tā mērķis ir izstrādāt inovatīvus elastīgus pieaugušo izglītības ceļus uz viedo specializāciju orientētiem MVU.

Mūsu sapņi un mērķi veido mūsu Latvijas nākotni! Lai skaisti valsts svētki un brīvdienas tiek pavadītas ar lepnuma un patriotisma sajūtu sirdī!

Vidzemes plānošanas reģiona atgādina, ka līdz š.g. 3. decembrim ikviens interesents aicināts caurlūkot un vērtēt Vidzemes plānošanas reģiona aktualizētās “Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030” versiju 1.0. Stratēģiskās plānošanas dokuments ir nodots publiskajai apspriešanai ar š.g. 3. novembri, un ceturtdien, 25. novembrī plānota publiskās apspriešanas sanāksme tiešsaistē.

Tās sākums plkst. 10.00. Saite, lai pievienotos sanāksmei – https://us06web.zoom.us/j/84317644098 (iepriekšēja reģistrēšanās nav nepieciešama).

VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2030 / PROJEKTS (projekta versija aktualizēta uz 27.10.2021)

Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītāja norāda uz galvenajām izmaiņām, kas vidzemniekiem jāņem vērā: “Būtiskākās izmaiņas, kas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas dokumentā veiktas, saistītas ar administratīvi teritoriālās reformas rosinātajām pārmaiņām. Vidzemes plānošanas reģiona teritorija paplašinājās, pievienojoties Ogres, Limbažu un Saulkrastu novadu teritorijām. Lai gan ilgtspējīgas attīstības stratēģijas iepriekš definētie mērķi un prioritātes nav mainīti, tomēr būtiski papildinājumi nākuši klāt saistībā ar telpiskās attīstības perspektīvu, kuru papildina jaunās novadu teritorijas. Tagad mums saistošas ir arī atsevišķas Rīgas metropoles areāla teritorija, ņemot vērā, ka līdz ar Ogres un Saulkrastu novadu pievienošanos, reģionam īpaši aktuāls kļuvis Rīgas tuvums. Nācis klāt jauns izaicinājums  – Rail Baltica dzelzceļa būvniecība –, iecerētais projekts  uzskatāms par vienu no mobilitātes pārmaiņu veicinātājiem Vidzemē. Esam precizējuši arī Vidzemes reģiona viedo specializāciju jomas, atklājot vēl jaunas iespējas Vidzemes ekonomiskajai transformācijai, piemēram, atsevišķu uzmanību pievēršot arī t.s. zilās bioekonomikas potenciālam. Būtisks izaicinājums, kas līdzi nesīs arī plašas iespējas, ir Vidzemes piejūras ainavu telpa un ostas, kas ir nozīmīgs šīs telpas elements – ostas atbild ne tikai par ekonomisko attīstību, bet veicina arī reģiona sasniedzamību gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem. Paplašinājies ne tikai attīstību centru skaits, bet Vidzemes reģionam mainījušās arī interešu teritorijas, kas ir otrpus reģiona administratīvajām robežām.”

Lai arī ir svarīgi caurlūkot ilgtspējīgas attīstības stratēģijas dokumentu ikvienam, īpašu uzmanību aicināti pievērst iedzīvotāji un pašvaldību speciālisti no jaunpienākušajiem novadiem, kuru attīstības mērķi un prioritātes no jauna iestrādātas kopējā Vidzemes attīstības vīzijā.  Ar publiskās apspriešanas kārtību iespējams iepazīties šeit: http://www.vidzeme.lv/lv/sabiedribas_lidzdaliba

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ir cieši saistīta ar Attīstības programmas dokumentu, kas arī šobrīd ir izstrādes procesā, un kurā definētas precīzas rīcības un uzdevumi, kā stratēģijas mērķus plānots sasniegt.

Plānots, ka abu plānošanas dokumentu izstrāde tiks pabeigta vēl šogad. Tie stāsies spēkā pēc tam, kad tiks saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums un tos apstiprinās arī VPR Attīstības padome.

Jautājumiem: Ieva Kalniņa, VPR Teritoriālās nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

--

Aicinām brīvdienās iepazīt vismaz vienu vietu Latvijā, kurā vēl nav būts. Varbūt tas ir ciemats pavisam netālu, uz kuru esat redzējuši norādes zīmi, bet neesat vēl aizbraukuši? Iespējams izvēlēts tālāks galamērķis?

Varbūt negaidīts atklājums būs Meņģeles pagasts Ogres novadā. Tas lepojas ar novadnieku – rakstnieku Sudrabu Edžu jeb Eduardu Zilberu –, kurš 1900. gadā sarakstīja stāstu “Dullais Dauka”. Literārais darbs gadu gaitā kļuva par latviešu literatūras klasiku, un galvenais varonis – zinātkārais zēns, kuru dēvē par Dullo Dauku, – par simbolu cilvēka neizsīkstošajai vēlmei pēc tāliem apvāršņiem, drosmei nenodot savas ilgas, sapņus un nebaidīties jautāt.

Uzkāpjot 30 m augstajā Meņģeles skatu tornī un veroties apkārtnes ainavā, iespējams sajust Dullā Daukas vēlmi redzēt un uzzināt arvien vairāk, nospraust tālākus mērķus un atklāt jaunus apvāršņus.

Meņģeles skatu tornis. Foto: www.visitogre.lv 

Rakstnieks Sudrabu Edžus dzimis un bērnību pavadījis Meņģeles pagasta “Siliņu” mājās. Ogres upes senkrastā augošā ozolu un bērzu birzs pie "Zvaniņu" mājām esot bijusi literātam iemīļota atpūtas vieta. 20. gs. 70. gados pie tās dzejnieks Imants Ziedonis ar domubiedriem izveidoja Dullā Daukas taku ar īpašiem akmeņiem. Uz viena no tiem uzraksts – "Dullais Dauka".

Meņģelē dzīvojot, rakstnieks par tēla prototipiem izvēlējies vairākus vietējos zēnus. Viens no tiem dzīvojis kaimiņos. Tas ir bijis zēns, kurš bez lielām grūtībām izjaucis un salabojis mājas veco pulksteni, un tam nav ticējis pat viņa paša tēvs. Stāstā līdzīgi – skroderis neticēja, ka Dullais Dauka izjaucis un salicis šujmašīnu. Par godu rakstniekam tur izveidota Dullā Daukas birzs.

Meņģeles centrā ir izveidotas Sudrabu Edžus piemiņas vietas. 1984. gadā uzstādīts tēlnieka Vilņa Titāna veidotais Sudrabu Edžus piemineklis un izveidots muzejs (apmeklējums jāpiesaka iepriekš).

Sudrabu Edžus piemineklis un muzejs. Foto: www.visitogre.lv

Meņģeles skatu tornis un Dullā Daukas birzs atrodas dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā. Tā krāšņākā rota ir krāčainā Ogres upe.

Dabas parks “Ogres ieleja”. Foto: www.visitogre.lv 

No Meņģeles skatu torņa labi redzama arī Aderakšu Sv.Marijas – Magdalēnas pareizticīgo baznīca, kas celta 1867. gadā. Tajā dievkalpojumus noturēja latviešu valodā.

Aderakšu pareizticīgo baznīca. Foto: www.visitogre.lv

Varbūt neesat bijuši arī Līčupē? Tās apkārtni iespējams iepazīt 12 km garajā pārgājienu maršrutā Līčupe - Ogresmuiža. Netālu no Ogresmuižas pagājušajā gadā uzbūvēts jauns trošu tilts un arī skatu platforma.

Tilts pār Ogres upi. Foto: www.visitogre.lv

Skatu platforma. Foto: www.visitogre.lv

No Meņģeles uz otru pusi, Madlienas pagastā, apskatāms vēl viens savdabīgs tornis – Vērenes uguns novērošanas tornis ar koka skaidu jeb lubiņu apdari. Tornis apskatāms no ārpuses.

Vērenes uguns novērošanas tornis. Foto: www.visitogre.lv 

Pavisam citas sajūtas gūsiet, ja dosieties uz Ķeipeni. Gleznains ceļš ved pa Ķeipenes valni, kas ir plats, paugurains masīvs 7 km garumā. Tā augstākajā daļā ierīkotas vietas apkārtnes vērošanai.

Ķeipenes valnis. Foto: www.visitogre.lv

Bijušās Ķeipenes dzelzceļa stacija telpās un apkārtnē izveidota Ķeipenes kinostacija jeb  Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs, kas radusies, kad agrāk kinofestivāla “Arsenāls” komanda un domubiedri devušies mazliet sirreālā ceļojumā ar vilcienu uz Ķeipeni. Katra šāda ceļojuma laikā mazā stacija ieguva kādu jaunu elementu vai vides instalāciju. Kases lodziņā sēž pats Sergejs Eizenšteins. Šī ir pasaulē vienīgā publiski apskatāmā ekspozīcija, kura veltīta kinomākslas dižgaram, slavenajam krievu režisoram Sergejam Eizenšteinam.

Arsenāla tunelis Ķeipenes kinostacijā. www.visitogre.lv 

Milzu galds kino dižgariem Ķeipenes kinostacijā. Foto: facebook.com/keipene.eizensteins  

Dodoties tālāk uz Madlienas pusi, piestājiet pie Latvijas pagastu ozolu birzs! 2004. gada 30. aprīlī, vienu dienu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tur tika iestādīti 453 ozoliņi – pa vienam katram Latvijas pagastam.

Latvijas pagastu ozolu birzs. Foto: www.visitogre.lv

Lapenīte pagastu birzī. Foto: Ilze Sprance

Ogres novada Tūrisma informācijas centrs izstrādājis 132 audiogida stāstus par dažādām vietām, notikumiem un personībām visos Ogres novada pagastos. Ikviens viedierīces īpašnieks var doties izzinošā ceļojumā pa Ogres novadu, ņemot līdzi personīgo gidu savā tālrunī. Lai klausītos audiogida stāstus, nepieciešams lejupielādēt bezmaksas mobilo aplikāciju “Ogres novadnieks” un “Tūrisma” sadaļas sarakstā vai kartē sameklēt interesējošos objektus!

Ko vairāk ieraudzīt un piedzīvot plašajā novadā? Ieskaties šajās lapās - Ikšķile, Ogre, Ķegums, Lielvārde.

Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
Ilze Liepa
sadarbībā ar Ogres novada Tūrisma informācijas centru
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Lai palīdzētu apkopot jaunu informāciju par avotiem Latvijā, sevišķi Gaujas un Salacas upju baseinu apgabalos, joprojām ikviens aicināts iesaistīties avotu izpētē un novērojumu fiksēšanā tam īpaši izstrādātā vietnē – avoti.info. Līdz šim tajā reģistrēti vairāk nekā 130 avoti Latvijā, kas ļauj izvēlēties izpētei jau zināmu avotu vai pievienot jaunu novērojumu.

Avotu monitoringa mērķis ir palīdzēt zinātniskajām un valsts institūcijām, tostarp Latvijas Universitātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram apkopot informāciju par avotiem un to ūdens ķīmisko kvalitāti, novērtēt un izdarīt secinājumus par galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – stāvokli.

Vietnē https://avoti.info/ lasāmas zinātnieku sagatavotas vienkāršas avotu izpētes vadlīnijas, kas skaidro, kā atrast un atpazīt, novērtēt avotu un fiksēt datus. Tāpat ērti izmantojamā kartē iespējams aplūkot informāciju par citu veiktajiem novērojumiem, reģistrēties un pievienot jaunus identificētos avotus un savus novērojumus.

Novērojumus var veikt jebkurš, atkarībā no pieejamā aprīkojuma (mērierīces, testēšanas komplekti) un prasmēm. Tos var veikt dažādi, arī fiksējot ar fotoattēliem. Fotoattēlu monitorings ir ātrs, vienkāršs un efektīvs veids, kā noteikt izmaiņas dabā, kas noder tālākā analīzē. Tāpat bez analītiskiem instrumentiem par avota ūdens īpašībām gana daudz var pavēstīt cilvēka pamatmaņas – ūdens temperatūras noteikšana ar roku, ūdens pagaršošana vai tā aromāta noteikšana, kā arī vizuāla novērtēšana. Ar plašāku informāciju par novērojumu veikšanas metodēm var iepazīties izveidotajās vadlīnijās.

Lai veicinātu skolēnu interesi un izpratni par vides jautājumiem, plānots avotu novērojumu veikšanā piesaistīt arī skolas. Avotu apsekojumu veikšana ir lieliska iespēja apvienot izglītojošu procesu ar došanos dabā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu informācijas iegūšanā un datu apkopošanā.

Kā uzsver zinātnieki, pazemes ūdeņu un avotu kā dabisko saldūdens resursu kvalitātei ir milzīga ietekme un mūsu ikdienas dzīvi. Šobrīd nav skaidri zināms, kuri piesārņojuma, barības vielu vai baktēriju atlikumi varētu būt piesārņojuma avots. Lai uzturētu ūdens kvalitāti, ir jānodrošina avotu un to sateces baseinu aizsardzība, kā arī regulāri jāveic to ūdens kvalitātes monitorings.

Aktivitāšu ieviešana notiek starptautiska projekta ietvaros, kurā sadarbojas Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Universitāte (Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī vairākas institūcijas Igaunijā – Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūts un Igaunijas Vides aģentūra.

Tās notiek Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” (WaterAct) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā. Vairāk par projektu lasiet >> šeit.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

No 27. novembra līdz 16. janvārim starptautiskais tūrisma ceļš “Via Hanseatica” sadarbībā ar “Aktīvā tūrisma centrs Eži” un “Cilpo.lv” aicina ģimenes ar bērniem un romantiķus piedalīties ceļošanas spēlē “Sniegavīru paslēpes Vidzemē”. Deviņās vietās Vidzemē būs paslēpušies īpaši sniegavīri. Visus deviņus atrodot, būs iespēja piedalīties pārsteiguma balvu izlozē. Dalība spēlē – bez maksas.

Kā piedalīties spēlē? Lai piedalītos spēlē, vajadzīgs auto, vēlme doties nelielā pārgājienā, labs garastāvoklis, kompānija, kā arī viedierīce. Dalībai spēlē nepieciešams savā viedierīcē lejupielādēt lietotni LOQUIZ un ievadīt lietotājvārdu - sniegavirs un paroli - Vidzeme. Kad esi gatavs spēlei, dodies ceļā!

Kur atrast sniegavīrus? Sniegavīri ir paslēpušies tūrisma ceļa “Via Hanseatica” teritorijā Vidzemē. Paslēpes risinās deviņās vietās: Vaidavā, Sedā, Raunā, Straupē, Āraišos, Ruckas muižā Cēsīs, Ēvelē, Daliņos Valmierā un Trikātā. Izvēles kārtībā apmeklējot katru vietu un veicot nelielu pārgājienu kājām, ir jāapskata pieci objekti un jāatrisina āķīgi uzdevumi, lai saņemtu norādes par Sniegavīra drošo slēptuvi. Kad esat atraduši pirmo Sniegavīru, iemūžiniet to lustīgā kopfotogrāfijā un ar auto dodieties meklēt nākamo!

Atrast deviņus Sniegavīrus varat mēģināt vienā dienā, ja nepaspējat - turpināt jebkurā citā. Ceļošanas spēle “Sniegavīru paslēpes Vidzemē” bez maksas būs pieejama līdz pat 16. janvārim. Tie, kuri būs atraduši deviņus sniegavīrus, piedalīsies pārsteiguma balvu izlozē. Spēlējam paslēpes un tiekamies Vidzemē!

Vairāk informācijas: www.cilpo.lv, www.viahanseatica.info un facebook.com/ViaHanseaticaLatvija

Par VIA HANSEATICA

Pārrobežu tūrisma maršruts “Via Hanseatica”, kas savieno Latviju, Igauniju un Krieviju, tiek veidots un īstenots kopš 2012. gada. Maršruta attīstību Latvijā koordinē Vidzemes plānošanas reģions. Tas kopā ar Cēsu, Valmieras un Smiltenes novadu pašvaldībām aicina iepazīt daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu Vidzemē. 

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

Meklējot kopīgas viedās specializācijas jomas Baltijas jūras reģionā, š.g. novembrī Vidzemes plānošanas reģiona iniciētu diskusiju rezultātā, identificēti 6 spēcīgi uzņēmējdarbības un pētniecības virzieni Vidzemē, kā pienesums būtu nozīmīgs arī makroreģiona konkurētspējas celšanai. Kopīgā diskusijā spriests, ka vislielākais attīstības, tostarp pārrobežu sadarbības, potenciāls inovatīvu produktu un pakalpojumu veidošanai Vidzemē pastāv šādās nozarēs – transportā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, Informāciju tehnoloģijās un rehabilitācijā –, kā horizontālu principu izceļot arī aprites ekonomiku.

Identificētās jomas Vidzemē tiks iekļautas vairāku valstu gatavotā piedāvājumā par savstarpēji nozīmīgiem un spēcīgiem uzņēmējdarbības un pētniecības virzieniem, kas var ievērojami paātrināt Baltijas jūras makroreģiona attīstību un stiprināt tā konkurētspēju arī Eiropas un globālā līmenī.

Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, norāda: “Ir būtiski iesaistīties šādā iniciatīvā un apzināt savas vietējās spēcīgās jomas, ar kurām veiksmīgi varam startēt ne tikai pašmāju tirgū, bet virzīt tās kā ekonomiski nozīmīgus un konkurētspējīgus makroreģiona attīstības virzienus.”

Būtiski piebilst, ka Vidzemes reģionā ir vēl citas spēcīgas, zināšanu ietilpīgas nozares, kuras ir identificētas arī kā viedās specializācijas jomas, tomēr šī diskusija bija fokusēta ap 6 galvenajiem virzieniem, kuri ir kopēji visā Baltijas jūras reģionā, un Vidzemes pārstāvju uzdevums bija identificēt spēcīgās puses katrā no tiem.

Diskusijās piedalījās gan Vidzemes reģiona industriju pārstāvji, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat būtisku viedokli pauda pārstāvji no Vidzemes reģiona pašvaldībām, izglītības iestādēm un nevalstiskā sektora, tā panākot iespējami plašu skatījumu.

Diskusiju cikls aptvēra sešas tēmas:

• Tehnoloģijās un zināšanās balstīta ražošana un pakalpojumi;
• Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana;
• Novatoriska transportēšana un uzglabāšana;
• Digitalizācija un kiberdrošība;
• Novatoriskās tehnoloģijās balstīta medicīna;
• Starpnozaru inovācijas un risinājumi.

Vidzemes reģiona diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka meža nozare ir viena no tām, kurai piešķirama būtiska nozīme reģiona ekonomikas attīstībā un konkurētspējas veicināšanā. Tai ir ne tikai augsts nozarē strādājošo reģiona iedzīvotāju skaits, bet arī liels potenciāls radīt unikālus produktus un pakalpojumus, kas ir būtiski citās nozarēs, piemēram, medicīnā, rehabilitācijā u.c. Tāpat tika atzīts, ka akūti nepieciešams meklēt risinājumus, kā efektīvi izmantot radušos blakusproduktus, piemēram, mežsaimniecībā un kokapstrādē, lai ne tikai mazinātu ražošanas pārpalikumu uzkrāšanos un atvieglotu apsaimniekošanas jautājumus, bet arī, lai pašlaik neizmantoto resursu pārvērstu jaunos, inovatīvos produktos.

Līdz šim mazāk Vidzemē diskutēts par ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp lietus ūdens un rūpnieciskās ražošanas ūdens atkārtotu lietošanu. Šie jautājumi aktualizējās organizētajā diskusijā, kā piemērus minot lielo jūras un iekšzemes ūdens resursu. Tā izmantošanas iespējas produktu un pakalpojumu radīšanā pagaidām ir ļoti maz apgūtas. Diskusijas dalībnieki secināja, ka tieši šajā jomā satiekas visu sektoru intereses. Dažādi Latvijā veikti pētījumi, strādājot ar vairākiem desmitiem ezeru dažādās teritorijās, liecina, ka to ekoloģiskais stāvoklis saistīts gan ar to, kā tiek apsaimniekotas ūdenstilpņu tuvumā esošās zemes, tātad – lauksaimniecības un mežsaimniecības aktivitātes –, gan arī, ja tuvumā ir apdzīvotas vietas vai lielāki ražošanas uzņēmumi, tiek skatītas ūdens attīrīšanas sistēmas un atstātā ietekme. Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana ir vesels virziens, ko pētīt, analizēt un rast risinājumus ūdens uzturēšanai vai atgriešanai labā ekoloģiskā stāvoklī.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka Vidzemes reģionam ir potenciāls reģiona sasniedzamības stiprināšanai, vērtējot ne tikai sauszemes savienojumu pilnveidošanu, bet ņemot vērā arī jūras piekrasti, kur attīstīt mazās ostas gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pateicoties zemajam Vidzemes reģiona iedzīvotāju blīvumam, ir iespēja pārbaudīt un izmēģināt dažādus risinājumus, tādējādi kļūstot par izmēģinājuma teritoriju transporta risinājumiem, kurus pēcāk pārnest uz citām, blīvi apdzīvotām teritorijām. Jau šobrīd Vidzemē ir veikti vairāki izmēģinājumi šajā tēmā, t.sk. “Transports pēc pieprasījuma”, pārbaudot, kā praktiski strādātu sabiedriskā transporta aizstāšanas un papildināšanas pārvietošanās modelis.

Par nozīmīgu virzienu Vidzemē jau šobrīd tiek atzīta digitalizācija, kas savu aktualitāti nezaudēs arī nākotnē. Jāņem vērā, ka Informāciju tehnoloģijām ir starpnozaru raksturs – nozares pakalpojumi ir būtiski arī citu nozaru veiksmīgai attīstībai, piemēram, mežsaimniecībā vai lauksaimniecībā, kā piemērus minot dažādu sensoru izmantošanu vai bīstamam, ķīmiskam darbam nozīmīgu apmācību organizēšanu ar virtuālās vai papildinātās realitātes palīdzību. Par spēcīgiem Vidzemes reģiona digitalizācijas virzieniem tika nosaukti virtuālā un papildinātā realitāte, programmēšana, kur būtiska loma ir arī Vidzemes Augstskolas akadēmiskajai un pētnieciskajai darbībai – izstrādātas atbilstošas studiju programmas, izveidotas laboratorijas praktisku iemaņu stiprināšanai, kā arī veikti nozīmīgi pētījumi.

Visbeidzot, diskutējot par Vidzemes konkurētspēju, tika uzsvērta arī tīrā vide un dabas resursi. Tika akcentēta bioloģiskā lauksaimniecība, tostarp pārtikas ražošanu veselības uzturēšanās vajadzībām, piemēram, funkcionālās pārtikas un uztura bagātinātāju ražošanai. Tāpat arī augstu potenciālu klātesošie saskatīja rehabilitācijā, kas ne tikai Latvijā, bet arī citās partnervalstīs ir aktuāla joma, kas saistīta ar vecuma struktūras izmaiņām Eiropā. Šobrīd, aktuālās labklājības koncepcijas kontekstā, šai nozarei ir liels internacionalizācijas potenciāls.

Neiztrūkstošas bija arī diskusijas par atbalsta mehānismiem tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļautu stiprināt to sadarbību ar ārvalstu partneriem. Diskusijas dalībnieki vairākkārtīgi atgriezās pie tēmas par uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības potenciāla nepilnīgu izmantošanu. Jāpiezīmē, ka uz šo problemātiku norādīts arī iepriekš, kas nozīmē, ka nozaru un jomu spēlētāji sāk apzināties sadarbības iespējamos ieguvumus.

Līdzīgas diskusijas tiek organizētas arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Lietuvā, Polijā, Somijā, Vācijā, Igaunijā, Zviedrijā un Dānijā. Diskusijām noslēdzoties, tiks izstrādāts piedāvājums par Baltijas jūras makroreģiona konkurētspējīgajām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām. Paredzams, ka šādu jomu identificēšana Baltijas jūras makroreģionam ļautu mērķtiecīgi attīstīt starpvalstu uzņēmēju un pētnieku sadarbību, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, zināšanu un pieredžu apmaiņu, tādējādi stiprinot makroreģiona konkurētspēju globālā mērogā.

Diskusija organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “GOSMART&EXCEL BSR” ZIŅAS

Novembrī Vidzemes plānošanas reģions organizēja informatīvu semināru, lai stiprinātu reģiona pašvaldību speciālistu zināšanas, ko tie varētu veiksmīgi lietot ikdienas darbā, strādājot ar attīstības jautājumiem. Seminārs guva plašu atsaucību, pulcējot teju 100 dalībniekus no visas Latvijas, kā arī tika saņemtas pozitīvas atsauksmes par ikdienas darbam noderīgu semināra saturu. Aicinām iepazīties ar dažām ekspertu norādēm un atziņām un piedāvājam iespēju noskatīties semināra video ierakstu.

Semināra video ieraksts skatāms >> ŠEIT <<

>> Nākotnes paredzēšana kā instruments

Patriks Crehans (Patrick Crehan), vadības konsultāciju uzņēmuma CKA dibinātājs (Brisele, Beļģija) savā prezentācijā stāstīja par globālajiem trendiem un Eiropas Savienības politiku, kas ir vērsta uz atbalstu vietējai attīstībai. Paradoksāli, ka trendi veidojas ilgākā laika periodā un nereti tie paslīd garām nepamanīti, taču to nozīme vietas attīstības plānošanā ir būtiska. Eksperts nākotnes paredzēšanu (foresight) kā instrumentu savā praksē, strādājot ar klientiem, izmanto jau vismaz 20 gadus.

P. Krehans seminārā pauda atziņu, ka, “lai arī ko Tu gribētu pasākt, ir jāsaprot, kā pasaulē notiek pārmaiņu procesi – ir jāpārzina vietējie un globālie trendi, lai apjaustu, cik daudz un ko no tā visa iespējams kontrolēt, kāds ir sagaidāmo pārmaiņu apmērs, kā viens trends ietekmē citu. Tas nav vienkārši, bet pūles ir tā vērtas, lai izplānotu veiksmīgu attīstības stratēģiju.”

Viens no piemēriem, ar kuru dalījās eksperts un kas spilgti raksturo nākotnes trendu aktualitātes, nāk no Nīderlandes. Vietējo vajadzību iniciēta, pašvaldība saviem lauksaimniekiem iznomājusi lauksaimniecības zemi, savukārt lauksaimnieki nodibinājuši kooperatīvu un piedāvā vietējiem pašvaldības iedzīvotājiem uz vietas izaudzētus pārtikas produktus. Ieguvēji ir visi – modelis ļauj piedāvāt patērētājiem pārtiku par izdevīgāku cenu, vienlaikus ļaujot nopelnīt vairāk arī pašiem lauksaimniekiem, jo pārtikas ķēde kļuvusi īsāka un starpnieku posms ir izslēgts. Šis piemērs atbilst identificētajam nākotnes trendam par lauku uzņēmējdarbības diversifikāciju jeb dažādošanu, kur viens no virzieniem ir vietējās kopienas atbalstīta lauksaimniecība.

Eksperts norādīja, ka jau izsenis ilgtspējas trīs pīlāri – vide, sabiedrība un ekonomika – ir savstarpēji līdzatkarīgi, kur sabiedrības vajadzības tiek apmierinātas, ievērojot videi draudzīgu rīcību, savukārt ekonomika ir stratēģija, kā nopelnīt naudu, vienlaikus neaizmirstot ilgtspējas jautājumu.

>> Prezentācija pieejama šeit (.pdf, 3,73 MB)

>> Materiāls par PoliRural apkopotajiem pārmaiņu veicinātājiem jeb trendiem skatāms šeit

>> Publiskais sektors kā paraugs citiem

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks un Politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis semināra dalībniekiem piedāvāja detalizēti aplūkot Eiropas Zaļo kursu un ar to saistītos izaicinājumus un iespējas Latvijas pašvaldībās. M. Zemītis norādīja, ka Latvijā visvairāk uzmanības būtu jāpievērš atjaunojamās enerģijas ražošanai, ēku renovācijai un mazemisiju transportlīdzekļiem un ka publiskajam sektoram ir jākļūst par labo piemēru citiem. Šo mērķu sasniegšanai nākamajā plānošanas periodā paredzams Eiropas Savienības atbalsts.

>> Tuvāk iedzīvotājiem – tuvāk mērķiem

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta pastāstīja par centru tīklu Eiropas Savienībā un Latvijā,  vēršot uzmanību uz plānotajām aktivitātēm nākamgad. Centrs veido būtisku saikni starp ES institūcijām un iedzīvotājiem, palīdzot skaidrot, kādi resursi un atbalsts pieejams visdažādākajām sabiedrības grupām, kā Eiropa kopīgi pārvar COVID-19 pandēmiju, kā tiek veicināta ekonomiskā attīstība ar #NextGenerationEU programmas starpniecību un kā notiek pāreja uz zaļāku un digitālāku vidi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus. Centra mērķauditorija galvenokārt ir sabiedrība kopumā, vienlaikus arī vairākas no aktivitātēm būs specifiski paredzētas auditorijām izglītības iestādēs, nevalstisko organizāciju sektorā, pašvaldībās u.c.

>> Kā pašvaldībām gatavoties nākotnes izaicinājumiem?

Antonijs Oliva Kesada (Antoni Oliva Quesada), attīstības konsultants un lauksaimniecības inženieris ar specializāciju sistēmdinamiskajā modelēšanā un reģionu un pilsētu  attīstības scenāriju veidošanā (Barselona, Spānija) dalījās zināšanās par metodēm un instrumentiem, kā praktiski modelēt vietēja līmeņa attīstības scenārijus, un palūkoties, kādas ir nākotnes attīstības prognozes. Eksperts sniedza ieskatu par sistēmdinamiskās modelēšanas mērķiem un metodēm, padziļināti aplūkojot Vidzemes piemēru, t.sk. demonstrējot vietni, kurā izmēģinājuma variantā ikviens var novērot un vērtēt no dažādiem procesiem izrietošās nākotnes kopsakarības.

Sistēmdinamiskā modelēšana var palīdzēt saprast, kas notiek lauku teritorijās, to ekosistēmās – kādi trendi teritorijā ir parādījušies, un kāpēc tie attīstās tieši tādā veidā; kādas ir vides, sabiedrības un ekonomikas savstarpējās attiecības. Savukārt scenāriju izzināšana ļauj atbildēt uz šādiem jautājumiem, kā, piemēram: Kāda būs šo trendu potenciālā ietekme mūsu teritorijā? Kā mēs tam varam sagatavoties, lai jau laicīgi būtu gatavi pielāgoties situācijai? Kā pēc iespējas labāk investēt, lai sagatavotos trendu ietekmei un kā šo ietekmi varētu mazināt?

>> Prezentācija pieejama šeit (.pdf, 1,56 MB)

>> Ieinteresēt un pareizi uzrunāt iedzīvotājus

Seminārā par līdzdalības jautājumiem, kā arī praktiskiem piemēriem un metodēm iedzīvotāju iesaistei pašvaldības attīstības procesos stāstīja Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore. A. Seļicka norādīja, ka iedzīvotājiem ir ļoti daudz jautājumu, tajā pat laikā jāņem vērā, ka nenoliedzami ikdienas gaitas un rūpes nereti ir prioritāras, tāpēc, lai ieinteresētu iedzīvotājus veltīt laiku un uzmanību pašvaldības teritorijas attīstības jautājumiem, nepieciešams pārdomāt, kā palielināt interesi un spēcināt iedzīvotāju iesaisti. Daži no sniegtajiem padomiem skar iedzīvotāju uzrunāšanas formu un vietu, pašvaldību speciālistu gaidas par to, kādam vajadzētu būt rezultātam un gatavību uzklausīt atšķirīgu viedokli. Eksperte norādīja, ka iedzīvotāju līdzdalību var sekmēt ilgtermiņa ikdienas darbs, kur īpaša loma piešķirama regulārai informēšanai un abpusējai komunikācijai  ar vietējiem iedzīvotājiem.

Jautāta par publisko apspriešanu neveiksmēm, A. Seļicka atzīst, ka neveiksmīgas, piemēram, ir garās iedzīvotāju ikgadējās anketas, kuras nereti sagatavo pašvaldību speciālisti attīstības plānošanas vajadzībām, un kas aptver vienlaikus ļoti daudz un dažādas tēmas – tajās visās iedzīvotāji neorientējas vienlīdz labi, tāpēc bieži vien var izrādīties, ka sniegtās atbildes neatspoguļos patieso ainu. Vēl viens no piemēriem, ko atzīmē A. Seļicka, skar organizētās publiskās apspriešanas sanāksmes, pirms kurām iedzīvotājiem netiek dots laiks sagatavoties – iepazīties ar skatāmajiem jautājumiem, pārdomāt savu viedokli un redzējumu par nākotnes attīstības iespējām.

>> Prezentācija pieejama šeit (.pdf, 1,64 MB)

>> Kādu nākotni mēs vēlamies Vidzemē?

Noslēgumā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Krišjānis Veitners dalījās pieredzē, kā tiek organizēts reģiona attīstības programmas izstrādes process 2021.-2027. gadam, pastāstot par pieeju un risinājumiem, kas tika izvēlēti attīstības plānošanas procesā. Galvenie jautājumi, uz kuriem tika meklētas atbildes, izstrādājot dokumentu, bija: kāda izskatīsies nākotne, kas to ietekmēs, kādu nākotni mēs vēlamies, kā mēs to panāksim.

Seminārs tika organizēts ar programmas Apvārsnis 2020 projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) un EUROPE DIRECT Vidzeme atbalstu.

Papildu informācija: Santa Vītola, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv  

CITAS PROJEKTA POLIRURAL ZIŅAS

--